'Maisi vaļā': Aģents Ket ziņo par Akurateri un trimdu; kantrifestivāla rīkotājs Ozoliņš nekomentē
Foto: DELFI

Uldis Ozoliņš, kurš plašāk pazīstams kā Bauskas kantrimūzikas festivāla izveidotājs un producents, padomju gados palīdzēja trimdiniekiem iegūt un aiz "dzelzs priekškara" izdot tobrīd okupētajā Latvijā populāru mūziķu ierakstus. Vienlaikus viņa vārds atrodams tā dēvētajos čekas maisos aģenta Ket kartītē. Ket galvenokārt čekai ziņojis par kontaktiem ar latviešu emigrantiem, liecina publiskotie VDK materiāli. Ozoliņš sarunā ar portālu "Delfi" atrašanos čekas maisos nodēvēja par "kauna traipu" savā dzīvē, bet atteicās sniegt plašākus komentārus.

Pērn decembrī pavērtajos čekas maisos jeb Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) mājaslapā publicētā aģenta kartīte liecina, ka aģents ar segvārdu Ket savervēts 1983. gada 28. jūnijā. Kartītē veiktie ieraksti liecina, ka savervētais ir 1953. gadā dzimušais rīdzinieks Uldis Ozoliņš, vervēšanas brīdī – Rīgas Medicīnas institūta students. Vervēšanu veicis VDK 5. daļas 1. nodaļas darbinieks Aldis Plaudis. Aģenta Ket personiskās lietas numurs ir "20416".

VDK 5. daļa bija radīta cīņai ar ideoloģisko diversiju, bet 1. nodaļas galvenais uzdevums bija ideoloģiskā pretizlūkošana ārzemēs. Tās galvenie objekti – latviešu emigrantu centri, norāda VDK mantojuma pētnieks Indulis Zālīte.

VDK pretizlūkošanas elektroniskajā datubāzē "Delta" atrodami 13 aģenta ar segvārdu Ket ziņojumu atreferējumi, kas datēti, sākot no 1983. līdz 1987. gadam. Ziņojumu atreferējumos pārsvarā lasāms par okupētās Latvijas iedzīvotāju kontaktiem ar trimdas latviešiem. Portāls "Delfi" šajā publikācijā analizē tikai daļu no aģenta Ket ziņojumu atreferējumiem, pārējos ziņojumus, kuros minēti gan citi trimdas latvieši, gan Padomju Latvijas disidenti, "Delfi" apskatīs turpmākajās publikācijās.

Portāls "Delfi" publicē dokumentus, kādi tie krievu valodā pieejami datubāzē "Delta", to tulkojumus latviski, ko nodrošina tulkošanas firma "Skrivanek", un arī aģenta kartītes attēlu.

Neatrisinātā skaņu ierakstu problēma


Viens no ziņojumiem tapis, apvienojot informāciju, ko sniedzis gan aģents Ket, gan aģents Viva jeb Arvīds Mūrnieks, kura gaitas "Delfi" iepriekš aprakstīja vairākās publikācijās. Šajā 1984. gadā rakstītajā ziņojumā, kurā atrodami abu aģentu segvārdi, stāstīts par rīdzinieku Kārli Eglīti, kurš pārraksta plates magnetofona lentēs un regulāri no ārzemēm saņem plates ar pretpadomju, nacionālistiska satura latviešu emigrantu dziesmu ierakstiem. "No katras plates viņš pārraksta vairākus desmitus kopiju uz magnetofona lentām, pēc tam plati un magnetofona lentas pārdod; piedāvāja aģentūra par viņa sakariem ar ārzemēm 100 rubļus par jebkuru jaunu latviešu emigrantu plati, kas vēl nav viņa fonotēkā." Aģents nezina, kāds ir plašu piegādes kanāls no ārzemēm, un Eglīti raksturo kā cilvēku, kas ir tāls no politikas. "Šķiet, norādītos ierakstus viņš izplata tikai iedzīvošanās nolūkā," lasāms ziņojumā. Portālam "Delfi" diemžēl nav izdevies atrast ziņojumā minēto Kārli Eglīti, lai noskaidrotu, kādas sekas bija radījis šis VDK aģentu ziņojums.

