Aizvadītā gada laikā Valsts ieņēmumu dienests ar īpašu sparu pievērsies grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju kontrolēm – aptuveni 1000 pārbaužu rezultātā par dažādiem pārkāpumiem nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā sodīti vairāk nekā 200 uzņēmumi un privātpersonas, kas sniedz grāmatvedības pakalpojumus. Valsts ieņēmumu dienesta Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes vadītāja Agnese Rudzīte "Delfi TV ar Jāni Domburu" diskusijā "Lēmums par "pelēko sarakstu": ciktāl izskausta naudas atmazgāšana Latvijā?" gan noliedza, ka sodīšana notikusi, lai uzlabotu statistiku jomā, par kuru iepriekš Latvija izpelnījusies "Moneyval" kritiku.

"Mēs esam pagājušajā gadā desmit materiālus nosūtījuši tiesībaizsardzības iestādēm, tai skaitā vienu Valsts drošības dienestam par sankciju pārkāpumu, kas jau ir pavisam nopietni," norādīja Rudzīte.

VID mājaslapā publicētais pārskats liecina, ka laika posmā no 2017. gada novembra līdz šā gada februāra vidum naudas sodus apmērā no dažiem simtiem līdz pat 5000 eiro izpelnījušies simtiem uzņēmumu, daudzi no tiem sodīti pat ar darbības apturēšanu. Sodi piemēroti gan par iekšējās kontroles sistēmu neizveidošanu, gan par neziņošanu par aizdomīgiem darījumiem, gan par nepietiekami rūpīgu klientu izpēti. Daudzi uzņēmumi sodus pārsūdzējuši, taču lielākoties pārsūdzības ir noraidītas.

"VID uzraudzībā esošie subjekti diemžēl bija dzīvojušies kā jauni kazlēni zaļā pļavā – bez jebkādas pieskatīšanas," "Delfi TV ar Jāni Domburu" diskusijā komentēja Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa.

"Grāmatveži ir visriskantākie, jo viņu fiziski ir visvairāk, viņi ir vairāk nekā 40% no visiem, ar ko VID strādā. Tā viņi tīri matemātiski visvairāk izlec ārā," iemeslus, kādēļ sodus visbiežāk izpelnījušies tieši grāmatvedības pakalpojumu sniedzēji, skaidroja Rudzīte. VID mājaslapā pieejamajā sodīto uzņēmumu sarakstā gan lasāmi arī nekustamā īpašuma starpnieku, autotirgotāju un dārglietu tirgotāju nosaukumi. Tā, piemēram, autotirgotājs "Wess Motors" jau aizvadītā gada maijā sodīts ar 5000 eiro lielu naudas sodu par vairākiem pārkāpumiem un VID lēmumu pārsūdzējis VID ģenerāldirektorei, bet pēc tam tiesā, kas šā gada 6. janvārī noraidījusi uzņēmuma iesniegto sūdzību.

Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas valdes locekle, Grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju komitejas vadītāja Lilita Beķere portālam "Delfi" atzīst – grāmatvedības nozares uzņēmumu vidū VID aktivitātes tiek vērtētas neviennozīmīgi. Pašas Beķeres pieredze esot pozitīva: "VID darbinieki visam procesam piegāja ļoti profesionāli." Tomēr esot dzirdētas arī visnotaļ skeptiskas atsauksmes. "Risku vadības vadlīnijas tomēr noteic, ka nevar būt vieni un tie paši kritēriji grāmatvedei, kas viena pati strādā savās mājās un apkalpo dažus nelielus vietējos uzņēmumus un lielam grāmatvedības uzņēmumam, kas apkalpo starptautiskos klientus," uzsver Beķere.

Patlaban Saeimā iesniegti likuma "Par grāmatvedību" grozījumi, kas paredz no šā gada 1. jūlija sākt grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju licencēšanu. Pie licences pakalpojumu sniedzējiem – kopuma tādu ir vairāk nekā 7000 – būs jātiek līdz 2022. gada 1. februārim. Pēc šī datuma nelicencēti grāmatveži savus pakalpojumus Latvijā vairs nedrīkstēs piedāvāt. Likumprojekts, kurš tikai pagājušajā nedēļā nodots izskatīšanai Saeimas komisijās, paredz, ka grāmatvežu licencēšanu veiks VID. Plānots, ka licence maksās 100 eiro.

Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija jau pērnruden paudusi viedokli, ka piedāvātie grozījumi nebūt neatrisina visas ar grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju uzraudzību saistītās problēmas. Proti, atbilstoši Starptautiskās grāmatvežu federācijas nostājai, uzraudzība ietver arī pakalpojumu kvalitātes kontroli un profesionālās ētikas normu ievērošanas kontroli. Savukārt iecerētajos likuma "Par grāmatvedību" grozījumos pakalpojumu sniedzēju uzraudzība sašaurināta, to galvenokārt attiecinot uz naudas atmazgāšanas ierobežošanu. "Grāmatvedības kārtošana jau nav AML (anti money launderig jeb pret naudas atmazgāšanas – red.) jautājums, tā ir uzņēmuma krājumu, aktīvu uzskaite, bilances vešana," norāda Beķere.

Jāatzīmē, ka saskaņā ar likuma "Par grāmatvedību" anotācijā iekļauto informāciju, 98% ārpakalpojumu grāmatvežu gada apgrozījums nepārsniedz 150 tūkstošus eiro gadā.

Visu "Delfi TV ar Jāni Domburu" diskusiju "Lēmums par "pelēko sarakstu": ciktāl izskausta naudas atmazgāšana Latvijā?" var noskatīties šeit.

Tags

Valsts ieņēmumu dienests
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form