Nauda ir investīcija neatkarīgi no tā, kam tiek iztērēta, jo var jebkuram palīdzēt piedzīvot kādu vienkāršu prieku vai pat mainīt dzīvi. Cena ne vienmēr ir noteicošais rādītājs, jo dažreiz par pieciem, desmit eiro var iegādāties kaut ko ļoti vērtīgu, bet gadās ieguldīt arī pāris simtus eiro par ko tādu, ko neizrādās tā vērts izmantot atkārtoti. Katram no mums ir pirkumi no kategorijas "tas bija tā vērts!"
Kā es izturos pret naudu. Es piederu pie to cilvēku kategorijas, kurus vecāki nodrošināja ar visu un pat mazliet pāri visam. Tajā pat laikā, naudas kults mūsu ģimenē bija pilnīgi svešs – tikām audzināti ar izpratni, ka materiālām vērtībām nebūt nav primāra nozīme. Pat ne sekundāra. Pieļauju, ka tāda veida audzināšana un dzīvesstils izveidoja manu attieksmi pret naudu – nauda nekad nav bijusi par pašmērķis vai pat vienkārši mērķis. Tas ir līdzeklis, lai sasniegtu to, par ko sapņoju. Pārsvarā es sapņoju par savu ideju realizāciju – vai nu tā bija dziedāšana, vai skaista māja ar vēl skaistāku dārzu, vai ceļojumiem bagāts dzīvesveids, vai grandioza Latvijas sakopšana – kustība "Lielā Talka".
Galvenais, ko esmu iemācījusies, ka nekad nevajag žēlot līdzekļus uz sevis attīstīšanu un pilnveidošanu. Nevajag žēlot līdzekļus, lai iepriecinātu sev tuvos un mīļos cilvēkus, ko arī cenšos darīt.
Filozofiski esmu sapratusi, ka nauda ir kā strauts, kuru, ja ir vēlme padarīt par upi, ir daudz un dziļi jārok. Man laimīgai dzīvei pietiek ar strautu, jo galvenais, lai tas nekad neizsīktu un ūdens būtu tīrs. Bieži vien esmu arī neapdomīga un spontāna ar naudu un paļaujos un "dievišķo providenci". Bet esmu pārliecinājusies, ka, ja tu ej ar labu, skaistu ideju un tava sirds un dvēsele ir tajā iekšā, tad nauda pie tevis atnāks pati un tieši tik daudz, lai tu savas idejas varētu realizēt.
Kā es iepērkos. Galvenais princips iepērkoties – nepirkt par daudz. Tas ne vienmēr izdodas, jo kaut kur sirds dziļumos esmu šopoholiķe un stresu noņemu ar iepirkšanos. Kad to atzinu, sapratu, ka vairāk jāiepērkas ar acīm. Tāpēc bieži staigāju pa veikaliem kā ekskursijā – tas mani nomierina. Vienīgais, no kā es nevaru atturēties, jo tas man nāk no manas sportiskās jaunības un bērnības, ir labs sporta apģērbs vai inventārs – pat, ja es zinu, ka to izmatošu visai reti.
Otra lieta no kā nevaru atturēties un nepirkt, ir visāda veida apstādījumi – koki, košumkrūmi, puķes. Tāpēc vienmēr esmu sapņojusi par māju ar lielu dārzu un sapnis piepildīsies! Drīzumā stādīšu ābeļdārzu – nopirku 23 ābeles, 7 EUR katra. Būs arī man savs neliels Laimes koku parks.
Un trešā lieta kur tērējos bez apdoma un ar ko cīnos, bet iespējams, ka to nemaz nevajag darīt – ir gleznas. Tā ir tāda mazā trakā vājība. Varu atdot savu pēdējo naudu par kādu skaistu gleznu. Es cenšos atbalstīt jaunus māksliniekus un bieži pērku gleznas startupart.lv portālā – tur katram ir iespēja atrast savu "pērli" gad 100, gan 1000 EUR vērtībā.
Kā es izturos pret uzkrājumiem. Ļoti pozitīvi un ar lielu cieņu, jo man tas nekad nav padevies. Cilvēki, kuri māk pārvaldīt savas iegribas un uzkrāt finanses, manī vienmēr ir izraisījuši patiesu apbrīnu un pat bijību. Es esmu ļoti centusies to apgūt, bet, diemžēl, tas nav izdevies. Savā prātā, lai to attaisnotu, vienmēr spriedu "nu labi, es uzkrāšu, nenopirkšu kaut ko, kas man ir ļoti iepaticies... bet, ja nu rītdien pasaulei pienāks gals, tad kāpēc lai es uzkrātu, ja nespēšu to izlietot?" Zinu, ka tā domāt ir vieglprātīgi, un tas var radīt patiesu stresu, bet tomēr uzskatu, ka ir jādzīvo šim brīdim. Ar pilnu atdevi un maksimālu prieku izbaudot katru mirkli te un tagad. Kā teica Skārleta no "Vējiem līdzi" – gan jau rītdiena atnāks ar savām problēmām.
Sīkums, bet patīkami. Vislabāk man patīk un dziļu gandarījumu dod – iepērkoties radīt prieku kādam citam. Šobrīd manam dēlam ir 9 gadi, un viņa vēlmes ir nebeidzamas. Sapirkt viņam lietas un kārumus ir mans vislielākais mazo sīkumu prieks. Bērns ir gluži jau noslīcis grāmatās un visādās intelektuālajās spēlītēs. Veikals "Tiger" ir ļoti piemērots jaunā cilvēka gaumei un pasaules izziņai. Tas ir tas, ko savā bērnībā gluži tik vienkārši nevarēju dabūt un šobrīd ir mans "kompensējamais prieks". Daži no pēdējiem pirkumiem – "Memory game" par 4 EUR un angļu valodas puzle par 8 EUR.
Gada pirkums. Lauku īpašums ar mērķi pārcelties no Rīgas uz laukiem. Jāsaka gan, tas vēl viss ir procesā, bet domāju, ka tas būs mans ne tikai gada pirkums, bet visa mūža nozīmīgākais pirkums. Ar milzīgu nepacietību gaidu to brīdi, kad varēšu sākt stādīšanas un apzaļumošanas darbus.
Otrs gada pirkums ir suns Brensons, Vidusāzijas aitas suns. Faktiski tika pirkts manam dēlam Renāram, bet nu kā jau tas parasti notiek – bērniem mirkļa iegriba, vecākiem prieks uz 12 gadiem.
Šī gada pirkums, ko arī gatavojos jau kādu laiku iegādāties – būs drons ar video kameru (500 EUR). Vājība uz fotografēšanu man ir no tēva – savulaik vēlējos kļūt par kinorežisori. Ir vēlme pašai uztaisīt dokumentālo video par "Lielo Talku". Ne no atkritumu aspekta, bet cilvēku vēlmes pēc skaistuma, sakoptās un tīrās dabas, saliedētības.
Labākā investīcija. Cenšos daudz investēt sevī un savā dēlā. Tās ir nebeidzamas un ļoti vajadzīgas investīcijas. Redzot, kā pasaule mainās, es saprotu, ka, ja nemainīšos līdz ar to, tad nespēšu līdzvērtīgi sadzīvot ar jauno. Esmu izvēlējusies maksimāli ieguldīt sevī un savās zināšanās. Šī brīža investīcija sevī – angļu un itāļu valodas apgūšanas kurss "Quick Teacher" par 380 EUR. Kad atkal būs iespējas, noteikti izmantošu iespēju ceļot. Slāpes pēc ceļošanas ir pieaugušas tieši proporcionāli to apgrūtinātai realizācijai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
