Individuālais seifs bankā. Cik maksā, kāpēc nepieciešams un vai tā būs drošāk
Foto: Shutterstock

Pieņemsim, ka jums ir kaut kas vērtīgs un jūs to nevēlaties glabāt mājās. Ko darīt? Iztēle zīmē šādu ainu: individuālais seifs (ideālā gadījumā ‒ Šveices bankā), pilnīga drošība un konfidencialitāte. Kā tas darbojas? Cik tas maksā? Vai tiešām glabātuves Latvijas bankās ir pilnīgi konfidenciālas?

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Bankas seifs jeb depozīta seifs ir vajadzīgs, lai droši glabātu kādas ļoti vērtīgas un parasti ne īpaši lielas lietas. Seifi atrodas bruņotos metāla skapjos īpašās telpās, kas ir aizsargātas ar bankas drošības sistēmām.

Lielākoties seifu izmantošana nav standarta bankas pakalpojums. Normāls bankas bizness ir peļņa uz kredītu un depozītu likmju starpības, ienākumi no kapitāla pārvaldīšanas, klientu darījumu apkalpošanas utt. Seifa pakalpojums bankā vienkārši piedāvā uzglabāšanas pakalpojumu, līdzīgu kā garderobe teātrī, tikai tas ir drošāk un sniedz garantijas, ka seifā novietotais tur arī paliks, kamēr klients neizlems to izņemt.

Notiek arī negadījumi. 2018. gadā Latvijas mediji ziņoja par lielu zādzību no "PrivatBank" seifiem. Tolaik rakstīja, ka kāds vīrietis ir izteicis vēlmi iznomāt seifu un, paliekot zālē ar individuālajiem seifiem (iespējams, kopā ar pārinieku), apzaga citus bankas klientus, kuri pēcāk ziņoja par vērtīgu lietu zādzību.

Ir gan jāpiebilst, ka šādi negadījumi Latvijā ir liels retums. Policijas pārstāvji tolaik apgalvoja, ka ar līdzīgu noziegumu saskaras pirmo reizi. Kopumā var teikt, ka bankas seifs ir droša glabātuve, noteikti daudz drošāka nekā atvilktne, kur jūs turat dokumentus. Par to bija iespēja pārliecināties arī bijušajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam, kad 200 kg smags seifs tika nozagts no viņa mājām.

Kam tas ir nepieciešams?


Bankas regulators un Finanšu nozares asociācija neapkopo statistiku par seifu izmantošanu, to dara Valsts ieņēmumu dienests (VID): kopš pagājušā gada kredītiestādēm ir pienākums reizi mēnesī iesniegt seifu lietotāju sarakstu. Tajā ir tikai vārdi un uzvārdi – par seifa lielumu, līguma termiņu vai par seifa saturu neviens nodokļu dienestam neziņo). Saskaņā ar VID datiem 2021. gada 15. janvārī tai brīdī bija izīrēti 1356 depozīta seifi.

Latvijas bankām ir vairāk nekā divi miljoni klientu, tāpēc šis pakalpojums acīmredzami nav masveida. Šī paša iemesla dēļ tādas lielas bankas kā "Swedbank" un "SEB banka" praktiski pārstājušas to piedāvāt klientiem.

Individuālais seifs nav izplatīts pakalpojums, bet tas nav arī ekskluzīvs. Kā pastāstīja "LPB Bank" pārstāvji, no vairāk kā 400 dažādu izmēru seifiem brīvi ir mazāk kā 15%. Var pieņemt, ka valstī banku un nebanku (vairāki uzņēmumi Rīgā piedāvā seifu pakalpojumus bez citiem bankas pakalpojumiem) seifus izmanto tūkstošiem fizisko un juridisko personu. Turklāt fiziskas personas, pēc Delfi aptaujāto speciālistu aplēsēm, veido aptuveni 90% no visiem lietotājiem.

Ir jāņem vērā, ka ir nepieciešams kļūt par bankas klientu, ja ir vēlme izmantot seifa pakalpojumus. Veikt noguldījumus vai ņemt kredītus nevienu nepiespiedīs, bet būs jāatver konts. No tā izriet, ka pirms saņemt atslēgu no seifa (atslēgu var nēsāt līdzi vai arī atstāt glabāšanā pašā iestādē), jums uzdos visus tos standarta jautājumus, kurus banka jaunam klientam uzdod pirms konta atvēršanas.

