Virtuālās krājkases: kā tās strādā Latvijā
Foto: Shutterstock

Pandēmijas laikā arvien biežāk dzirdam atgādinājumus par to, ka katram cilvēkam ir jābūt izveidotam drošības spilvenam. Kredītiestādes piedāvā vairākus veidus, kā veidot uzkrājumus. Viens no tiem ir virtuālās krājkases, kurās jūs veidojat uzkrājumus, maksājot ar karti. Kā tās strādā?

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Šī rīka nosaukumi varētu būt dažādi: digitālā krājkase, krājrīks vai seifs. Tas darbojas šādi: katru reizi, norēķinoties par pirkumu ar maksājumu karti, iztērētā summa tiek noapaļota līdz veselam eiro, un starpība tiek novirzīta uz uzkrājumu kontu. Piemēram, ja pirkuma summa ir 6,20 eiro, tad krājkasītē nonāks 80 centi (7,00 - 6,20 = 0,80). Šādi banka motivē klientus biežāk veikt maksājumus ar karti, jo uzkrājuma apjoms ir tieši proporcionāli atkarīgs no tā, cik bieži cilvēks maksā ar karti. Ja klients vidēji veic divus maksājumus dienā, tad mēneša laikā viņa krājkontā varētu sakrāties 20-30 eiro, kas gada laikā rezultējas 200-300 eiro uzkrājumā.

Lai ātrāk sasniegtu nosprausto mērķi, lietotāji var paši pārskaitīt uz krājkontu jebkuru summu vai uzstādīt regulāru maksājumu, kas automātiski papildinās krājkasi.

Latvijā virtuālās krājkases piedāvā "SEB banka" un "Swedbank", kā arī starptautiskās maksājumu sistēmas, no kurām vispopulārākā ir "Revolut". Pakalpojums ir bezmaksas, to var aktivizēt un pārvaldīt interneta bankā un mobilajā lietotnē. Neskatoties uz to, ka visu krājkasīšu darbības princips ir viens un tas pats, dažādās kredītiestādēs pakalpojums atšķiras ar specifiskām niansēm.

"Revolut": var krāt kriptovalūtā un dārgmetālos


2015. gadā dibinātā kompānija "Revolut" jau vairākus gadus saviem klientiem piedāvā "iekrāt naudu bez piepūles", izmantojot tā saucamo seifu (oriģinālā: "Vault"). Seifam ir diezgan daudz funkciju: tajā var krāt naudu dažādās valūtās un dalīt to ar ģimenes locekļiem vai draugiem, lai kopīgi krātu, piemēram, kārotajam atvaļinājumam. Iespējams arī nospraust konkrētu mērķi un tā sasniegšanas termiņu, līdz kuram sakrājama nepieciešamā summa.

Seifus var izmantot, lai investētu kriptovalūtā un dārgmetālos, un papildināt pamata seifu no kriptovalūtas vai dārgmetālu kontiem.

Digitālā krājkase no "SEB": automašīnai, hipotekārajam kredītam un jaunam tetovējumam


"SEB banka" sāka piedāvāt pakalpojumu "Digitālā krājkase" 2017. gada vasarā. Šo pakalpojumu iespējams izveidot un izmantot bez maksas. Šobrīd to izmanto vairāk kā 28 tūkstoši klientu, kuru vidējais vecums ir 37-40 gadu. Pateicoties tam, ka pakalpojums ir pieejams mobilajā lietotnē, pieaug arī jaunāku lietotāju skaits. Visaktīvāk naudu krāj cilvēki vecumā no 18 līdz 35 gadiem (pakalpojums pieejams personām no 18 gadu vecuma), skaidro "SEB bankas" Korporatīvās komunikācijas pārvaldes pārstāve Elīna Neimane.

Visbiežāk klienti krāj ceļojumiem, bērnu nākotnei, mājokļa remontam, jaunam auto, lieliem pirkumiem, kāzām, kā arī, lai veiktu pirmo iemaksu, ņemot hipotekāro kredītu. Gadās arī nestandarta mērķi, piemēram, izveidot tetovējumu vai veikt kādu procedūru skaistumkopšanas salonā.

Nauda tiek pārskaitīta no krājkonta uz lietotāja pamata kontu, kad tiek izpildīti visi pamata kontā rezervētie maksājumi. Klients saņem pārskaitījumu nākamās darba dienas rītā. Uzkrājumu var izņemt bezmaksas, ja iesniegums par naudas izņemšanu ir saņemts bankā vismaz 3 dienas iepriekš. Naudu var izņemt arī steidzamā kārtā, bet tad nāksies samaksāt cenrādī noteikto komisijas maksu (0,5%, minimums 5 eiro).

