Dabā ir atrodamas vēstures, politisko un ekonomisko procesu pēdas. Kā atrast vulkāna pelnus Latvijas purvos? Kā pelni palīdz datēt liecības, kas atrodamas purva dzīļu nogulumos? Kāda saistība mežu ugunsgrēkiem ar sēņu sporām? To pēta Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes profesors Normunds Stivriņš.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Stivriņš studēja doktorantūrā Tallinas Tehnoloģiju universitātē, un viņa doktora darba vadītājs Igaunijas purvos bija atradis vairākus tūkstošus gadu sena vulkāna izvirduma liecības – pelnus. "Vulkāna izvirdumi mani saistījuši jau no pašas bērnības. Domāju – kā tas var būt, ka šādi pelni nav atrasti Latvijā?" prātoja Stivriņš.

Purvi sastāv no augu atliekām, sūnām. Katru gadu tur uzrkājas jauns atlieku slānis, un tā tas noticis kopš ledāju atkāpšanās pirms apmēram 15 tūkstošiem gadu, līdz ar to purvi ir brīnišķīgi dabas vēstures arhīvi.

Daļa Stivriņa darba ikdienas paiet, bradājot pa šo "dabas vēstures arhīvu" un ievācot paraugus. Pēc tam – pacietīgs, reizēm pat šķietami vienmuļš darbs laboratorijā.

"Teiču purvā apmēram 63 centimetru dziļumā atradu pelnus no vulkāna Askja izvirduma, kas notika 1875. gada 29. martā," atklāj pētnieks. Tas bijis gluži kā meklēt adatu siena kaudzē.

"Man pagāja vairāk par mēnesi. Sēdēju pie mikroskopa un neko nevarēju atrast," klāsta pētnieks un atzīst, ka vienā brīdī nolaidās rokas. "Taču nodomāju – rīt pamēģināšu vēlreiz. Nākamajā dienā pašās beigās ieraudzīju vienu pelnu daļiņu – to nevar sajaukt ar neko citu. Sajūta bija neaprakstāma – ir! Latvijā beidzot atrasti vulkāna pelni."

Šāds darbs prasa milzu pacietību – trīs metrus garais purva materiāla paraugs tiek sadalīts centimetru pa centimetram un katrs materiāls tiek sagatavots izpētei ar mikroskopu. Kopā bija 300 šādi paraugi, un dienā var pagūt izpētīt vien divus. "Reizēm ir sajūta, ka strādātu ar tukšu gaisu, jo pirms tam jau nav zināms, vai paraugā ir pelni vai nav."

Ja meklēto izdodas atrast, tad pelnu daļiņas ar roku rūpīgi jāņem ārā, jālīmē uz ļoti maza līmpapīra un ar dimanta smilšpapīru jānopulē virsma. Tad šo papīriņu ar paraugu liek zem lāzera. Lāzers pelnu daļiņu iznīcina, taču procesā rodas gāzes, un, tās analizējot, iespējams noteikt pelnu ķīmisko sastāvu.

Tad šo sastāvu var salīdzināt ar citiem paraugiem plašā vulkānu pelnu datubāzē un noteikt, no kura izvirduma šie pelni nākuši. Tā arī secināts, ka Teiču purvā atrasto paraugu pirms gandrīz 150 gadiem "izspļāvis" vulkāns Askja.

Šādi dati pētniekiem ir vērtīgs atskaites punkts – tagad ir zināms, ka viss, kas konkrētajā apvidū atrodas dziļāk par šiem 63 centimetriem, ir senāks par 1875. gadu.

Tāpat nogulumos tiek meklēti arī putekšņi, kas var saglabāties tūkstošgadēm ilgi un atstāt vērtīgas liecības par seniem notikumiem augu pasaulē.

Vairāk par Normunda Stivriņa darbu un aizraušanos skaties Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotajā video!

Tags

Klimata pārmaiņas Ģeoloģija Bioloģija Ģeogrāfija Latvijas Universitāte
53545769
Zinātne
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form