Cik tas maksā?


Pakalpojuma cena ir atkarīga no seifa lieluma un līguma ilguma. Seifs var būt pavisam maziņš – burtiski piemērots nelielai papīru kaudzītei, bet var būt arī lielāks, apmēram 30-40 centimetrus garumā, platumā un augstumā.

Attiecībā uz uzglabāšanas termiņiem, "Baltic International Bank" un "LPB Bank" cenrāžos kā minimālais termiņš ir minēta viena nedēļa, "Rietumu Bankā" – viens mēnesis (no 60 eiro), "BlueOrange" – viens gads.

Attiecīgi vismazākās kastītes īre uz vienu nedēļu var izmaksāt 14-20 eiro, savukārt gada līgums lielākajām glabātuvēm – no 390 līdz 1000 eiro.

Ko var un ko nevar uzglabāt bankas seifā?


Banka "BlueOrange" savā mājas lapā uzskaita, ko nedrīkst likt seifā: jebkuras vielas, kas var izraisīt pelējumu, rūsu, trupi vai ķīmisku reakciju; viegli uzliesmojošas, sprāgstošas, viegli gaistošas vielas; ieročus, narkotikas, priekšmetus un vielas, kuru glabāšana vai lietošana ir aizliegta saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem. Atsevišķi atrunāts, ka klientam nav tiesību glabāt lietas (priekšmetus), kas varētu radīt aizdomas par to iespējamu saistību ar noziedzīgu nodarījumu veikšanu, t.sk., noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Līdzīgas prasības klientiem izvirza arī citas organizācijas, kas piedāvā seifu pakalpojumus.

Tiek uzskatīts, ka visbiežāk seifi tiek izmantoti, lai uzglabātu īpaši svarīgus dokumentus un dārglietas, bet visas bankas, kas piedāvā izīrēt seifu, vienā balsī apgalvo, ka nezina, ko glabā klienti. Iespējams, tā tas arī ir, jo standarta procedūra paredz, ka klients veic visas darbības ar seifu vienatnē, tam īpaši paredzētā telpā, un kredītu iestādes darbinieki šajā procesā nepiedalās.

Ir vērts piebilst: tā kā klients izmanto seifu konfidenciāli un banka neskatās viņam pāri plecam, ja īpašums no seifa pazudīs, kā tas ir noticis ar "PrivatBank", pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu par, piemēram, dimanta kaklarotas pazušanu no seifa būs problemātiski, jo banka nezina, vai šī kaklarota tur vispār kādreiz ir bijusi.

"Bankai nav precīzas informācijas par seifā novietotā īpašuma vērtību, tāpēc pazušanas gadījumā nav paredzēta nekāda konkrēta atlīdzība. Saskaņā ar seifu izīrēšanas noteikumiem, banka nav atbildīga par seifā novietotā īpašuma autentiskumu un patieso vērtību, kā arī par saturu un par zaudējumiem, kas klientam rodas, ja seifā esošais priekšmets tiek sabojāts, pazūd vai salūst, tai skaitā trešo personu prettiesiskas rīcības dēļ," ziņo banka "Citadele". Vienlaikus banka ir pārliecināta: drošības pasākumi šeit ir tādā līmenī, ka šādi riski praktiski ir izslēgti.

Ārpus rindas kārtības


Seifiem ir vēl viena īpatnība. Tajos esošais īpašums ir klienta īpašums un ar banku tam nekāda sakara nav, atšķirībā no depozīta, kurā ievietotu naudu kredītiestāde var izmantot, izsniedzot aizdevumus un pelnot uz procentu likmju starpības. No tā izriet, ka gadījumā, ja jūs novietosiet seifā godīgi nopelnīto miljonu, un banka pēkšņi bankrotēs, jūs varēsiet izņemt savu naudu no turienes, negaidot rindā, kā tas ir jādara klientiem, kuru nauda atrodas bankas kontos.

Tajā pašā laikā nauda seifā nenes nekādu peļņu, tāpēc ilgstoši glabāt tajā ievērojamas summas nav jēgas. Jebkurā gadījumā, noguldījumu procentu likmes bankās tagad ir tik zemas, ka atšķirība starp noguldījumiem un bankas seifu gandrīz neeksistē.

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form