Kā pareizi ziedot un neiekrist krāpnieku nagos?

Trīs lielu un vērā ņemamu Latvijas labdarības fondu pārstāvji — "ziedot.lv", Bērnu slimnīcas fonds un "BeOpen" palīdzēja Delfi atbildēt uz aktuālākajiem jautājumiem, kas varētu rasties cilvēkiem ar labiem nodomiem. CERT.lv organizācijas speciālists, kurš nodarbojas ar incidentu novēršanu informācijas tehnoloģiju un datu drošības jomā, pastāstīja, kam pievērst uzmanību labdarības organizāciju reklāmas kampaņās tiešsaistē un kādus paņēmienus izmanto krāpnieki.

Bieži vien labdarības organizācijas aizlāpa caurumus, kas izveidojušās valsts iestāžu nevērības vai nepārdomātu prioritāšu dēļ veselības un labklājības jomā. Lēmums dzīvot vai nedzīvot nedrīkst gulties uz ziedotāju sirdsapziņas. Ja labdari gadiem ilgi vāc naudu, lai atrisinātu vienas un tās pašas problēmas, tās vajag risināt sistemātiski, valsts līmenī.

Nereti fondiem un medijiem izdodas pievērst uzmanību šādām vājām vietām. Pateicoties tam, jau divus gadus valsts apmaksā dažas superdārgās jaunās paaudzes zāles, kas ir nepieciešamas cīņā ar onkoloģiskām slimībām. Šogad līdz Saeimas līmenim izdevies pacelt nepieciešamību dotēt īpašās pārtikas iegādi cilvēkiem ar noteiktām diagnozēm (ar glutēna, laktozes nepanesamību utt.) — agrāk šiem nolūkiem tika vāktas milzīgas summas.

Ideālā situācijā visiem bērniem jābūt iespējai saņemt bezmaksas ārstēšanu, bet pat ļoti bagātajās valstīs resursu nav pietiekami. Turklāt mazajā Latvijā mediķiem bieži vien nav pieredzes, ārstējot retas diagnozes, vai arī — pieredze ir, bet metodes novecojušas. Medicīna attīstās, rodas arvien labāki un drošāki risinājumi, bet parasti dārgākas tehnoloģijas un medikamenti ne vienmēr laicīgi nonāk līdz Latvijas medicīnas jomai. Vecāki vēlas, lai viņu bērniem ir vislabākais — tāpēc nereti atrod tādus veidus, kā ārstēt savus bērnus, par ko nezina pat Latvijas ārsti.

Fonds "BeOpen" pieredzēja gadījumu, kad Latvijā ārsti apņemas veikt sarežģītu operāciju, bet nav atbilstošas pieredzes. Valsts ir piekritusi apmaksāt to pašu operāciju Lietuvā, kur ārstiem pieredzes ir vairāk, bet neveiksmju skaits joprojām ir liels. Savukārt vecāki ir atraduši klīniku Krievijā, kur šādas operācijas jau ir ierasta prakse, bet valsts ārstēšanu šajā klīnikā neapmaksā. Fonds visu godīgi paskaidroja ziedotājiem, un cilvēki atbalstīja.

Dažreiz valsts apmaksā kaut kādus pakalpojumus, bet ļoti pieticīgi. Piemēram, Vaivaros vai Līgatnē var iziet valsts apmaksātu rehabilitācijas kursu. Bet tur var būt rindas, kā arī rezultāts ir daudz labāks, ja organizē intensīvāku un ilgstošāku kursu — tas arī ir iespējams, pateicoties labdarībai. Piemēram, kādā Latvijas pašvaldībā no ikgadējā budžeta apmaksā 10 kanisterapijas nodarbības (ar suņiem) gadā, bet efekts ir daudz spēcīgāks, ja apmeklē vismaz divas nodarbības mēnesī, kas ir ļoti dārgi.

Pavasarī, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam gada ienākumu deklarāciju, visus pagājušajā gadā veiktos ziedojumus var norādīt attaisnoto izmaksu ailē (turpat, kur norādāmi medicīnas un izglītības izdevumi) — limits līdz 600 eiro gadā. No šīs summas var atgūt iedzīvotāju ienākuma nodokli 20% apmērā.

Ja ziedojumu veic juridiska persona, tad tā var izvēlēties vienu no trim nodokļu atvieglojumu iespējām:

Parasti fonds informē ziedotājus, ka jau saziedots pietiekami, tomēr ziedojumu savākšana ar uzviju nav nekas neparasts. No pārpalikuma fondam ir tiesības apmaksāt citus izdevumus, kas saistīti ar tādu pašu mērķi, kam vākta nauda: teiksim, ārstēšanai, zālēm vai rehabilitācijai. Fonds var ieturēt pārpalikumu, līdz medicīnā parādīsies jaunas iespējas ārstēšanai vai rehabilitācijai. Piemēram, ziedojumi vākti neredzīgam zēnam, īpaša aparāta iegādei, kas daļēji kompensētu redzes zudumu. Pēc diviem gadiem parādās jauna aparāta versija ar lielāku efektu — var nodot veco un, piemaksājot, saņemt jaunu.

