Foto: Shutterstock
Aiziet no darba 40 gados un dzīvot, pateicoties pasīviem ienākumiem no uzkrātā kapitāla: ideja, kas ir likta FIRE (financial independence, retire early) kustības pamatā,šķiet ļoti pievilcīga. Cik šī shēma ir reāla? Un vai tā vispār ir reāla Latvijas apstākļos?

Pensionēšanās vecums Latvijā pakāpeniski pieaug, un līdz 2025. gadam pensijā varēs doties no 65 gadu vecuma vai divus gadus ātrāk ar nosacījumu, ka jūsu darba stāžs nav mazāks par 30 gadiem. Tiesa, šajā gadījumā var cerēt tikai uz 50% no aprēķinātās pensijas – pilnā apmērā pensiju sāks izmaksāt vien pēc pensijas vecuma sasniegšanas.

Problēma ir tajā, ka ne visi ir pārliecināti par pensiju sistēmas dzīvotspēju. Jaunos un aktīvos cilvēkus mudina "gatavoties pensijai savlaicīgi", ieguldot un uzkrājot savu personīgo pensiju fondu. Tāda pati situācija ir vērojama arī citās pasaules valstīs. Tieši šīs bažas ir devušas impulsu konceptam FIRE.

Kustība FIRE (akronīms no "finanšu neatkarība, ātra pensionēšanās) parādījās ASV pirms vairākiem gadu desmitiem. Shēmas jēga ir vienkārša: jums ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk sākt uzkrāt, veidojot pasīvus ienākumus, un tādā veidā sasniegt finansiālu neatkarību. Realitātē tas nozīmē stingri taupīt pirmajos 10-20 patstāvīgas dzīves gados: maksimāli lēts mājoklis, ēdiena gatavošana mājās, remonts ar savām rokām, pārvietošanās ar kājām vai ar velosipēdiem. Tiek pieņemts, ka FIRE aktīvisti aiziet pensijā vairākas desmitgades agrāk nekā pienāk noteiktais pensijas vecums. Tāpēc šīs pieejas atbalstītāji sauc FIRE par ideālu knifu.

Starp citu, tradicionālā pensionēšanās nav obligāts elements, lai sasniegtu finansiālu neatkarību. Ir svarīgi sasniegt to brīdi, kad no ieguldījumiem nopelnītā nauda ļauj segt visus izdevumus. Tas ir lūzuma punkts, pēc kura "agrīns pensionārs" var izlemt, vai viņš vispār vēlas strādāt tālāk.

Koncepcija FIRE ir īpaši populāra atsevišķos sabiedrības segmentos:

Mileniāļi. Dzimuši 80.-tajos un 90.-tajos gados, viņi īpaši bieži runā par to, ka nevēlas veltīt savu dzīvi, strādājot algotu darbu. Viņi ir gatavi piekopt pieticīgu dzīvesveidu un ieguldīt visus savus ietaupījumus, lai iegūtu labus pasīvos ienākumus nākotnē.

IT speciālisti. Programmētāji, testētāji un citu profesiju speciālisti, kuru darbs saistīts ar tehnoloģijām, ir maksimāli pieprasīti šodien, tomēr jaunie kadri burtiski elpo viņiem pakausī. Ar gadiem labi apmaksātu darbu atrast ir arvien grūtāk, tāpēc daudzi veic uzkrājumus šodien, kamēr alga vēl ir liela. Turklāt, pateicoties analītiskam prātam, šo profesiju pārstāvji ir gatavi mācīties un uzzināt, kā strādā vērtspapīri.

Vadītāji. Augsti amati prasa maksimālu atdevi un nereti noved pie emocionālas izdegšanas. Laika pa īstam dzīvot gandrīz neatliek. Tādi cilvēki sper apzinātu soli – kādu laiku strādā pastiprinātas slodzes režīmā, pēc tam pārvērš nopelnīto kapitālu par pasīvajiem ienākumiem un pārstāj strādāt.

Tie, kas meklē dzīves jēgu. Veiksmīga jauna cilvēka dzīve mūsdienu pasaulē ne vienmēr ir piepildīta ar mērķi un jēgu. Ir izglītība, laba pieredze, pienācīga alga un līdz ar to – pilnībā pārtikusi dzīve. Nav vajadzības pēc milzīgas savrupmājas, dārgas automašīnas un atvaļinājuma piecu zvaigžņu viesnīcās. Pat pieprasīto un labi apmaksāto IT profesiju pārstāvju vidū šodien bieži vien var sastapt cilvēkus, kuru ienākumi būtiski pārsniedz viņu vajadzības. Šie jaunieši nevēlas apgrūtināt sevi ar lieliem pirkumiem, kā, piemēram, nekustamais īpašums. Īres mājoklis, auto koplietošana un nekādu hipotekāro kredītu – tas viņus apmierina. Tad pēc kā tiekties? Dažreiz tieši ietaupījumi kļūst par veiksmīgu jauniešu dzīves jēgu mūsdienu pasaulē. Daži apzināti izvēlas dzīvi minimālisma stilā, jo viņiem tiešām ir nepieciešams ļoti maz. Un tad palīgā nāk filozofija FIRE.

FIRE matemātika


"Agrīno pensionāru" pasaulē ir izplatīts "koncepts 4%". Tas nozīmē, ka pēc pensionēšanās visi izdevumi dzīvei nepārsniedz 4% no uzkrātā kapitāla. Tas ir drošs "ātrums" līdzekļu tērēšanai, un, ja to nepārsniedz, tad pensijas uzkrājuma pietiks visai atlikušajai dzīvei.

