Veba teleskops sasniedzis savu jauno mājvietu pusotru miljonu kilometru attālumā no Zemes
Foto: NASA ilustrācija

Pirmdienas, 24. janvāra, vakarā Džeimsa Veba kosmiskā teleskopa komanda paziņoja, ka veiksmīgi noslēdzies manevrs, ar kuru teleskops ievadīts orbītā ap otro Lagranža punktu (L2). Šī bija pēdējā kritiski svarīgā fāze teleskopa ceļā no Zemes līdz savai jaunajai mājvietai 1,46 miljonu kilometru attālumā no mums, kur tam jāpavada turpmākie desmit (cerams, ka vairāk!) gadi, veicot novērojumus.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Interaktīvajā vietnē, kur pēdējās 30 dienas varējām reālā laikā sekot līdzi gan Veba teleskopa lidojuma ātrumam, gan attālumam no Zemes, gan vēl veicamajam ceļam, nu redzams – veikti 100% ceļa.

Veba teleskops ir bez nevienas vērā ņemamas aizķeršanās ieradies savās jaunajās mājās. Teleskopa Saules vairoga un galvenā spoguļa izvēršana, kā arī citu sistēmu sagatavošana darbam ceļā uz L2 punktu bija sarežģītākā šāda veida procedūra, ko NASA jebkad veikusi. Uzreiz novērojumus ar Veba teleskopu gan neveiks – vēl priekšā vairāki mēneši, kuru laikā tiks regulēts 18 galvenā spoguļa segmentu izkārtojums, lai viss milzīgais spogulis darbotos kā viens vesels, nevis 18 atsevišķas vienības. Par šo procesu un tā nozīmību vairāk vari lasīt rakstā "Pirmās ar Veba teleskopu uzņemtās bildes būšot neglītas, taču Habla 'tuvredzība' nedraud".

Bet nu nedaudz vairāk par Veba teleskopa jauno mājvietu – otro Lagranža punktu jeb L2. Lagranža punkti ir tādi punkti, kuri atrodas konkrētā attālumā no diviem lieliem objektiem orbītā, un daudz mazākais objekts (šajā gadījumā Veba teleskops) saglabā pozīciju attiecībā pret abiem šiem lielajiem debesu ķermeņiem. Proti, vienkārši skaidrojot, tie gravitācijas ziņā ir samērā stabili "balansa punkti". Attiecībā pret Sauli un Zemi var noteikt piecus šādus punktus. Veba teleskops atradīsies L2 punktā – aiz Zemes attiecībā pret Sauli. Tiesa, ne visi Lagranža punkti ir perfekti stabili – NASA skaidro, ka L1, L2 un L3 drīzāk ir "meta stabili", taču aizvien objekta izvietošana šajos punktos ir izdevīga.

Kāpēc tieši L2 punkts? Tā ir ideālā vieta observatorijai, kas uztvers infrasarkano starojumu. L2 punktā gan Saule, gan Zeme un Mēness vienmēr būs teleskopam vienā pusē, tādējādi ir iespējams pret siltumstarojumu ļoti jutīgos instrumentus allaž turēt pavērstus prom no Saules un Zemes, kas Saules gaismu atstaro. Lai Veba infrasarkanie sensori spētu ārkārtīgi precīzi uztvert no Visuma dzīlēm nākušo siltumstarojumu, tiem jābūt atdzesētiem krietni zem mīnus 200 grādiem pēc Celsija. L2 punkts ļauj šo nepieciešamību īstenot un vienmēr pasargāt Veba instrumentu pusi no Saules stariem.

Tāpat L2 punkts ir ļoti izdevīga vieta novērojumiem, jo gada laikā, apriņķojot Sauli, teleskopam pavērsies skats uz pilnīgi visām pusēm. Ar Vebu varēs vērties jebkurā virzienā – dažos gadījumos vien būs pāris mēneši jāpagaida.

Taču Veba teleskops "nesēdēs" L2 punktā nekustīgi, bet gan pārvietosies ap to riņķveida orbītā.

Arī tam ir savi bonusi. Pirmkārt, Vebu darbina Saules enerģija, tāpēc riņķošana ap L2 punktu, kur Sauli no teleskopa perspektīvas aizsegtu Zeme, nav vēlama. Tāpat arī šādi siltumstarojums, ko saņems Veba "karstā" puse, būs vienmērīgs. Krasas temperatūras izmaiņas arī var radīt dažādas problēmas. Tālab Veba teleskops ap L2 punktu riņķos orbītā, vienu pilnu orbītu veicot pusgadā, un gandrīz nekad neatradīsies Zemes ēnā.

Nu inženieri var atviegloti uzelpot – vēsturē iespaidīgākā un dārgākā kosmiskā teleskopa mēnesi ilgais ceļojums ir galā, un varēs ķerties pie zinātnisko instrumentu kalibrēšanas. Pirmos attēlus, kas uzņemti ar Veba teleskopu, varam sagaidīt šajā vasarā.

Tags

Džeimsa Veba kosmiskais teleskops NASA
53545769
Inženierzinātnes
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form