Neobankas un tradicionālās bankas: kādas ir atšķirības
Foto: Shutterstock

Neobanka nevar pilnībā aizvietot tradicionālo banku. Pie mums populāri zīmoli, kā "Revolut", "Transferwise" un Lietuvas kompānija "Paysera", kas piedāvā fiziskām personām un biznesiem norēķinu kontus, starptautiskus pārskaitījumu un citus pakalpojumus, ir maksājumu kompānijas, nevis bankas. Īstas neobankas (tiešsaistes bankas bez fizisku filiāļu tīkla ar darbiniekiem katrā no tām) līdz Latvijai vēl nav nonākušas. Pirms dažiem gadiem darbību Latvijā mēģināja uzsākt vācu banka "N26", bet ātri vien aizgāja no tirgus un pašlaik nepieņem klientus no Latvijas, kaut gansola atjaunot šeit darbību.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pagājušajā gadā "Revolut" ir saņēmis bankas licenci Lietuvā, piereģistrējot kompāniju UAB "Revolut Bank", tomēr šī biznesa daļa atrodas sākuma stadijā. Ja šodien jūs kā ES iedzīvotājs gribēsiet kļūt par "fintech" kompānijas klientu, jūs piereģistrēs pie UAB "Revolut Bank", kas nodarbojas ar maksājumu pakalpojumiem, un tikai pēc speciāla pieprasījuma jūs varbūt varēsiet atvērt tur depozītu ar 0% gada likmi.

"Faktiski maksājumu pakalpojumu uzņēmums var piedāvāt tikai to, kas saistīts ar maksājumiem. Bankas var piedāvāt daudz plašāku pakalpojumu klāstu, no kuriem maksājumi ir tikai viens. Tās var izsniegt aizdevumus, pārvaldīt klienta aktīvus, ieguldot tos akcijās un obligācijās finanšu tirgos. Un galvenais – tikai viņi var pieņemt noguldījumus", skaidro zvērināta advokāte Ramona Miglāne no juridiskā biroja "FORT".

Citiem vārdiem, banka var aizņemties no jums naudu, izmantot to pēc saviem ieskatiem (piemēram, izsniedzot aizdevumu ar augstāku procentu likmi citam cilvēkam), bet vēlāk atmaksāt to, piemaksājot par to, ka jūs bankai palīdzējāt nopelnīt. Maksājumu kompānija tā izdarīt nevar.

Bāzes komplekts


No otras puses, vai jums tas ir nepieciešams? Depozītu procentu likmes patlaban ir tik zemas, ka, lai kaut ko nopelnītu, jums jābūt pieejamam lielam daudzumam brīvas naudas. Piemēram, kalkulators "Swedbank" vietnē liecina, ka, ieguldot depozītā 10 000 eiro, pēc pieciem gadiem saņemsiet 10 032 eiro. "Citadele" par tādu pašu ieguldījumu uz tikpat ilgu termiņu sola atdot 10 025 eiro. "SEB banka" vispār nav gatava neko piemaksāt par jūsu naudas izmantošanu, bet gadījumā, kad līgums tiek pārtraukts pirms laika, ir gatava paņemt 3% no summas.

Ja mēs pieņemam, ka standarta klienta pamata vajadzību komplektā ir iekļauts tikai norēķinu konts legālo ienākumu saņemšanai (alga, honorāri, ienākumi no saimnieciskās vai uzņēmējdarbības), rēķinu apmaksa, maksājumu kartes un interneta vai mobilās bankas lietošanas ērtums, tad visus šos pakalpojumus piedāvā arī "Revolut", "Transferwise" un "Paysera". Šo kompāniju pakalpojumu klāstā atradīsiet gan kontus, gan kartes, gan arī pārskaitījumus – vietējos un starptautiskos.