Kāpēc tieši 4%? Pieņemts, ka jūs ieguldīsiet vērtspapīros vai citos aktīvos, kas ik gadu ienesīs jums dividendes 7% apmērā. Inflācija apēdīs ap 3%, bet paliks vēl 4%, ko var droši tērēt. Ideālajā gadījumā pasīvs ienākums (dividendes) segs tekošos tēriņus un ļaus neaiztikt kapitāla pamatsummu.

Pieņemsim, ka šī matemātika darbojas ilgtermiņā. Kā aprēķināt nepieciešamo kapitāla apjomu, ko uzkrāt? Iesācēji bieži vien izvēlas summu nejauši – vienkārši uzdod sev mērķi uzkrāt, teiksim, miljonu dolāru. FIRE aktīvistiem ir sava aprēķinu sistēma. Gada izdevumu apjomu ir jāreizina ar 25.

Iegūtā naudas summa ir maksimālā nepieciešamā. Ja dzīvei jums pietiek ar 1000 eiro mēnesī, gadā šī summa sasniegs 12 000 eiro, un pēc iepriekšminētās formulas var secināt, ka minimālais kapitāls, kas nepieciešams, lai "pensionētos", ir 300 000 eiro. Kā sakrāt šo naudas summu? Izstrādāt finanšu stratēģiju un samierināties ar to, ka nāksies gadiem ilgi atlikt lielāko daļu no nopelnītā. Būtībā mērķis ir ietaupīt 50-70% no visiem ieņēmumiem.

Tagad parēķināsim. Pieņemsim, ka jūsu mērķis ir "agrīnā pensija" un 1000 eiro mēnesī. Ja jūs pelnāt 1000 eiro uz rokas un uzkrājat 70%, tad ikmēneša izdevumiem atliek 300 eiro. Izdzīvot par šo naudu ir ļoti grūti, bet tā nav vienīgā problēma. Krāt "pensijai" šādā veidā jums būs nepieciešams 36 gadus. Nodzīvot pusi no dzīves nabadzībā pensijas 1000 eiro apmērā dēļ ir skumja perspektīva.

Nedaudz vieglāk ir situācijā, ja alga ir 2000 eiro: ja atliek 1400 eiro mēnesī, pēc 18 gadiem var cerēt dzīvot uz procentu rēķina. Vēl optimistiskāk šis plāns izskatās cilvēkiem ar augsti apmaksātu darbu: atliekam 3500 eiro, ja ienākumi ir 5000 eiro mēnesī, un pēc septiņiem gadiem jums ir kapitāls, kas ļaus atstāt darbu un nodarboties ar lietām, kas sniedz gandarījumu.

Galvenais FIRE aktīvistu uzdevums — sākt ieguldīt pēc iespējas ātrāk. Jebkuri pasīvo ienākumu avoti, piemēram, nekustamā īpašuma izīrēšana, ir svarīga finansiālās neatkarības sasniegšanas sastāvdaļa, tāpat kā taupība. Jo mazāk naudas jums ir nepieciešams ikdienas tēriņiem, jo mazāk esat atkarīgs no finansēm, un, jo mazāk naudas jums ir nepieciešams atlikt, lai nodrošinātu savu atlikušo dzīvi.

FIRE Latvijā: aktuāli vai nē?


FIRE filozofijai ir ļoti daudz pretinieku, savukārt Latvijas apstākļos tas izskatās ne gluži utopiski, bet drīzāk kā spēle tiem, kas tik un tā dzīvo labi. Cilvēkiem, kuri saņem vairāk nekā pieticīgas algas, nākas uzturēt ģimeni, maksāt hipotekāros kredītus, apmaksāt bērnu izglītību. Ja nevar atlikt pat nelielas summas, par kādu agrīno pensiju var runāt?

Kustības kritiķi nepārtraukti norāda uz to, ka tās principi nav izpildāmi cilvēkiem ar zemiem ienākumiem. Turklāt, ne visi ir gatavi dzīvot stingras taupības režīmā, atsakot sev visas izpriecas jaunībā, jo tieši labākajos gados gribas ceļot, būvēt savu māju, svinēt svētkus un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.

Jebkurā gadījumā ir šis tas, ko pilnīgi visi var mācīties no FIRE aktīvistiem neatkarīgi no vecuma un sociālā stāvokļa. Piemēram:

  • optimizēt savus tēriņus, taupīt, kur tas ir iespējams, un uzkrājumus ieguldīt tradicionālajos fondos. Meklēt pasīvo ienākumu avotus.
  • Sekot līdzi savu 2. un 3. pensiju līmeņu ieguldīšanas stratēģijām. Veiksmīgi ieguldījumi ļauj būtiski paaugstināt pensijas uzkrājumu līmeni. Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, Latvijā ap 60% no strādājošiem iedzīvotājiem vecumā līdz 40 gadiem pat nezina, kāds pensiju plāns ir viņu 2. pensiju līmenim un noteikti neveic uzkrājumus 3. līmenī.
  • Izvairīties no patērētāju domāšanas veida. Censties tikt vaļā no "ekstrām" un samazināt izdevumus, saglabājot komfortablu dzīves līmeni. Pārskatot izdevumu prioritātes, ir iespējams saglabāt labu dzīves kvalitāti un vienlaikus veidot arī uzkrājumus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!