Ja mērķis bijis ļoti konkrēts (piemēram, ratiņkrēsla iegāde), un pats cilvēks saka, ka viņam pietiek, tad viņš var noteikt, kuram no citiem ziedojumu lūdzējiem pārvirzīt "lieko". Ja ar uzviju līdzekļi savākti cilvēku grupai ar noteiktu problēmu, tad šo grupu var paplašināt.

No ziedojumiem fonds var palīdzēt, apmaksājot apbedīšanas izdevumus. Par pārējiem līdzekļiem paziņo ziedotājiem (parasti, izmantojot fonda mājas lapu), ka viņi var atgūt naudu vai arī novirzīt to citiem cilvēkiem ar līdzīgām diagnozēm, vai uzticēt fondam izvēlēties tos, kam tajā brīdī palīdzība ir vajadzīga visvairāk. Lielākoties cilvēki izvēlas otro variantu. Fonds patvaļīgi nevar pieņemt lēmumus par naudas pārskaitījumu no viena cilvēka mērķa krājkontu uz citu.

Saskaņā ar likumu labdarības fondiem ir tiesības tērēt līdz 25% ziedojumu, lai segtu administratīvos izdevumus organizācijas uzturēšanai. Bieži vien viņi to nedara. Piemēram, fondā "ziedot.lv" visi konkrētam mērķim saziedotie līdzekļi tiek novirzīti tieši šim mērķim.

Savukārt līdzekļus darbinieku algām, biroja telpu nomai un komunālajiem pakalpojumiem piesaista no Ināras un Borisa Teterevu fonda, Eiropas Savienības projektiem, mērķa ziedojumiem, kas nāk no juridiskām un fiziskām personām. "BeOpen" darbu un tā telpas apmaksā fonda dibinātājs — banka "Blue Orange". Bērnu slimnīcas fonds iepriekšējā gadā visus administratīvos izdevumus "iepakoja" pieticīgos 4% no visiem ziedojumiem.

Ziedot nav pienākums. Ja ir vēlēšanās palīdzēt, tad iesaka sākt ar vienreizēju ziedojumu konkrētai personai, lai ieraudzītu, kā viss darbojas. Ja organizācija ir godīga, tā sniegs pilnīgu atskaiti par iztērēto naudu, un, iespējams, arī par rezultātiem (tas jau ir atkarīgs no to cilvēku vēlmēm, kuriem vāc naudu).

Protams, jebkura labdarības organizācija ir ieinteresēta, lai bez mērķa ziedojumiem tās kontā ienāktu arī regulāras iemaksas konkrētiem virzieniem. Ja jums ir iespēja iestatīt bankā automātisko maksājumu (tādu pat, kā maksājot par tālruni vai gāzi), piemēram, lai regulāri palīdzētu suņu patversmei vai slimiem bērniem — tas dod iespēju organizācijām plānot ieņēmumus, uzsākt jaunus, nozīmīgus projektus vai piemaksāt trūkstošās summas kādas kampaņas ietvaros.

Organizācijas un fondi ar sabiedriskā labuma statusu var noslēgt līgumu ar telekomunikāciju kompāniju par labdarības telefona līnijas uzstādīšanu — šie numuri sākas ar 900. Uzņēmumā "tet" šāda pakalpojuma abonēšanas cena sākas ar 35,57 eiro mēnesī, neieskaitot PVN.

Ir trīs veidu summas, ko tādējādi iespējams ziedot – 1,42 eiro (šajā gadījumā "tet" paņem sev 17 centus par zvana apkalpošanu), 4,27 eiro (??) vai 7,11 eiro (??). Visbiežāk fondi izvēlas lētāko variantu, jo tālruņa ziedojumam priekšroku dod cilvēki ar pieticīgām iespējām palīdzēt. Tādu cilvēku ir ļoti daudz, un nereti no šādiem maziem ziedojumiem izdodas savākt gandrīz pusi no visas summas.

Latvijā šādam fondam ir obligāti jābūt ar "sabiedriskā labuma organizācijas" statusu — tas nozīmē stingru līdzekļu uzskaiti un kontroli no valsts puses. Saraksts ar šādām organizācijām ir pieejams Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājas lapā. Pārbaudīt statusu var arī, ieejot datu bāzē "Lursoft" – tur šai informācijai būtu jābūt publiski pieejamai.

