Foto: Shutterstock
Decembrī dzīve Latvijā pakāpeniski tika apturēta, pateicoties regulāri papildinātiem sarakstiem ar ierobežojumiem saistībā ar Covid-19 pandēmiju. Ierobežojumu un aizliegumu kļuva tik daudz, ka aprakstīt to ietekmi uz valsts iedzīvotāju finansēm ir bezjēdzīgi. Tāpēc "Finhack" šoreiz atstāj aiz kadra gandrīz visas izmaiņas, kas saistītas ar "kovidu", un stāsta, kas notika ar jūsu naudu decembrī.

Ekonomisti novērojuši divas tendences, kas ir pretrunā viena ar otru. No vienas puses, ierobežojumu dēļ ienākumi daudziem Latvijas iedzīvotājiem ir samazinājušies, turklāt daudzos gadījumos — dramatiski. No otras puses, izdevumu arī kļuvis mazāk (principā tāpēc, ka ir kļuvis mazāk veidu, kā iztērēt brīvo naudu), un uzkrājumi palielinājušies. Šī situācija ir raksturīga visai pasaulei, ne tikai Latvijai.

Pandēmijas budžets

Galvenais, kas notika decembrī, no personīgo finanšu viedokļa ir valsts budžeta pieņemšana 2021. gadam. Tajā ir prognozēta ekonomiskā izaugsme, kas ir balstīta uz uzvaru pār Covid-19 (protams, pateicoties vakcīnām). Galvenie jaunā budžeta punkti:

  • Minimālā alga no 1. janvāra ir 500 eiro (iepriekš 430 eiro).
  • Darbinieks, kas saņem miminālo algu, pēc nodokļu nomaksas saņems par 50 eiro vairāk.
  • Slieksnis, līdz kuram tiek piemērots diferencētais neapliekamais minimums, ir paaugstināts no 1200 uz 1800 eiro.
  • Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, ja ienākumi ir līdz 20 004 eiro gadā, sasniegs 20%, no 20 004,01 eiro līdz 62 800 — 23%, bet no 62 800,01 — 31%.
  • No 2021. gada jūlija tiem, kuri strādā alternatīvos nodokļu režīmos, būs jāmaksā obligātās sociālās iemaksas.
  • Garantētais minimālais ienākums būs 109 eiro par pirmo vai vienīgo mājsaimniecības locekli, bet par katru nākamo ģimenes locekli — 76 eiro.
  • Minimālā bāze invaliditātes pensijai un vecuma pensijai sastādīs 136 eiro, invalīdiem kopš bērnības — 163 eiro.
  • Uz trīs gadiem pagarināts termiņš samazinātas PVN likmes piemērošanai 5% apmērā svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem. PVN medicīnas un higiēnas sejas maskām netiks samazināts.

Sīkāk par visām izmaiņām.

Kas vēl izmainījās?

Jauni komunālie tarifi. Daži no tiem, piemēram, jaunie tarifi apkurei un karstajam ūdenim Rīgā, ir stājušies spēkā jau no decembra. Tā kopš 3. decembra "Rīgas siltums" par siltumenerģiju iekasēs 44,1 eiro par megavatstundu (MWh) bez pievienotās vērtības nodokļa uzskaites (līdz šim brīdim bija 39,77 eiro par MWh, tas ir, siltums Rīgā kļuva dārgāk par 11%). Decembra tarifs būs spēkā līdz 31. jūlijam, bet no 1. augusta tarifs atkal palielināsies līdz 45,27 eiro par MWh. Citas izmaiņas stāsies spēkā no 1. janvāra. Iesakām pievērst uzmanību tarifiem par atkritumu uzglabāšanu. No 2021. gada dabas resursu nodokļa likme sasniegs 65 eiro par tonnu atkritumu (2020. gadā — 50 eiro), 2022. gadā pieaugs līdz 80 eiro par tonnu, bet 2023. gadā sasniegs 95 eiro par tonnu. Galu galā komunālie uzņēmumi palielinās savu pakalpojumu izmaksas par 0,4%-15% atkarībā no teritorijas. Par to vairāk lasiet tabulā, ko sagatavojis Sabiedrisko pakalpojumu regulators.

