Protams, šīs sugas pārstāvji dabā novēroti arī iepriekš, taču līdz šim nebija klasificēti kā atsevišķa languru suga. Kombinējot ekspedīciju laikā iegūtos datus ar dabas muzeju arhīvā uzglabātajiem paraugiem, kuriem veikta ģenētiskā analīze, pētnieki beidzot oficiāli atzinuši, ka Popa languri (Trachypithecus popa) tik tiešām ir atsevišķa suga, par šo atklājumu trešdien paziņojot publikācijā akadēmiskajā izdevumā "Zoological Research".
Popa languri savu nosaukumu ieguvuši par godu to dzīvotnei, kas atrodas Mjanmā Popa kalna – sena vulkāna krātera – tuvumā.
Popa languri ir mērkaķi ar garu asti, pelēcīgu kažoku, purniņu rotā gaišākas krāsas gredzeni ap acīm, bet uz galvas ir tāds kā cekuls.
"Diemžēl šim atklājumam ir saldsērīga noskaņa, jo dabā palicis ļoti ierobežots šo dzīvnieku skaits, turklāt populācijas ir fragmentētas," Londonas Dabas muzeja izplatītajā informācijā citēts muzeja vecākais kurators Roberto Portela Migezs. "Mēs ceram, ka zinātniska statusa (atsevišķas sugas) piešķiršana šiem dzīvniekiem palīdzēs koncentrēt pūliņus pasargāt šo populāciju dzīvesvietas."
Datus Mjanmā par Popa languriem ievāca Vācijas Primātu centra pētnieki sadarbībā ar dabas aizsardzības organizācijas "Fauna and Flora International" pārstāvjiem, vienlaikus ievācot DNS materiālu arī no vairākām citām tur mītošajām Trachypithecus mērkaķu sugām. Ļoti būtisks "puzles" gabaliņš izrādījušies vairāk nekā gadsimtu seni paraugi, kas noglabāti Londonas Dabas muzeja arhīvā. 20. gadsimta sākumā britu zoologs Gajs Šortridžs ekspedīcijās ievāca tūkstošiem paraugu, tostarp arī no Trachypithecus sugām. Tolaik iespēju veikt DNS analīzes, protams, nebija, taču šobrīd, kombinējot pirms gadsimta ekspedīcijās iegūto materiālu ar moderno tehnoloģiju sniegtajām analīzes iespējām, varam būt visai droši – tā ir atsevišķa suga. Kaut par to, ka Popa languri ir no līdzīgajiem citu Trachypithecus sugu "brālēniem" atsevišķa suga, liecināja arī smalkas nianses šo dzīvnieku izskatā, gēnu analīze ir stingrs apstiprinājums.
"Šis pētījums tostarp arī demonstrē, cik liela nozīme var būt dabas muzeju rīcībā esošajiem vēsturiskajiem krājumiem, kas var izrādīties atslēgas resurss ģenētiskajos pētījumos. Pašreizējās biodažādības krīzes kontekstā tas ir svarīgāk nekā jebkad iepriekš," uzskata Migezs.
Pētnieki, apkopojot informāciju par muzejos pieejamajiem paraugiem un pētot senu ekspedīciju laikā veiktus pierakstus, lēš, ka Popa languri savulaik šajos apgabalos bijusi visai plaši izplatīta suga. Šobrīd palikušas četras savstarpēji izolētas populācijas, kopā ne vairāk par 260 dzīvniekiem, tāpēc Popa languri būtu klasificējami kā kritiski apdraudēti. Kaut Popa kalna apkaimi aizsargā likums (tas ir nacionālais dabas parks), tuvumā aizvien notiek nelegāla mežu izciršana un malumedības, turpinot samazināt Popa languru un citu tur mītošo sugu izredzes izdzīvot. Pētnieki "Zoological Research" publikācijā tostarp mudinājuši starptautiskās dabas aizsardzības organizācijas rīkoties un iekļaut Popa langurus apdraudēto sugu sarakstā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