Tātad, ja jums ar to pietiek, bet ņemt kredītu vai atdot savus aktīvus bankas pārvaldībā jūs neplānojat, tad maksājumu uzņēmums kopumā spēj aizstāt tradicionālo banku. Iespējams, neobanku pakalpojumus izmantot būs ērtāk: visas darbības var veikt, izmantojot viedtālruni, un biometrisko autorizāciju šīs un citas "fintech" kompānijas sāka piedāvāt vēl tad, kad tradicionālo banku lietotāji skatījās kodu kartēs, lai ieietu internetbankā.

Populāras "fintech" kompānijas neierobežo savus pakalpojumus ar "vienkāršu" norēķinu kontu apkalpošanu, bet piedāvā arī pievienoto vērtību.

Piemēram, "Transferwise" savākusi vairāku miljonu lietotāju bāzi, piedāvājot tiem valūtas konvertāciju pēc kursiem, kas izdevīgāki par banku piedāvātajiem. "Revolut" iekarojis miljonu lietotāju uzticību, pateicoties iespējai strādāt ar aptuveni 150 valūtām. Tas izrādījās ļoti pieprasīts pakalpojums tiem, kas bieži ceļo. Turklāt britu startaps piedāvā darījumus ar akcijām, kriptovalūtu, kā arī digitālo krājkasi (līdzīgu tām, ko tagad piedāvā "Swedbank" un "SEB") un tā tālāk.

Vienā vietā zaudē, citā – atrod


Līdz šim maksājumu kompānijas daudz vieglāk uzņēma jaunus klientus – atvērt kontu varēja 20-30 minūtes. Tas acīmredzot kļuva par ēsmu klientiem no Latvijas, kuri ir traumēti finanšu nozares "kapitālā remonta" dēļ.

Kopējās statistikas par to, cik daudz lietotāju izmanto šādus pakalpojumus, nav, bet pēc atsevišķiem ziņojumiem var secināt, ka to ir daudz. 2019. gada decembrī Lietuvas pārstāvis "Revolut" ziņoja, ka tobrīd Latvijā uzņēmuma kartes un pakalpojumus izmantoja 110 tūkstoši cilvēku. Aptuveni tajā pašā laikā parādījās informācija, ka Lietuvas kompānijai "Paysera" Latvijā ir 28 100 klientu, tajā skaitā 6 500 juridisko personu, savukārt šī gada vidū, spriežot pēc publikācijas portālā vc.ru, klientu skaits ir pieaudzis līdz 48 500 (9 500 no tiem ir juridiskās personas).

Turklāt tradicionālo banku klientu skaits Latvijā samazinās (iespējams, sakarā ar to pašu "kapitālo remontu"). Pēc Finanšu nozares asociācijas datiem, 2019. gada nogalē bankām bija 2,141 miljons klientu (1,977 milj. fizisko un 163,7 tūkst. juridisko personu), savukārt 2020. gada 30. jūnijā – gandrīz 2,1 miljons (attiecīgi 1,94 milj. un 160,4 tūkst.).

Elastīgas un liberālas


"Patiešām izveidojies priekšstats, ka maksājumu sistēmas ir liberālākas salīdzinājumā ar bankām. Bet, ja skatās tīri pēc normatīvās bāzes, AML prasības (prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanai) bankām un maksājumu kompānijām būtībā ir identiskas. Attiecīgi, pastāv jautājums par to, kā šie normatīvie akti ir piemērojami un kāda apetīte attiecībā uz risku.

Jāņem vērā arī tas, ka populārās maksājumu kompānijas nav licencētas Latvijā. Tā ir būtiska atšķirība. Lai kredītiestāde varētu aktīvi strādāt Latvijā, tai ir jāsaskaņo sava darbība ar FKTK (Finanšu un kapitāla tirgus komisija), kas, kā mēs redzējām, var pieprasīt pārtraukt attiecības ar nerezidentiem, samazināt riskus un tā tālāk. Kompānijas, kas ir līdzīgas "Revolut" un "Paysera", nav licencētas Latvijā, tās nepārrauga Latvijas regulators, kas pēc Eiropas standartiem ir ļoti stingrs. Tādējādi šīs kompānijas var būt daudz elastīgākas, pieņemot jaunu klientu. Lielā mērā tāpēc arī sanāk tā, ka Latvijas uzņēmumi atver kontus ārpus Latvijas", Ramona Miglāne skaidro, kāpēc ārzemju finanšu kompānijas izturas pret Latvijas klientiem lojālāk nekā Latvijas bankas.

