Vientuļākā vieta pasaulē, kurp nomirt dodas kosmosa lidaparāti

NASA pirms dažām dienām lika noprast, ka termiņu pagarināšanas visdrīzāk vairs nebūs – 2030. būs pēdējais pilnais Starptautiskās kosmosa stacijas (SKS) darbības gads. Kas ar to notiks pēc tam? Visticamāk, tas pats, kas notika ar Krievijas kosmosa staciju "Mir" pirms 20 gadiem un vēl vairākiem simtiem kosmisko lidaparātu, – to iegāzīs okeānā vietā, ko dēvē par Nemo punktu. Šis apgabals jau pusgadsimtu ir kosmisko lidaparātu kapsēta. Kāpēc vienkārši nepamest SKS orbītā kā kosmosa vraku, tukšu "spoku staciju", bet tā vietā jāpiemēslo okeāns – par to šajā rakstā.

SKS bēru zvani

Tā ir pasaulē dārgākā laboratorija. Pat vairāk – Ginesa rekordu grāmatā tā ierakstīta kā visdārgākā cilvēka veidotā struktūra. Aplēses par to, cik tad galu galā izmaksājusi stacijas būvniecība un uzturēšana, variē robežās no 100 līdz 150 miljardiem ASV dolāru jeb apmēram 88–131 miljardam eiro. Tas ir kādas trīs līdz piecas reizes vairāk nekā Latvijas iekšzemes kopprodukts faktiskajās cenās 2020. gadā.

Taču visam reiz pienāk gals, un tuvāko 10 gadu laikā, visticamāk, tas notiks arī ar SKS. Pagaidām stacija ir labā stāvoklī, un NASA spriež, ka tas nemainīsies arī līdz 2030. gadam, kā liecina aģentūras janvārī sagatavotajā ziņojumā paustais.

"Kaut SKS orbītā nebūs mūžīgi, NASA prognozē, ka to droši varēs turpināt ekspluatēt līdz pat 2030. gadam," rakstīts ziņojumā. Detalizēts tehniskais izvērtējums gan veikts vien par laika posmu līdz 2028. gadam. Tāpat jāatceras, ka SKS ir starptautisks projekts, tāpēc jārēķinās arī ar partneru vērtējumu. Krievijas aģentūra "Roskosmos" līdz šim veikusi izvērtējumu par laika periodu līdz 2024. gadam, taču varētu veikt izvērtējumu par SKS stāvokli arī līdz minētajam 2030. gadam. Tiesa, ģeopolitiskās nesaskaņas uz zemes sasniegušas arī kosmosu un SKS, kas ilgus gadus gandrīz caur rozā brillēm tika uztverta kā ideālais piemērs beznosacījuma nāciju sadarbībai zinātnes vārdā.