Zemes kaimiņš pamatīgi satricināts – fiksēta līdz šim spēcīgākā marsatrīce
Foto: NASA/JPL-Caltech

Kopš 2018. gada zonde "InSight" fiksējusi jau vairāk nekā 1300 pazemes grūdienus uz Marsa. Nu NASA paziņojusi, ka varētu būt reģistrēta līdz šim pati spēcīgākā marsatrīce. Precīzāk gan – ne tikai marsatrīce, bet vispār pati spēcīgākā seismiskā aktivitāte, ko izdevies fiksēt ārpus Zemes, jo nekur citur pagaidām "InSight" līdzīgas zondes nosūtītas nav.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Līdzšinējais rekords, ko "InSight" reģistrēa 2021. gada augustā un par ko vēstīja arī "Campus", bija 4,2 magnitūdu pazemes grūdieni. Taču 4. maijā fiksētā marsatrīce bijusi būtiski spēcīgāka un varētu būt pirmais gadījums, kad sasniegta piecu magnitūdu atzīme.

Uz Zemes šāda zemestrīce tiktu uzskatīta par mēreni spēcīgu. Postošākās parasti ir daudz stiprākas – septiņas vai astoņas magnitūdas. Tās, kas tuvojas vai sasniedz deviņu magnitūdu slieksni, parasti jau nozīmē ārkārtīgi lielu postažu. Piemēram, zemestrīcē, kas izraisīja spēcīgu cunami un noveda pie Fukušimas atomelektrostacijas avārijas 2011. gadā, niknākie grūdieni bija ap apmēram 8,9 līdz 9,1 magnitūdu stipri (sākotnēji tika minēts mazākais rādītājs – 8,9 –, bet pēc tam dati pārskatīti un secināts, ka tā bijusi pat vēl spēcīgāka).

Tomēr uz Marsa pagaidām ievāktie dati liecina, ka tur seismiskā aktivtāte ir daudz mazāka, tāpēc piecu magnitūdu marsatrīce jau uzskatāma par spēcīgu.

"Jau kopš "InSight" seismometra aktivizēšanas 2018. gada decembrī gaidījām "lielo ķērienu"," vietne "Science Alert" citē NASA Reaktīvās kustības laboratorijas planētu pētnieku un ģeofiziķi Brūsu Beinertu. Šī marsatrīce bez šaubām ļaušot gūt iepriekš nebijušu ieskatu par Marsa ģeoloģiskajiem procesiem, un ievāktie dati būs interesants pētījumu materiāls vēl vairākus gadus, spriež eksperts.


Foto: NASA/JPL-Caltech/ETH Zurich

Piemēram, ir arī versijas, ka daļu no šiem pazemes grūdieniem varētu ģenerēt vulkāniska aktivitāte Marsa dzīlēs. Jo vairāk šādu datu, jo skaidrāk ģeologi varēs saskatīt likumsakarības un izprast, kas īsti notiek uz Marsa dziļāk par to ainu, kuru redzam, pateicoties pašgājējiem "Perseverance" un "Curiosity".

Diemžēl "InSight" darbs uz sarkanās planētas nav viegls – jau iepriekš tika ziņots, ka zonde bija spiesta apturēt gandrīz visu zinātnisko datu ievākšanu, lai taupītu enerģiju. Atšķirībā no Geila krātera un Jezero krātera, kur šiverē NASA pašgājēji "Curiosity" un "Perseverance", zondes nosēšanās vietā – Elizejas līdzenumā – vēja pūsmu ir maz. Tāpēc uz zondes saules paneļiem sakrājas smalki putekļi un būtiski samazina paneļu efektivitāti.

Šobrīd vietā, kur nosēdusies "InSight" zonde, sākas Marsa ziema – tas nozīmē, ka gaisā būs vēl vairāk putekļu, bet pieejamās saules gaismas vēl mazāk. 7. maijā zondes saražotās elektroenerģijas līmenis atkal noslīdēja zem noteikta sliekšņa, kas automātiski iedarbina enerģijas taupīšanas režīmu, apturot visu to instrumentu un funkciju darbību, kuras nav tieši saistītas ar zondes uzturēšanu darba kārtībā.

Iespējams, kādu laiku no "InSight" daudz jaunas informācijas nebūs, tāpēc visai veiksmīgi, ka tai izdevās fiksēt līdz šim spēcīgāko marsatrīci dažas dienas pirms enerģijas taupīšanas režīma ieslēgšanās. Tagad jānovēl zondei sekmīgi pārlaist "ziemas miegu".

Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Saules sistēma Kosmoss Marss NASA Zemestrīce
53545769
Zinātne
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form