Jāpiebilst, ka divus gadus pēc šī ziņojuma, 1986. gada novembrī, Arvīds Mūrnieks žurnālā "Liesma" rakstā "Kā šūpolēs" gaudās, ka Padomju Latvijā nav pieejami ārzemju populārās mūzikas ieraksti: "Joprojām neatrisināta problēma ir skaņu ieraksti. Šī iemesla dēļ ir maz kolekcionāru, lielākoties tie ir krājēji. Veikalā pērkamās populārās mūzikas plates ir naftalīna caursūkušās, un jaunieši ierakstus meklē pie draugiem vai arī pie "vecīšiem" par naudu. Oficiālajās skaņu ierakstu studijās ir tikpat oficiāla mūzika."

Aģents nosūdz Ievu Akurateri


Vienā no aģenta Ket ziņojumu atreferējumiem minēta dziedātāja Ieva Akuratere. Ziņojums datēts ar 1987. gada 22. aprīli. Tajā stāstīts, ka no Rietumvācijas atbraukušais Gregors Spoģis, viesojoties Rīgā tūristu grupas sastāvā, kafejnīcā "Pie Kristapa" kontaktējās ar operetes teātra kora solisti Ievu Akurateri, kura iepriekš ir pieļāvusi ideoloģiski kaitīgas izpausmes. "No viņu sarunas varēja saprast, ka viņi ir labi pazīstami un ir iepriekš tikušies Rīgā 1984. gadā," lasāms aģenta Ket ziņojuma atreferējumā.

Ieva Akuratere, iepazīstoties ar ziņojuma tekstu, portālam "Delfi" stāstīja, ka šāda tikšanās ar Spoģi tiešām varētu būt bijusi, bet viņa neatceras detaļas. "Es nemaz nezināju, ka par mani ir šāds ziņojums. Jā, astoņdesmitajos gados es tikos ar trimdas latviešiem no KGB – mūzikas izdevniecības "Kultūras glābšanas biedrība". Pirmo reizi tas bija 1984. gadā, kad iedevu viņiem līdzi tobrīd aizliegtās grupas "Pērkons" ierakstus un fotogrāfiju, kur es stāvu Vecrīgā ar ģitāru ar baznīcu fonā. KGB pēc tam izdeva plati ar šiem ierakstiem un manu foto uz vāka," atceras Akuratere.

Iespējams, kādā no tikšanās reizēm ar trimdiniekiem blakus bijis arī Uldis Ozoliņš: "Es atceros tādu cilvēku, viņš ik pa brīdim kaut kur parādījās un gribēja būt ļoti draudzīgs. Bet arī atceros, ka mani atgrūda viņa vērīgais skatiens, un Ozoliņa draudzība man nelikās pievilcīga." Pēc KGB plates izdošanas Rietumvācijā un citiem "izgājieniem" Akuratere "izmesta" no Konservatorijas un viņai bijis aizliegts uzstāties. "Mēs bijām tādi pretvalstiski elementi, par mums jau bija sakrājies daudz," piebilst Akuratere. Savukārt ziņojuma atreferējumā minētais Gregors Spoģis portālam "Delfi" norādīja, ka zina, ka par viņu ir vairāki ziņojumi, tomēr viņš nevēlas par šīm lietām runāt.

"VDK paranoiska fantāzija"


Jurists, zvērinātu advokātu biroja "Kļaviņš Ellex" partneris Egons Piķelis minēts divos aģenta Ket ziņojumu atreferējumos. Kā trimdas latvietis Piķelis astoņdesmitajos gados vairākas reizes viesojās Latvijā, un par šīm vizītēm VDK ziņojis arī aģents Ket. Pirmais ziņojums datēts ar 1984. gada augustu. Tajā stāstīts, ka Piķelis kopā ar vairākām trimdas latvietēm ieradies Latvijā kā tūrists un piedāvājis aģentam Ket "emigranta Ulda Graša nacionālistisko dziesmu magnetofona ierakstu kasetes "Ziedu fantāzija"". Tie esot bijuši ideoloģiski kaitīga rakstura ieraksti.

Otrs ziņojuma atreferējums datēts ar tā paša gada septembri. Egons Piķelis Latvijā ieradies kopā ar trimdas mākslinieci Margu Sleju, viņi abi ziņojumā nodēvēti kā VDK 5. daļas 1. nodaļas operatīvās izstrādes lietas "Spēlmaņi" objekti un britu sociāldemokrātu emisāri. Ziņojumā tālāk minēts, ka abi trimdas latvieši, "tiekoties ar aģentu, piedāvāja iepazīstināt viņu, pamatojoties uz kopīgu aizraušanos ar mūziku, ar kādu Daini, kurš dzīvo VFR un, pēc ārzemnieku teiktā, dziesmu svētku laikā Minsterē (VFR) 1984. gadā uzstājās ar divu stundu lekciju par rokmūzikas attīstību LPSR, tās laikā pieļaujot dažādus tendenciozus un apmelojošus izteikumus par republikas modernās mūzikas pārstāvju apspiešanu un represēšanu". Ziņojumā minētais Dainis ir Dainis Mjartāns, kurš šobrīd ir "Latvijas Vēstneša" valdes loceklis. Aģents Ket raksta, ka Mjartāns pēc trimdas latviešu vizītes sācis sarakstīties ar viņu.