Vai jūs riskējat ar naudu?


Starp bankām un maksājumu kompānijām ir vēl viena būtiska atšķirība: nauda, ko jūs glabājat tradicionālajā kredītiestādē, ir aizsargāta ar valsts garantiju. Tas nozīmē, ka, ja ar tādu banku kaut kas notiek (visuzskatāmākais piemērs – "PNB bankas" likvidācija), bet jūsu kontos tajā glabājās līdz 100 000 eiro, finanšu regulators caur citu banku (gadījumos ar "ABLV" un "PNB" – caur "Citadele" banku) jums tos atdos, un jums nenāksies gaidīt kopējā aizdevēju rindā.

Attiecībā uz maksājumu kompānijām tādas garantijas nav. No tā gan neizriet, ka, saņemot algu vai samaksu par mazā biznesa precēm vai pakalpojumiem uz kontu maksājumu kompānijā, klients pakļauj sevi milzu riskam.

Pirmkārt, klienta nauda joprojām tiek glabāta tradicionālo banku kontos (piemēram, "Revolut" klientu līdzekļi, vismaz britu un īru līdzekļi, glabājas "Lloyds" bankā). Otrkārt, tie ir atdalīti no pašas maksājumu kompānijas naudas. Treškārt, pēc Ramonas Miglānes vārdiem, kompānijas kraha gadījumā jūs, vismaz teorētiski, joprojām varat kļūt par tās aizdevēju maksātnespējas procedūras ietvaros. Tomēr klientu naudas atgriešanas prakse pēc maksājumu kompāniju bankrota vēl nav izkristalizējusies, galvenokārt tāpēc, ka bankrota gadījumi šajā segmentā vērā ņemamu spēlētāju vidū vēl nav notikuši.

Pēc Miglānes viedokļa, saņemt algu uz kontu, kas ir atvērts maksājumu kompānijā ar labu reputāciju (piemēram, iepriekšminētās) – ir drošs variants. Ja konts ir nepieciešams, lai saglabātu un uzkrātu lielas summas, tad tomēr labāk vērsties bankā.

Kam tas viss ir vajadzīgs?


Ja jums ir nepieciešams parasts norēķinu konts, kurā jums ieskaitīs algu un no kā apmaksāsiet tekošos izdevumus, tad nav būtiskas atšķirības, vai konts jums ir atvērts parastajā bankā vai mūsdienu maksājumu kompānijā.

Ja jūs bieži ceļojat un ceļojumu laikā sastopaties ar dažādām valūtām, konts "Revolut" vai "Transferwise" var izrādīties ļoti noderīgs. Kombinācijā ar iepriekšējo apgalvojumu tas ļauj secināt, ka norēķinu konts maksājumu kompānijā var būt pilnvērtīgs un ērts aizstājējs bankai – kamēr jums nav nepieciešami "īsti" bankas pakalpojumi: aizdevumi, noguldījumi un tā tālāk.

Maksājumu uzņēmumi var aizstāt banku arī tajā gadījumā, ja jūs vēlaties atvērt kontu savam jaunajam vai jau esošajam biznesam un jau atbildējāt uz miljoniem jautājumu no bankas, bet pozitīva lēmuma vēl nav.

"Pēdējā laikā uzņēmēji Latvijā saskaras ar paaugstinātu banku stingrību un ar to, ka konta atvēršanas procedūra kļuvusi sarežģīta, un situācijās ar lielām komerciālām bankām var ilgt līdz pat diviem mēnešiem. Turklāt, banka var vienpusēji pārskatīt komisijas apmēru un palielināt to. Šajā ziņā alternatīvu maksājumu risinājumu priekšrocība ir tajā, ka kontu var atvērt arī attālināti un ļoti ātri, kā arī saņemt virtuālo karti, ar kuras palīdzību var veikt maksājumus," skaidro "Altero.lv" operacionālā direktore Evija Simanoviča.

