Veba ēnā palaistais rentgenstaru teleskops piegādā pirmo attēlu – tas ir grandiozs
Foto: NASA/CXC/SAO/IXPE

Kamēr lielākā uzmanība bija pievērsta pēdējā laika astronomijas superzvaigznei – Džeimsa Veba teleskopam – fonā klusu darbam gatavojās kāda cita NASA observatorija. Sadarbībā ar Itālijas kosmosa aģentūru tapušais rentgenstaru teleskops IXPE kosmosā devās dažas nedēļas pirms Veba starta, mēnesi pavadīja, sagatavojot instrumentus darbam, tad janvārī uzsāka pirmos novērojumus. Nupat NASA publiskojusi arī rezultātu – grandiozu, krāšņu attēlu ar Kasiopejas A pārnovas atliekām.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Rentgentstaru astronomijai vislabākā vieta ir kosmosā – Zemes atmosfēra absorbē lielāko daļu no kosmosa nākošo rentgenstaru, tāpēc ar teleskopiem no Zemes šāda veida novērojumus veikt nevar. NASA jau pasen sūta kosmosā rentgenstaru observatorijas, un līdz šim nozīmīgākā no tām ir 1999. gadā palaistā "Chandra", kas tobrīd spēja uztvert pat 100 reižu vājāku rentgenstarojumu nekā iepriekšējie rentgenstaru teleskopi. Taču arī "Chandra", kas savu darbu plānoto piecu gadu vietā veic nu jau ilgāk nekā 20 gadus, spēkos nav pilnīgi viss.

IXPE ("Imaging X-ray Polarimetry Explorer") arī ir rentgenstaru observatorija, taču specializēta – tā ir pirmā rentgenstaru laboratorija, kas pētīs šī starojuma polarizāciju. Vairāk par to, kas ir gaismas polarizācija, vari uzzināt arī videoeksperimentā, ko demonstrē astronoms un fizikas fans Aivis Meijers.

IXPE (ilustrācijā zemāk) startēja 9. decembrī un tika ievadīta 600 kilometrus augstā orbītā – nedaudz augstāk par Habla teleskopu. Turpmākās nedēļas inženieri pārbaudīja teleskopa manevrēšanas sistēmas, kā arī veica nepieciešamo instrumentu kalibrāciju.

Veba ēnā palaistais rentgenstaru teleskops piegādā pirmo attēlu – tas ir grandiozs
Foto: NASA mākslinieka ilustrācija – kā izskatās izvērsts IXPE darba gatavībā

Jau mēnesi pēc starta, 11. janvārī, IXPE tika pavērsts pret pirmo novērojamo objektu – Kasiopejas A pārnovas atliekām. Gaisma no šīs masīvās zvaigznes eksplozijas Zemi sasniedza 17. gadsimtā, bet pats objekts no mums atrodas 11 tūkstošu gaimas gadu attālumā. Starp citu, tas bija arī pirmais objekts, ko savulaik novēroja "Chandra". Taču IXPE ļauj iegūt citādāku skatu uz šīm pārnovas atliekām – pētot no Kasiopejas A nākošo rentgenstaru polarizāciju, zinātnieki var izveidot detalizētu karti ar šī objekta magnētiskā lauka struktūru.

"Mērīt rentgenstarojuma polarizāciju nav viegli. Jāievāc ļoti daudz gaismas, un nepolarizētā gaisma šajā gadījumā ir kā fona troksnis, kas apgrūtina novērojumus. Var paiet krietns laiks, līdz izdodas detektēt polarizētu starojumu," NASA vietnē skaidro IXPE misijas vadošais pētnieks Martins Vaiskofs.

Šonedēļ publicēts tas, kas sanācis no IXPE janvāra sākumā veiktajiem novērojumiem. Publicēti vairāki attēli, bet vizuāli viskrāšņākais, protams, ir kompozītattēls, kas veidots arī no "Chandra" observatorijas ievāktajiem datiem. "Chandra" ieguldījums attēlā iekrāsots zilganos toņos, bet IXPE – fuksīna (purpursarkanos) toņos.

Skaidrs, ka šis attēls ir vizuāla reprezentācija rentgenstarojumam, nevis tas, ko mēs redzētu paši ar savām acīm optiskajā gaismā. Taču krāšņi tāpat. Jo intensīvāks krāsu tonis, jo intensīvāks šajā veidojuma vietā rentgenstarojums.

"IXPE attēls ar Kasiopeju A ir tikpat vēsturisks mirklis kā pirmais "Chandra" uzņemtais attēls. Tas pierāda IXPE potenciālu sniegt mums jaunu, iepriekš nepieejamu informāciju par Kasiopeju A (bez šaubām, arī citiem objektiem)," spriež Vaiskofs.

Arī Itālijas kolēģi, ar kuriem sadarbībā tapa šis projekts, ir gandarīti par rezultātu. Paolo Sofita no Itālijas Nacionālā astrofizikas institūta Romā atzina, ka IXPE uzņemtais attēls ar Kasiopeju A ir pelnījis vērtējumu "Bellissima!" Šī vizuālā reprezentācija Kasiopejas A emitētajiem rentgenstariem ļauj papriecāties tiem, kam astronomija interesē populārzinātniskā līmenī, taču astronomiem ar to darbs nebeidzas – IXPE ievāktie polarimetrijas dati vēl tiks cītīgi pētīti un analizēti, lai radītu Kasiopejas A polarizācijas karti.

Tags

Astronomija Kosmoss NASA Visums
53545769
Zinātne
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form