Tieši gadu pirms nākamās Saeimas vēlēšanām, kas notiks 2023. gada 1. oktobrī, visu Saeimas frakciju pārstāvji "Delfi TV ar Jāni Domburu" diskusijā atbildēja uz jautājumu, ko īsti 13. Saeima ir paveikusi teju trīs gadu laikā. Valdības partiju politiķi pauda pārliecību, ka, lai novērtētu paveiktā augļus, vēl nepieciešams laiks, kamēr opozīcijas līderi uzsvēra, ka solījumu izpilde kavējas.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Attīstībai/Par!" deputāts Mārtiņš Šteins par būtisku šīs Saeimas veikumu uzskata administratīvi teritoriālo reformu, kuras iznākumā šā gada jūnija sākumā tika ievēlētas jaunizveidoto novadu domes, bet pašvaldību skaits saruka divarpus reizes. Tikmēr Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Uldis Augulis viņam oponēja, norādot, ka vēl nav zināms, vai piepildīsies reformas autoru prognozētais par pašvaldību finansējuma pieaugumu. "Vai ir labi, ka mēs esam samazinājuši politiķu skaitu kopumā valstī, kas lemj par savas konkrētas teritorijas nodokļu izlietojumu, to mēs redzēsim tikai nākotnē," viņš piebilda.

Visai kritiski par administratīvi teritoriālo reformu izteicās arī "Saskaņas" politķis Ivars Zariņš, kurš norādīja, ka notikusi tikai robežu pārzīmēšana, bet ne reforma pēc būtības. "Ja to šī vara var pasniegt kā savu milzīgu panākumu, vispār nesaprotot, ko nozīmē reforma, ka vajadzēja ne tikai robežas pārzīmēt, ka vajadzēja izdomāt kā funkcijas sadalīsies šīm pašvaldībām, kā viņas tiks finansētas," kritizēja Zariņš.

Nacionālās apvienības deputāte Ilze Indriksone, savukārt, atgādināja, ka šī Saeimas sasaukuma laikā veikti uzlabojumi sociālajā sistēmā, piemēram, samazināta valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme, kā arī pilnveidota ģimenes valsts atbalsta sistēma un pensiju sistēma. Indriksone un "Jaunās Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Judins arīdzan norādīja, ka tieši šī Saeima lielā mērā īstenojusi tā dēvēto finanšu sistēmas kapitālo remontu.

Savukārt labklājības ministrs Gatis Egītis par lielāko sasniegumu sauc tiesiskuma stiprināšanu. Lūgts nosaukt piemērus, kas to apliecina, ministrs pauda, ka to apliecina Ventspils mēram Aivaram Lembergam piespriestā reālā brīvības atņemšana. Jautāts, kā tieši tas saistīts ar Saeimas darbu, Eglītis pauda, ka tas tādēļ, ka ar Kriminālprocesa likuma grozījumiem novērsta iespēja "vazāt tiesu aiz deguna".

Visu "Delfi TV ar Jāni Domburu" diskusiju "Gads līdz vēlēšanām: kas Saeimā izdarīts, kas vēl jāpaveic?" var noskatīties šeit.

Tags

Uldis Augulis
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form