Vai mani pieskata VID? Kas jāzina, pārdodot mantas internetā  (22)

"Pirms pāris gadiem nolēmu izpārdot garderobi. Šis process ar pārtraukumiem turpinās vēl joprojām. Dažos mēnešos man tas ienesa ap 300 eiro. Par visu šo laiku es esmu pārdevusi drēbes par kopējo summu ap 3 000 eiro. Es nekad neesmu pētījusi šo jautājumu, bet, vai tas nav par daudz priekš beznodokļu tirdzniecības?", jautā Alise. Viņa aktīvi izmanto vienu no populārākajiem Latvijas portāliem, ar kā palīdzību iedzīvotāji atbrīvojas no nevajadzīgām mantām, gūstot sev labumu.

Kāds izpārdod mēbeles pirms remonta, kāds atbrīvojas no nevajadzīgiem apģērbiem, porcelāna figūriņām, traukiem un tehnikas saistībā ar pārcelšanos uz jaunu dzīvokli. Dažreiz tās ir personīgi iegādātas lietas, dažreiz tās ir palikušas pāri, piemēram, no miruša radinieka.

Ja ir daudz uzkrātu mantu, ko jūs vēlētos pārdot, viennozīmīgi būs daudz sludinājumu par pārdošanu un arī pirkšanas-pārdošanas darījumu: vienam pircējam būs nepieciešami krēsli, bet nevajadzēs galdu, citam, tieši otrādi, ir vajadzīgs galds bez krēsliem. Ja ņem vērā, ka likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" starp fizisko personu saimnieciskās darbības pazīmēm min regularitāti un sistemātiskumu (trīs un vairāk darījumi gadā vai pieci darījumi trīs gadu laikā), Alises šaubas izskatās pamatotas.

Vai tomēr nē?

"Ja cilvēks pārdod lietas, kas iegādātas personiskajām vajadzībām (piemēram, apģērbu, mēbeles, citu kustamo īpašumu), tad nekādām nodokļu saistībām rasties nevajadzētu. Tas tāpēc, ka likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ir īpaši noteikts, ka šādos gadījumos nodoklis nav jāmaksā", saka Eduards Dzintars, advokātu biroja "Ellex Klavins" nodokļu konsultants.

Tiesa, pēc Dzintara vārdiem, ir nianses: no nodokļa netiek atbrīvota metāllūžņu tirdzniecība, kā arī lietas, kas tika speciāli izgatavotas pārdošanai. Tas ir, ja esat iegādājies galdu veikalā, un pēc gada to pārdodat, nekādu saistību ar valsti jums nav. Bet, ja jūs šo galdu izgatavojāt patstāvīgi vai arī nopirkāt tajā pašā veikalā nevis personīgai lietošanai, bet tālākpārdošanai, šīs saistības radīsies.

Ja pirkšanas-pārdošanas darījumu tiešām ir daudz? Piemēram, cilvēks gadiem kolekcionējis grāmatas vai "Playstation" diskus, bet tagad izpārdod savu kolekciju pa daļām. Šajā gadījumā sludinājumu un darījumu skaits varētu būt mērāms pat vairākos simtos. Vai neparastais darījumu skaits varētu piesaistīt nodokļu dienestu uzmanību?

"VID var painteresēties, kāpēc ir tik daudz darījumu un vai nav nepieciešams reģistrēt saimniecisko darbību. Bet, kamēr nav pazīmju, ka galds sludinājumā ir nopirkts pirms nedēļas, pārdots, pirkts jauns un atkal tiek pārdots, un pēc loģikas ir skaidrs, ka visas šīs lietas cilvēks patiešām var izmantot savām vajadzībām, problēmām nevajadzētu būt", ir pārliecināts Dzintars.

Pēc speciālista vārdiem, ja ar nodokli neapliekamais ienākums (ienākumi no jūsu mēbeles pārdošanas ir ar nodokli neapliekami) gada laikā pārsniedz 10 000 eiro, tas būtu jādeklarē.

Kā portālam Delfi paskaidroja Valsts ieņēmumu dienests (VID), tas ir nepieciešams, lai nākotnē izvairītos no jautājumiem gadījumā, ja iegūtā summa pēc tam tiek izmantota kādam lielam pirkumam. "Teiksim, cilvēks pārdod auto un nākamajā gadā pievieno šai summai papildu līdzekļus, lai nopirktu citu auto. Ja viņa alga šķiet pārāk zema, lai šādu pirkumu veiktu, VID pēta gada deklarāciju, redz ienākumus no pārdošanas, un viss, jautājumu nav", skaidro VID pārstāve Evita Teice-Mamaja.

Bet, ja tiek pārdots radinieka vai drauga, nevis paša pārdevēja personīgais īpašums? Pieņemsim, tante uzzināja, ka, pārvācoties, brāļadēls veiksmīgi pārdeva savus spēļu konsoles diskus, un lūdz viņam izdarīt to pašu ar viņas grāmatu kolekciju vai mēbelēm, jo pati nepārzina, kā notiek tirdzniecība internetā. Vai šajā gadījumā jaunietis riskē?

Vispārējā gadījumā viņš neriskē, uzskata "Ellex Klavins" nodokļu konsultants, jo īpašums pieder pašam pārdevējam (tas ir, tantei), bet starpnieks (brāļadēls) tikai palīdz bez atlīdzības. Jautājumi var rasties, ja pēc pārdošanas beigām no tirgojošās personas konta kustamo mantu īpašnieka kontā tiks ieskaitīta liela summa, bet tuvas radniecības starp viņiem nav.