Piķelis portālam "Delfi" atzina, ka nebija zinājis par šādiem ziņojumiem, arī Ozoliņa vārds viņam ir svešs. "Uldi Ozoliņu es neatceros, bet atceros cilvēku vārdā Raitis Gailis. 1984. gadā es Rīgā ierados kopā ar tūristu grupu no Londonas. Jau pirmajā dienā mums pielipa klāt Gailis, toreiz tāds jauns džeks, kurš mums teica, ka viņam patīk tirgoties ar mūzikas ierakstiem. Ar viņu kopā bija vēl viens tāds garš un tievs čalis, iespējams, tas bija Ozoliņš, bet es nevaru to apgalvot. Ja tas otrs čalis tiešām bija Ozoliņš, varu tikai pateikt, ka viņš toreiz arī gribēja pirkt ārzemju mūzikas ierakstus. Bet kāda bija Ozoliņa saistība ar Gaili un vai viņi mums nāca virsū kā komanda, to es tiešām nezinu. Bet viņi abi viens otru labi pazina, par to nav šaubu," atzina Piķelis.

Jau toreiz Piķelim un viņa ceļabiedriem bija skaidrs, ka abi uzbāzīgie vīrieši, iespējams, strādā VDK labā. Pēc iepazīšanās ar ziņojumu atreferējumiem Piķelis portālam "Delfi" atzina, ka čeku bija vērtējis mazliet augstāk: "Tikšanās un notikumi, cik es atceros, kā tur bija rakstīts, laikam tā arī bija, bet tos pārvērst par ārvalstu specdienesta operāciju, ko veic sociāldemokrātu emisāri, tā ir samērā nožēlojama paranoiska fantāzija."

Ket ziņo par kompanjonu


Interesanti, ka viens no aģenta Ket ziņojumiem ir arī par Piķeļa minēto Raiti Gaili, skandalozu uzņēmēju un miljonāru, kurš 2010. gadā Maskavā gāja bojā satiksmes negadījumā. Lai arī netiešas norādes liecina, ka astoņdesmitajos gados Gailis varētu būt bijis VDK aģents, viņa kartītes pērn publiskotajos "čekas maisos" nav. Žurnālists Juris Kaža savulaik, izpētot datubāzē "Delta" atrodamos ziņojumus, secinājis, ka par viņu astoņdesmitajos gados VDK ziņojis tieši Raitis Gailis. Arī portālam "Delfi" Kaža apliecināja, ka viņam ir radusies pārliecība, ka Gailis ir bijis VDK aģents.

Savā ziņojumā aģents Ket par Raiti Gaili stāsta, ka viņš nodarbojas ar valūtas spekulācijām un uztur kontaktus ar latviešu emigrantiem. "1985. gada martā [Gailis] avotam atnesa un par 180 rubļiem piedāvāja iegādāties piecas jaunas skaņuplates ar ideoloģiski kaitīgu mūzikas skaņdarbu un latviešu emigrantu dziesmu ierakstiem: "Akacis", izdota ASV 1979. gadā, "Prusaku ansamblis", izdota VFR 1975. gadā, "Mūžīgais unisons", izdota VFR 1983. gadā, "Roks Latvijā", VFR, 1984. gads. Divas pēdējās plates ar anotācijām pretpadomju garā izdotas Hamburgā firmā KGB ("Kultūras glābšanas biedrība")," lasāms ziņojumā.

Ozoliņš palīdzēja tikt pie latviešu mūzikas


Dainis Mjartāns, kura vārds parādās vairākos aģenta Ket ziņojumu atreferējumos, intervijā portālam "Delfi" norādīja, ka astoņdesmito gadu sākumā Rietumu latviešu sabiedrībā pieauga interese par Latvijas folkloras kustību, rokmūziku un jauniešu subkultūras izpausmēm. Rietumvācijā darbojās neformāla cilvēku kopa "KGB – Kultūras glābšanas biedrība", kura izdeva okupētajā Latvijā aizliegtu koncertprogrammu plates, piemēram, "Mūžīgā unisona", Edgara Liepiņa koncertierakstus, plates ar folkloras kopu un rokgrupu, piemēram, "Pērkona", "Modo", NSRD, "Dzelteno pastnieku", ierakstiem.