Valsts piemaksās par pašizolāciju. Pašizolēties dzīvoklī, kur dzīvo visa ģimene — uzdevums, kas daudziem nemaz nav izpildāms. Decembrī, saskaroties ar pieaugošo ar Covid-19 inficēšanās gadījumu skaitu, Ministru kabinets nonāca pie tāda paša secinājuma un pieņēma noteikumus, saskaņā ar kuriem valstij būs jāapmaksā pašizolāciju viesnīcās 80% apmērā no uzturēšanās izmaksām, bet ne vairāk kā 35 eiro diennaktī. Valsts palīdzēs kontaktpersonām, pacientiem ar viegliem Covid-19 simptomiem un tiem, kuri tikuši izrakstīti no stacionāra, bet nav tikuši vaļā no simptomiem. Repatriācijas reisus pasažieriem valsts apmaksās 100% apmērā, bet ne vairāk kā 45 eiro diennaktī. Dzīvot viesnīcā var līdz 14 dienām. Šobrīd programmā piedalās "RIXWELL Elefant Hotel", "RIJA VEF Hotel" un "RIXWELL Terrace Design". Programma stājas spēkā Jaunajā gadā un darbosies līdz 2021.gada martam.

Mobilie telefoni var kļūt dārgāki. Decembrī plašsaziņas līdzekļos parādījās informācija par to, ka jaunie Ministru kabineta grozījumi noteikumos par nodevu datu nesējiem ir fināla izskatīšanas stadijā. Latvijas iedzīvotāji jau no 2005. gada, pērkot datu nesējus, tā vai citādi maksā nodevu par labu autoriem (izpildītājiem, producentiem, aktieriem, utt), ko vēlāk sadala asociācija AKKA/LAA. Tomēr līdz šim telefoniem šī nodeva netika piemērota, lai gan teorētiski tajos ierakstīt autoru darbus ir pilnīgi iespējams. Ja noteikumi tiks pieņemti, tad par tiesībām ierakstīt un atskaņot AKKA/LAA locekļu skaņdarbus būs jāmaksā 1,5 eiro (cietais disks kļūs dārgāks par 2,85 eiro). Šīs idejas kritiķi atgādina, ka sen pagājuši tie laiki, kad dziesmas vai filmas tika lejupielādētas ierīcēs, jo mēs jau sen dzīvojam straumēšanas pasaulē un maksājam par autoru saturu straumēšanas platformās. Tomēr noteikumi, visticamāk, tiks pieņemti: tā ir izplatīta prakse Eiropā.

Piegādes uzplaukums: tas ir iemesls būt piesardzīgam. Par laimi, decembris jau ir aiz muguras, un visi, kas vēlējās nopirkt dāvanas, ir laicīgi to izdarījuši. Bet tie, kas dāvanas nepaspēja iegādāties laicīgi, jau, visticamāk, paspēja to nožēlot un saprast, kā izskatās "sastrēgums" preču piegādes sistēmā. Pēc lielākās daļas veikalu slēgšanas, pateicoties cīņai ar Covid-19, ar lielo pieprasījumu nācās tikt galā tiešsaistes veikaliem. Tie, kas paļāvās uz pakomātu pakalpojumiem, saskārās ar problēmu: piegāde visā Latvijā decembra vidū ilga līdz piecām dienām, jo paku plūsma pārsniedza skapīšu skaitu. Secinājums: tāpat kā visos citos gadījumos uzvar tas, kurš plāno savu darbību jau iepriekš. Blakusparādība no piegādes uzplaukuma ir blēžu parādīšanās. Izliekoties par "Omniva" pārstāvjiem un aizbildinoties ar ārkārtas situāciju, krāpnieki prasa veikt priekšapmaksu sūtījuma piegādes cenas apmērā. Ceram, ka jūs uz to neesat uzķēries.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!