"Ja jautājumi rodas, ir atklāti jāizskaidro situācija. Lai gan jāņem vērā, ka VID ir visas tiesības apstrīdēt jūsu apgalvojumus", brīdina speciālists.

Ko darīt, ja es pārdodu personisko īpašumu, bet Valsts Ieņēmumu dienestam tomēr ir jautājumi?

Īsā atbilde – paskaidrot situāciju. Ļaunākais, ko cilvēks var darīt, saņemot vēstuli ar jautājumiem no VID, tos ignorēt. Kā zināms, klusēšana – zelts. Kā ziņo Valsts ieņēmumu dienestā, maksimālais sods par atteikšanos sniegt informāciju ir 700 eiro.

Pēc Dzintara teiktā, dialogs ar VID, visticamāk, sāksies ar vēstuli Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Tas, protams, neizslēdz iespēju saņemt arī parastu papīra vēstuli. Šajā situācijā vislabāk piezvanīt atbildīgajam inspektoram un apspriest situāciju, lai saprastu, kā tas izskatās no šī darbinieka skatu punkta un kas tieši viņam interesē.

Gadās, ka vēstulē ir neskaidrību pamatojums, bet sarunā var sadzirdēt detaļas, kas ļaus precīzāk saprast, kāpēc VID ir radušies jautājumi. Un tad, saņemot papildu informāciju, var uzrakstīt atbildes vēstuli. Normālā situācijā ar šo visu skaidrošanās arī beigsies.

Gan "Ellex Klavins", gan Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvji norāda, ka gadījumā, kad rodas jautājumi personīgo mantu pārdevējam, lieliska atbilde ir pirkuma čeks vai jebkurš cits dokuments (kvīts, maksājuma uzdevuma izdruka no interneta bankas), kas apstiprina, ka cilvēks ir iegādājies šo mantu.

VID gan atzīst, ka cilvēki visu dzīvi neglabā čekus par katru pirkumu. Turklāt dažas lietas ir gūtas par velti vai tās pērk, piemēram, krāmu tirgū vai gadatirgos. Tāpēc maksājuma dokumenta trūkums nav fatāls. Par pierādījumu tam, ka pārdošanā izlikts skapis ir jūsu, var kalpot pat parasta bilde (tāpēc, publicējot divdesmit sludinājumus par mēbeļu vai grāmatu pārdošanu, ir vērts nofotografēt priekšmetus interjerā).

Arī bez fotogrāfijas ir iespējams attaisnoties – galvenais, lai paskaidrojumam būtu saprotama loģika. Piemēram, ir normāli, ja divistabu dzīvoklī dzīvojošais cilvēks pārdod astoņus krēslus pa vienam. Bet, ja krēslu ir astoņdesmit, tas izraisa jautājumus.

"Ja iesniegtais skaidrojums nav ticams un nav iespējas saņemt papildu dokumentāru pierādījumu par mantu izcelsmi, fiziskās personas tiek aicinātas izvērtēt nepieciešamību reģistrēt saimniecisko darbību un deklarēt gūtos ienākumus", vēsta oficiālā atbilde no Valsts ieņēmumu dienesta.

VID vēl var vērst uzmanību uz to, vai pārdodamo mantu cena atbilst pārdevēja oficiālajiem ienākumiem. Ja cilvēks, kurš pēdējo desmit gadu laikā oficiāli saņēmis 500 eiro mēnesī, pēkšņi pārdod automašīnu kolekciju, tad iestādei var rasties jautājumi.

Ir varbūtība, ka VID izrādīs interesi par pārdevēju, ja viņš gada laikā pārdos mantas, kuru kopējā summa pārsniegs 14 tūkstošus. Šī summa ir slieksnis, pēc kura pārsniegšanas vispārējā gadījumā fiziskajām personām ir nepieciešams reģistrēt saimniecisko darbību. "Jebkurā gadījumā VID izvērtēs darījuma ekonomisko būtību", uzsvēra VID komunikācijas nodaļā.

Katrā ziņā situācija, kad personīgo mantu pārdevējam bez brīdinājuma, bez liekām sarunām un iespējām attaisnoties piemēro kaut kādas sankcijas, principā nav iespējama.

"Vispirms noteikti atsūtīs vēstuli: mēs šādu un šādu iemeslu dēļ redzam, ka jūs, iespējams, veicat saimniecisko darbību. Ja tā ir taisnība, tad esiet tik laipni un reģistrējieties. Ja nu mēs kļūdāmies, sazinieties ar mums – rakstiet, zvaniet – un paskaidrojiet situāciju. Teiksim, tētis vai mamma visu mūžu kolekcionēja grāmatas, un šī bibliotēka jums nav vajadzīga, tāpēc jūs to pārdodat. Jebkurā gadījumā Valsts ieņēmumu dienests vienmēr vispirms raksta vēstuli, un tad cilvēks vai nu saprot, ka ir laiks reģistrēties, vai arī viņš skaidro, kāpēc tā nav saimnieciskā darbība", skaidro Evita Teice-Mamaja.

VID arī ziņo: soda nauda par nereģistrētu saimniecisko darbību fiziskajām personām ir no 10 līdz 70 soda vienībām, tas ir no 50 līdz 350 eiro. Ja cilvēks, kurš ir nonācis iestādes redzeslokā, turpina darīt to, ko darīja, joprojām nereģistrējoties, tad sodam tiks pievienoti arī nodokļu izdevumi.

Valsts ieņēmumu dienests apliecināja, ka pārrauga iedzīvotāju un uzņēmumu aktivitāti ne tikai Latvijas portālos, bet arī dažādās populārās ārzemju platformās, tai skaitā "Facebook".