Šis objekts atrodas apmēram 7000 gaismas gadu attālumā no mums Čūskas zvaigznājā. Ar Hablu, kas ir optiskais teleskops, uzņemtais attēls bez šaubām ir skaists, taču redzamās gaismas diapazonā daudz nianšu tolaik palika mūsu acīm apslēptas aiz bieziem gāzu un putekļu slāņiem. Veba teleskopa infrasarkanā "acs" spēj redzēt daudz dziļāk šajos gāzu vālos, un pirmo reizi astronomu skatam paveras iepriekš neredzētas zvaigznes. Daudzas no tām ir ļoti jaunas – radušās vien pirms dažiem simtiem tūkstošiem gadu, kas zvaigznes mūžā ir faktiski dzīves pirmās dienas.
Tas arī piešķīris krāšņajam apvidum nosaukumu – Radīšanas pīlāri –, jo šajās gāzu un putekļu masās notiek aktīvi jaunu zvaigžņu veidošanās procesi, kuri nu daudz labāk atklājas Veba instrumenta NIRCam uzņemtajā attēlā.
Foto: NASA, ESA, CSA, STScI; Joseph DePasquale (STScI), Anton M. Koekemoer (STScI), Alyssa Pagan (STScI)
"Veba teleskopa attēls ļaus pētniekiem uzlabot zvaigžņu veidošanās modeļus, daudz precīzāk saskaitot nupat izveidotas zvaigznes un savietojot šo informāciju ar gāzes un putekļu daudzumu šo zvaigžņu tuvumā. Laika gaitā gūsim arvien skaidrāku sapratni par to, kā šajos putekļu mākoņos gadu miljonu laikā veidojas un iedegas jaunas zvaigznes," vēstīts NASA paziņojumā.
Foto: NASA, ESA, CSA, STScI; Joseph DePasquale (STScI), Anton M. Koekemoer (STScI), Alyssa Pagan (STScI)
Ar Habla teleskopu uzņemtajā attēlā šie veidojumi izskatās daudz tumšāki uz aizmugurē esošo gāzu fona. Ar Vebu iegūtais attēls ir ne tikai detalizētāks, bet arī dažu mākoņu pamalēs atklāj struktūras, kuras var pielīdzināt košas lavas plūsmai vulkānu izvirdumu laikā. Šīs "lavas plūsmas" patiesībā ir rada materiāls, ko kosmosā izsviež jaunas zvaigznes veidošanās procesā, skaidro Eiropas Kosmosa aģentūra.
Džeimsa Veba teleskopa komanda sagatavojusi arī īsu videotūri pa Radīšanas pīlāriem – objektu, kas ir daudz, daudz lielāks par visu mūsu Saules sistēmu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
