Visvairāk dīkstāves pabalstu – no 100 līdz 200 eiro, tikai trešdaļai vairāk par 300  (111)

VID katru dienu publisko ierobežota apjoma datus par dīkstāves pabalstu saņēmējiem, nosaucot viņu kopskaitu, uzņēmumu skaitu un nosaukumus, kuros viņi strādā, kā arī kopējo pabalstos izmaksāto summu. Tāpat tiek publiskoti dati par pašnodarbinātajiem, kuri kvalificējušies uz pabalstu. Piemēram, līdz 15. aprīļa vakaram pabalsti 3 579 724 eiro apmērā bija izmaksāti kopumā 2553 uzņēmumu 13 973 darbiniekiem. Savukārt 753 pašnodarbinātām personām izmaksāti pabalsti kopumā 179 180 eiro apmērā.

Tikmēr "Delfi TV ar Jāni Domburu" jau 14. aprīlī vērsās VID, lūdzot analīzei izsniegt pilnu anonimizētu tabulu ar visiem dīkstāves pabalstu saņēmējiem, un 15. aprīļa vakarā tādu arī saņēmām. Tobrīd gan tajā vēl bija dati par tikai 13 802 uzņēmumu darbiniekiem, kuriem piešķirtā kopējā pabalstu summa bija 3 535 886,42 eiro.

Tomēr šie dati sniedz būtisku ieskatu kopējās līdzšinējās dīkstāves pabalstu izmaksās. Izdalot izmaksātās summas 100 eiro griezumā, izrādās, ka vislielākais skaits pabalstu līdz šim svārstījies robežās starp 100 un 200 eiro. Aptuveni pusei pabalstu saņēmēju piešķirtā summa ir mazāka par 216 eiro. Vairāk nekā 1000 cilvēku pabalstos saņēmuši mazāk par 50 eiro, trīs cilvēki dīkstāves pabalstā saņēmuši mazāk nekā vienu eiro, un vismazākā kādam cilvēkam izmaksātā summa bijuši 20 centi. Tikmēr teorētisko maksimumu – 700 eiro – VID izmaksājis tikai 590 cilvēkiem jeb aptuveni 5% no dīkstāvē nonākušajiem uzņēmumu darbiniekiem.

Dati par pašnodarbinātajiem, kuri saņem dīkstāves pabalstus, šajos VID izsniegtajos skaitļos gan nav iekļauti, un VID līdz šim analogu tabulu par pašnodarbinātajiem piešķirtajiem dīkstāves pabalstiem portālam "Delfi" nav izsniedzis, atsaucoties uz personas datu aizsardzību. No dienesta publiskotās informācijas secināms vien tas, ka vidējais pašnodarbinātajam izmaksātais dīkstāves pabalsts līdz šim bijis par aptuveni 20 eiro zemāks nekā uzņēmumu darbiniekiem jeb 237,96 eiro.

Jāatgādina, ka sākotnēji, gatavojot dīkstāves pabalstu regulējumu, Ekonomikas ministrija prognozēja, ka pesimistiskā scenārija gadījumā, kad uz tiem pretendētu līdz pat 93 000 cilvēku ar vidējo pabalsta apjomu 700 eiro, tas valstij mēnesī varētu izmaksāt 65 miljonus eiro. Šobrīd, trīs nedēļas kopš sākusies pabalstu izmaksa, tajos izmaksātā summa ir 3,5 miljoni jeb aptuveni 5,5% no sākotnēji minētās maksimālās iespējamās summas.

Kaut VID vadības publiskajos komentāros zemās dīkstāves pabalstos izmaksātās summas saistītas ar, piemēram, aplokšņu algu problēmu, jānorāda, ka tik zemi pabalsti var arī pakļaut to saņēmējus nabadzības riskam. Piemēram, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem nabadzības riska slieksnis vienas personas mājsaimniecībai 2018. gadā bija 409 eiro mēnesī. Par šo slieksni lielākas summas izmaksātas tikai 2500 dīkstāves pabalsta saņēmējiem.

Jāpiebilst, ka dīkstāves pabalsta izmēru ietekmē ne tikai darba līgumā ierakstītais algas apjoms, bet arī tas, cik ilgi cilvēks strādājis šajā darba vietā, un tas, vai pirms pabalsta saņemšanas cilvēks nav ilgstoši atradies uz slimības lapas.

"Delfi TV ar Jāni Domburu" turpinās publikācijas par dīkstāves pabalstu izmaksām, aprakstot atteikumu iemeslus un datus par uzņēmumiem piešķirtajām nodokļu brīvdienām.