Daudz ko spēj pateikt arī organizācijas vietne — tajā ir jābūt publicētai informācijai par visiem projektiem, pārskatiem, informācijai par partneriem un skaidrām procedūrām, kā ziedot, cik daudz savākts, cik vajag, kam iztērēts.

Pirms dažiem gadiem Latvijā atklāja divus fondus, kas nav nogādājuši savāktās summas līdz tiem cilvēkiem, kam tika vākti ziedojumi. Fondus slēdza. Savukārt godīgi fondi ir palīdzējuši apkrāptiem cilvēkiem, lai ticība līdzīgām organizācijām nezustu. Tiem, kam ir vajadzīga palīdzība, ir pieejama diezgan plaša izvēle no fondiem, kas vēlas palīdzēt un dara to ļoti profesionāli.

Kā ir, ja cilvēku satrauc kāda ārpus Latvijas dzīvojoša cilvēka liktenis? No rudens "YouTube" platformā notiek aktīva kampaņa, lai savāktu naudu ar vēzi slimiem bērniem. Glābt viņus it kā var tikai Izraēlā. Summas ir ļoti iespaidīgas — vairāki miljoni eiro. Bieži vien šāda reklāma ir ievietota bērnu animācijas filmās un filmās, kas paredzētas sievietēm. Kolektīvās finansēšanas platforma drove.com, kas ir piesaistīta vienam no video, ziņo, ka ziedojumi tiks izmantoti par labu Izraēlas fondam "Rahašej Lev" ("Sirds impulss") — labdarības organizācijai, kas izveidota nevis ar mērķi gūt ienākumus, bet slima zēna Mirona ārstēšanai. Līdzekļu vākšana notiek vienlaicīgi Izraēlā, Eiropā un ASV. Vai var uzticēties šādai reklāmai?

"Tas ir normāli, ka cilvēkiem, kuri reāli saskaras ar tādu bēdu kā bērnu slimība, var rasties panika un viņi meklēs jebkuru, pat ļoti vāju cerību un iespēju, nedomājot par to, kā tas viss izskatās no malas. Tēma ir jūtīga. Lai varētu saskatīt pilnīgu ainu, būtu labi sazināties ar konkrētiem labdarības fondiem (portāls "Delfi" nosūtījis pieprasījumus uz abiem fondiem, atbildes nav saņemtas), lai pārliecinātos, ka aiz šīs reklāmas kampaņas stāv reālas organizācijas ar faktisko maksājumu uzskaiti un viņu darbu pierādījumiem, kā arī, ka visa saziedotā nauda tiks tērēta tieši bērna labā, kuru ir nolemts izglābt no nāves", saka CERT.lv eksperts Andrejs Konstantinovs.

"Savā praksē esam saskārušies ar to, ka reāli vecāki vāc naudu sava bērna ārstēšanai, bet pēc pāris gadiem to pašu video vai tā daļu krāpnieki tajā vai citā valstī izmanto, lai savāktu naudu, ieliekot savas saites", saka Konstantinovs.

Fondu "Rahašej Lev" un "Chance for Life" vietnēs nav neviena vārda par labdarības kampaņu Mirona glābšanai. Otra fonda vietne (kas reklāmā ir minēta tikai vienu reizi) rada vairāk uzticības: tur pirmajā lapā ir izvietota saite uz finanšu pārskatiem. Tajā ir "Excel" fails, kurā minēti visi ziedojumi, tai skaitā arī konkrētajam zēnam Mironam. Tas nedaudz nomierina un rada sajūtu, ka kāda valstiska iestāde Izraēlā var šo informāciju pārbaudīt.

Naudu aicina pārskaitīt uz kontiem dažādās bankās. "Dažas no šīm bankām ir populāras krāpnieku vidū, mēs to jau zinām no pieredzes. Tas nenozīmē, ka šīs bankas neizmanto godīgi cilvēki. Būtu labāk, ja kampaņas veidotāji izmantotu vienu bankas kontu vai vienu banku konkrētajā reģionā. Kopumā, pat ja šī kampaņa ir patiesa un ar labiem mērķiem, ko galīgi nevar izslēgt, tā nebūt nav labākais piemērs, kā vajag darīt: kampaņas veidotāji liek uzsvaru uz spēcīgām emocijām, tai pat laikā nav nekādas pārredzamības un skaidrības. Krāpniekiem to viltot ir ārkārtīgi vienkārši. Piemēram, izveidot vēl vienu domēnu, kas izskatās līdzīgs nosaukumam "Rahašej Lev" un norādīt tajā kontu vēl vienā bankā — jau saviem mērķiem", saka Konstantinovs.

Par palīdzību materiāla veidošanā esam pateicīgi Rutai Dimantai ("ziedot.lv"), Liene Dalbiņai (Bērnu slimnīcas fonds), Ingrīdai Šmitei ("BeOpen") un Andrejam Konstantinovam (CERT.lv)