"Mēs vācām visu iespējamo informāciju, fotoattēlus, kvalitatīvus ierakstus, video pa visiem tolaik iespējamiem kanāliem. Katrs izmantoja savas kontaktpersonas Latvijā, un viņu vidū bija arī Arvīds Mūrnieks un Uldis Ozoliņš. Apmaiņā pret Rietumu skaņu platēm mēs saņēmām Latvijas rokgrupu ierakstus, folkmūzikas koncertu ierakstus un citas lietas. Raksti par aktuālo situāciju tika publicēti VDK nīstajos sociāldemokrātu izdevumos "Brīvība", "Darba Jaunatne" un citos trimdas latviešu izdevumos, bet aizliegtās dziesmas spēlētas "Radio Brīvā Eiropa" ēterā. Mēs informējām arī rietumvalstu medijus, tā, piemēram, raksts par "Pērkona" aizliegto koncertu tika publicēts "Christian Science Monitor"," atceras Mjartāns.

Viņš pats sagatavoja referātu sēriju par Latvijas rokmūzikas dzīvi, ar kuriem uzstājās latviešu jauniešu saietos Vācijā un ASV. "Savā ziņojumā aģents Ket, iespējams, lai izceltu manu nozīmi, piedēvē man "Gaismas akcijas" funkcionāra statusu, kāds es nebiju," piebilst Mjartāns. "Gaismas akcija" bija trimdas latvieša Pauļa Kļaviņa nodibināta cilvēktiesību aizstāvēšanas darba grupa, kas vāca ziņas par kristīgo draudžu un politisko disidentu apspiešanu un sodīšanu Austrumeiropā, jo sevišķi Latvijā.

Vai Kultūras glābšanas biedrības aktīvisti trimdā toreiz nojauta, ka Mūrnieks un Ozoliņš ir VDK aģenti? "Es šādu iespēju neizslēdzu, it īpaši pēc negaidītās Arvīda Mūrnieka viesošanās Minsterē 1987. gadā. Taču, piemēram, mani kontakti ar Ozoliņu notika bez liekas konspirācijas un sastāvēja faktiski no mūzikas ierakstu apmaiņas. Ozoliņu personīgi pirmoreiz satiku 1989. gadā Rīgā, taču viņš nekad nenorādīja, ka ir sniedzis ziņojumus VDK. Par manām aktivitātēm Vācijā, pēc Totalitārisma seku dokumentēšanas centra sniegtajiem datiem, ir ziņojuši vairāki aģenti, viena identitāti vēl līdz šim neesmu noskaidrojis. Tikai viena persona ir atzinusies, ka "bija spiesta ziņot VDK", bet tieši tās ziņojumi nav saglabājušies," atbild Mjartāns.

Kauna traips biogrāfijā


Uldis Ozoliņš telefonintervijā portālam "Delfi" atteicās plašāk komentēt savu sadarbību ar VDK, vien norādīja, ka tāds fakts ir bijis un tas ir "kauna traips" viņa dzīvē.

Iepriekš, 2004. gadā, intervijā laikrakstam "Diena" viņš stāstīja, ka pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados viņam radušās problēmas ar VDK latviešu trimdas grupas "Čikāgas piecīši" ierakstu dēļ: "1973. gadā biju praksē Ērgļos, tur kādam biju ierakstījis "Piecīšus", un kāds cits par to savukārt bija ziņojis. Mani izsauca uz čekas māju, tur Māris Dreijers mani pratināja. Pateica, ka esmu slikts cilvēks, popularizēdams šo mūziku. Tajā brīdī mani no lielākām nepatikšanām izglāba tas, ka pēc mēneša man tik un tā bija jāiet armijā. Plates biju spiests aiznest un atdot Dreijeram." Par vervēšanu un savu kā VDK aģenta darbību Ozoliņš šajā intervijā neko neatklāja.

Kā zināms, saskaņā ar likumu decembrī ikvienam interesentam tīmekļvietnē https://kgb.arhivi.lv kļuva pieejama daļa no tautā vispārināti dēvētajiem "čekas maisiem" – aģentu kartotēka un daļa citu LPSR VDK dokumentu. Taču tas radīja jaunus jautājumus par to, kā sabiedrībai vērtēt kartotēkā atrodamās personas, ja nav zināmi nekādi citi fakti par viņu sadarbības būtību. Vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki jau steidza skaidrot savas sadarbības formālo – tātad nevainīgo – dabu.