Krājrīks no "Swedbank": nauda jebkurā laikā bez maksas


2020. gada vasarā arī "Swedbank" sāka piedāvāt instrumentu "Krājrīks" naudas uzkrājumu veidošanai. Divu mēnešu laikā kopīgā uzkrājumu summa sasniedza piecus miljonus eiro, bet kopējais klientu skaits – 50 tūkstošus. Vērtīgi piebilst, ka krājkonta izveidošana un apkalpošana ir bez maksas.

"Ņemot vērā pēdējo trīs mēnešu notikumus, iedzīvotāji arvien nopietnāk vērtē finanšu stabilitātes nozīmīgumu, veidojot jaunus uzkrājumus un palielinot jau esošos regulāros uzkrājumus. Ja martā mēs redzējām, ka 64% no visiem aktīvajiem klientiem neveido nekādus uzkrājumus, aizbildinoties ar citām prioritātēm, tad maijā jau bija iespējams novērot, ka situācija uzlabojas. Lai stiprinātu cilvēku ieradumu veidot uzkrājumus, "Swedbank" saviem klientiem piedāvā "Krājrīku"", stāsta "Swedbank" Fizisko personu nodaļas vadītājs Renārs Rūsis.

Uzkrāto kapitālu klients var izņemt jebkurā brīdī un bez komisijas maksas. Lai to izdarītu, vajadzīgais naudas daudzums ir jāpārskaita uz savu pamatkontu.

Bezskaidras naudas maksājumu apjoms pieaug


Citas Latvijas tirgū strādājošās bankas nesteidzas piedāvāt virtuālo krājkašu pakalpojumus, atsaucoties uz stratēģiju un savu klientu vajadzībām. "Saskaņā ar jauno stratēģiju "PrivatBank" pārorientē darbību, līdz ar jauna gada sākumu plānojot fokusēties uz kreditēšanu un ieguldījumu piesaisti. No 2021. gada 1. februāra mēs pārtrauksim bankas emitēto maksājumu karšu darbību un citus ikdienas pakalpojumus", skaidro "PrivatBank" Mārketinga un komunikācijas departamenta vadītāja Jūlija Zeile.

"Tuvākajā laikā "LPB Bank" neplāno ieviest šādu pakalpojumu saskaņā ar bankas stratēģiju un klientu vajadzībām", paziņoja "LPB Bank" mārketinga speciāliste Jūlija Jevstigņejeva.

Banka "Citadele" ziņoja, ka cenšas citā veidā motivēt klientus izmantot maksājumu kartes. "Visiem X karšu lietotājiem lojalitātes programmas "X REWARDS" ietvaros ir iespēja krāt punktus par katru pirkumu un apmainīt tos pret vērtīgām balvām, kā arī saņemt atlaides un īpašus piedāvājumus pie sadarbības partneriem Baltijas valstīs. Turklāt īpašas kampaņas ietvaros paredzēts, ka līdz gada beigām jaunieši par katru iztērēto eiro saņem divus punktus. X karšu lietotāji katra mēneša sākumā saņem uzkrātos procentus par vidējo atlikumu kontā (gada procentu likme ir 0,2%)", skaidro Karšu un maksājumu nodaļas vadītājs Andris Lazdiņš.

Pēc viņa teiktā, bezkontakta maksājumu skaits gada laikā ir pieaudzis aptuveni 3 reizes, līdzīgs pieaugums novērots arī darījumos ar bezkontakta maksājumu kartēm. Vasaras beigās banka apkopoja iekšējo informāciju, kas ļāva secināt, ka bezkontakta darījumu skaits sasniedzis 75%. Katru gadu maksājumi ar norēķinu kartēm kļūst arvien populārāki, un šogad to īpaši veicinājusi Covid-19 izplatīšanās, kad drošības nolūkos tirgotāji aicināja pat par nelieliem pirkumiem norēķināties ar karti.

"Bezskaidras naudas norēķinu popularitāti veicina maksājumu veidu plašā izvēle. Ja pirms pāris gadiem veikalā varēja norēķināties tikai skaidrā naudā vai ar karti, tad patreiz "Citadele" klientiem ir pieejami septiņi dažādi norēķinu veidi", saka Lazdiņš.

Uz līdzīgām tendencēm norāda arī "Luminor" banka. "Bezskaidras naudas norēķinu apjoms acīmredzami palielinājās pavasarī, kad iedzīvotāji sāka izvēlēties drošus maksājumu veidus. 73% no visiem pirkumiem tika apmaksāti ar bezkontakta kartēm. Skaidra nauda tika izmantota mazāk – Covid-19 izplatīšanās laikā no bankomātiem izņemts par 39% mazāk naudas nekā vidēji pirms tam", norāda Jekaterīna Ziniča, "Luminor" attīstības vadītāja Baltijā.

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form