Tiesa, tagad bankas nomaiņa uz maksājumu kompāniju korporatīvajiem klientiem ne vienmēr izrādās līdzvērtīga, ja skatās uz to, kā riskus uztver potenciālie partneri.

"Uzņēmumi, kuriem ir konts maksājumu kompānijā, nevis bankā, veidojot attiecības ar lielajām korporatīvajām organizācijām, riskē saskarties ar situāciju, kad potenciālo partneru speciālistiem var rasties šaubas par naudas izcelsmi un tie var nolemt nesadarboties – vienkārši, lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem nākotnes auditos. Lai gan šīm aizdomām varētu nebūt nekāda pamata, tikai subjektīvs viedoklis," norāda "Altero.lv" vadītājs Artūrs Kostins.

Bankas vietā vai kopā ar banku


Tā ir svarīga doma. Pirms pāris gadiem, kad "fintech" kompānijas tikai sāka savu kāpienu, likās, ka tradicionālās bankas ir nolemtas, un vairākas publikācijas par šo tēmu tikai stiprināja šo iespaidu, sak', vēl mazliet, un visi no banku pakalpojumiem atteiksies, jo var taču izmantot skaistas un ērtas lietotnes, ko izstrādā jauni un mūsdienīgi konkurenti, bet par šiem monstriem no 19. gadsimta visi aizmirsīs, jo tie ir neglīti, smagnēji un neiet vienā solī ar progresu.

Tā, lūk, ir pagājis laiks, bet bankas tomēr nav aizgājušas prom. Tās attīstīja savas mobilās lietotnes līdz līmenim, kad atšķirība starp tām un maksājumu kompānijām vairs nav pamanāma (vismaz attiecībā uz rēķinu apmaksu vai naudas pārskaitījumu radiniekiem), sāka ieviest "fīčas", ar ko agrāk lietotājus apbūra tikai "fintech" kompānijas (piemēram, augstāk minētais "Swedbank" krājrīks), ieviesa zibmaksājumus.

"Pateicoties zibmaksājumu un bezkontakta maksājumu ieviešanai, bankas ir nostiprinājušas savas pozīcijas strīdā ar alternatīvajiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem. Skaidrs, ka alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzēji var ātrāk ieviest izmaiņas savā darbībā un ātrāk reaģēt uz pārmaiņām, bet mēs redzam, ka tad, kad runa ir par izdzīvošanu, tad jebkāds bizness, tostarp bankas, var pieņemt svarīgus lēmumus un rīkoties ātri", atzīmē Evija Simanoviča.

Patiesībā starptautiskie speciālisti saka, ka neobanku un citu alternatīvo maksājumu pakalpojumu sniedzēju "uzbrukums" vairs neatgādina "blitzkrieg". Pirmkārt, pandēmijas ietekmē arī bankas bija spiestas digitalizēt savus procesus un atteikties no liekiem izdevumiem (kuru trūkums sākotnēji deva banku tehnoloģiskajiem konkurentiem papildu priekšrocību).

Otrkārt, bankām joprojām ir tāds nozīmīgs aktīvs kā reputācija: cilvēki joprojām uzskata, ka tās ir uzticamākas, salīdzinot ar "fintech" uzņēmumiem, un tāpēc biežāk izmanto pēdējos tikai, lai glabātu summas aktuālajām vajadzībām.

Ņemot šo vērā, tuvākajos gados ne "fintech" uzņēmumi, ne tradicionālās bankas nekur nepazudīs, un tas visiem mums nozīmē papildu izvēli: izmantot kontu maksājumu kompānijā vienlaikus ar savu bankas kontu vai arī aizstāt bankas kontu pilnībā.

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form