Esam aicinājuši un aicināsim tos cilvēkus, kuru vārdi jau ir publicētajās VDK aģentu kartītēs, bet segvārdi un personas lietu numuri atrodami "Delta Latvija" datubāzes ziņojumos, komentēt šos ziņojumus, skaidrot un vērtēt savu tālaika rīcību. Tāpat aicinām ikvienu, kuram ir informācija par šajā rakstā minētajiem notikumiem, informēt redakciju.

Tāpat meklējam ziņojumos, iespējams, minētos un jautājam viņiem, kā tālaika notikumi ietekmēja viņu dzīvi. Gan vieniem, gan otriem, gan viņu laikabiedriem tolaik un tagad jautāsim, kādām jābūt notikušā konsekvencēm šobrīd, iegūto informāciju publicējot gan rakstu veidā, gan aicinot personas piedalīties raidījumā "DELFI TV ar Jāni Domburu".

Savukārt "Delfi" šā gada pirmajos mēnešos ir pavadījuši daudzas dienas, lai dažādos aspektos pētītu VDK "mantojumu" informācijas sistēmā "Delta Latvija" – restaurētajā VDK Informācijas analīzes daļas pretizlūkošanas automatizētajā datubāzē, kas gan atšķirībā no kartotēkas, kuru ierasti dēvējam par "maisiem", nav publicēta internetā, tomēr ir pieejama pētniekiem.

"Delta" ietver 9141 aģenta ziņojumu atreferējumus (7765 ziņojumu un 1376 signālu) un VDK darbinieku sagatavotas izziņas vai citu informāciju par personām vai notikumiem un ar to saistīto VDK rīcību.

Atbilstoši aģentu kartotēkā publicētajiem datiem – segvārdiem un personas lietu numuriem – "Delfi" pārbaudīja, vai datubāzē atrodami ziņojumi saistībā ar vairākiem simtiem aģentu, kuru dati atbilst Latvijā agrāk vai šobrīd plašāk pazīstamu vai ar valstij un sabiedrībai būtiskām tēmām vai nozarēm saistītu personu vārdiem.

Lielākajā daļā gadījumu saistībā ar minētajiem aģentiem datubāzē nav nekādas informācijas, tomēr daudzu desmitu aģentu ziņojumi datubāzē ir – visbiežāk saistībā ar vienu aģentu ir viens vai daži, taču atsevišķos gadījumos – arī ap desmit vai vairāk nekā desmit ziņojumiem.

Jāuzsver, ka konkrētu aģentu ziņojumu atrašanās VDK datubāzē nenozīmē, ka šie ziņojumi raksturo konkrēto aģentu darbību pilnībā vai ka šo aģentu sadarbība bijusi aktīvāka nekā citu, jo "Delta Latvija" datubāzē atreferēta tikai neliela daļa no visiem ziņojumiem, kas tapuši VDK darbības laikā. Ziņojumu atrašanās datubāzē rada papildu pamatu plašākam vērtējumam par konkrētu personu sadarbības ar VDK konkrētiem apstākļiem.

Datubāze "Delta Latvija" Latvijas Nacionālajā arhīvā (LNA) pieejama ar daļēji slēptu informāciju, jo Satversmes aizsardzības birojs, balstoties uz likumu "Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu", 2018. gada vidū to šādā redakcijā nodeva VDK zinātniskās izpētes komisijas darba vajadzībām.

Pērnā gada nogalē veiktie likuma grozījumi paredz, ka LPSR VDK dokumenti tagad vēstures vai juridiskās pētniecības nolūkos, akadēmiskās, mākslinieciskās vai literārās izpausmes, kā arī žurnālistikas vajadzībām pieejami, iekļaujot visus dokumentos minētos personas datus. Taču "Delta Latvija" nerediģētā versija arhīvā vēl nav nodota – tas tiks izdarīts līdz šī gada maijam.

Līdz ar to šobrīd pētniecībai pieejamo ziņojumu tekstos personu dati ir daļēji aizklāti, kas ierobežo iespējas izvērtēt ziņojuma saturu un tā sekas, taču "Delfi" centās iespēju robežās identificēt minētās personas un iegūt viņu vai citu laikabiedru viedokļus par ziņojumos atreferētajiem notikumiem.

Source

Tags

"Maisi vaļā" Čikāgas piecīši Lasāmgabali NSRD
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form