Viedtālrunis – dzīvības glābējs. 'Google' izvērš kabatas seismometru projektu
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Novērst zemestrīces nav mūsu spēkos – planētas vietās, kur ir aktīvi tektoniskie lūzumi un saduras tektoniskās plātnes, zemestrīces notiek un notiks. Labākais, ko varam darīt, ir pēc iespējas ātrāk brīdināt cilvēkus par tūlīt gaidāmajiem pazemes grūdieniem, lai dotu vērtīgās minūtes vai reizēm kaut sekundes, kas ļautu izskriet no ēkas, pieturēties pie kāda stabila objekta vai nogulties uz zemes. Diemžēl šādas agrīnās brīdināšanas sistēmas ir dārgas un reizēm arī pārāk lēnas, taču nu "Google" sola arvien vairāk attīstīt risinājumu, kas esot operatīvāks un pieejamāks. Kā seismometri lietā tiek likti cilvēku viedtālruņi, vēsta izdevums "Science".

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Divas no valstīm, kur regulāri jārēķinās ar spēcīgām zemestrīcēm, ir Grieķija un Jaunzēlande – tieši šajās valstīs "Google" nu sola ieviest uz viedtālruņu datiem balstītas agrīnās brīdināšanas sistēmas darbību. Šī sistēma kopš pagājušā gada vasaras darbojas Kalifornijā, ASV, taču lielāks pienesums tai varētu būt tieši Grieķijā un Jaunzēlandē. Proti, nevienā no šīm valstīm nav izstrādāta nacionāla mēroga agrīnās brīdināšanas sistēma, kā tas ir, piemēram, Japānā vai tajā pašā Kalifornijā. Tur agrīnās brīdināšanas sistēmas izmanto seismometru tīklu, ar kuriem tostarp mēra gan zemestrīces spēku, gan var noteikt zemestrīces epicentru un hipocentru. Vadoties no seismometru tīklu fiksētā, vajadzības gadījumā tiek izsūtīti brīdinājumi noteiktā apgabala iedzīvotājiem. Pat ja brīdinājums cilvēkus sasniedz vien sekundes pirms pirmajiem spēcīgākajiem grūdieniem, tas tomēr dod kaut nedaudz laika sagatavoties, piemēram, pabēgt tālāk no ēkām un citām struktūrām, kuras zemestrīcē varētu sabrukt. Taču šādu sistēmu, piemēram, Kalifornijas "ShakeAlert", izmaksas ir visai prāvas.

"Ar šo projektu vēlamies atrisināt divas lielas problēmas: kā pēc iespējas ātrāk detektēt zemestrīci, un kā pēc iespējas ātrāk par to apziņot cilvēkus," klāsta Marks Stogaitis, "Google" projekta vadošais inženieris. Agrīnās brīdināšanas sistēma, kas datus iegūst no viedtālruņu kustību sensoriem (akselerometriem), izmaksu ziņā būtu daudz lētāka, turklāt "seismometru" skaits – mērāms miljonos.

Akselerometri, bieži kopā ar citiem sensoriem, piemēram, žiroskopu, nodrošina daudzas viedtālruņu funkcijas – ieslēdz ekrānu, lietotājam paceļot tālruni no galda, atsaka zvanu, ja lietotājs telefonu ienākošā zvana brīdī apgriež otrādi un noliek ar ekrānu uz leju, sagrieš attēlu vertikāli vai horizontāli atkarībā no tā, kā tiek turēts telefons, nodrošina soļu skaitīšanu fitnesa lietotnēs un atsevišķās mobilajās spēlēs arī vadības funkcijas (piemēram, braukšanas spēlēs stūrēšanu, grozot tālruni).

Taču šos sensorus var iestatīt arī tā, lai tie būtu izmantojami kā rudimentāri seismometri, kas fiksē zemestrīcēm raksturīgos pirmos grūdienus vai svārstības, kuras cilvēks, iespējams, pat var nesajust. Kā no datiem "izravēt" viltus brīdinājumus? Tas neesot bijis pārāk grūti – jā, reizēm telefoni uz "Google" serveriem par šķietamu zemestrīci ziņojuši arī spēcīgu pērkona negaisu gadījumā. Taču, lai tiktu izsūtīts brīdinājums par zemestrīci, "Google" jāsaņem ziņojumi no vairāk nekā 100 telefoniem, tāpēc daži vai pat daži desmiti kļūdainu ziņojumu uzreiz nenozīmēs brīdinājuma izsūtīšanu. Gadījumos, kad vienlaicīgi saņemts ziņojums no konkrētas vietas un vairāk nekā 100 ierīcēm, tad "Google" visiem lietotājiem riska rajonos izsūta brīdinājumu. Kā jau noprotat, tā kā runa ir par "Google" sistēmu, šeit ir runa par "Android" tālruņiem.

Viedtālrunis – dzīvības glābējs. 'Google' izvērš kabatas seismometru projektu
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Kopš sistēmas "iestartēšanas" pērn telefonu "seismogrāfu" tīkls fiksējis vairāk nekā 1000 zemestrīču. Taču, protams, ir arī virkne izaicinājumu, lai sistēma tiešām sevi pierādītu kā uzticamu.

Piemēram, sagaidāms, ka tā labāk strādās vietās, kur ir liels "viedtālruņu blīvums", proti, pilsētās. Ko darīt, ja zemestrīces sākas tālāk no pilsētas? Vai Jaunzēlandē, kur daudzas zemestrīces vispirms par sevi liek manīt nevis uz sauszemes, bet piekrastes ūdeņos, kā norāda seismoloģe Karolīna Fansuā-Holdena, kas vēl nesen strādāja Jaunzēlandes vadošajā ģeoloģiskajā institūtā "GNS Science". Šādos scenārijos viedtālruņu agrīnās brīdināšanas sistēma būs mazāk efektīva. "Jebkurai zemestrīču agrīnās brīdināšanas sistēmai jābūt izstrādātai, paturot prātā arī šādus apstākļus," skaidro Fransuā-Holdena un norāda, ka labprāt redzētu kvantitatīvus datus par sistēmas veiktspēju un precizitāti. Kamēr tādu nav, viņa iesaka "Google" ar solījumiem pārlieku nesteigties.

Tags

Google Zemestrīce Tehnoloģijas
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form