Gvido Linga (Vasiļjevs) ir mūziķis, grupas Linga solists, viens no Latvijas Mūzikas kanāla radītājiem. Latvijas radio 2 pop un rokdziesmu aptaujā SEB Muzikālā banka 2008 Lingas dziesma Gan tika atzīta par pagājušā gada devīto vērtīgāko dziesmu.
Ar Gvido tiekamies viņa darbavietā Latvijas radio studijā Doma laukumā. Šeit viņš strādā jau aptuveni desmit gadus, bet kādu gadu vai divus mēs viņu varam dzirdēt arī lasām ziņas Latvijas radio 2 ēterā. Viņš ir no tiem laimīgajiem cilvēkiem, kas laiku neskaita, jo uzskata, ka nav vērts tik sīki atcerēties lietas, vienīgi varbūt dzimšanas gadu gan vajadzētu paturēt prātā.
Kas šobrīd aktuāls tavā dzīvē?
Nu, šobrīd tāds viegls apjukums. Mēs tagad izbaudām to, ka [grupas Linga] dziesma Gan daudz kur startē, bet uz pavasari mums ir paredzēts mazliet lielāks koncerts - divdesmit gadu Lingas jubilejas koncerts.
No tava brāļa Igora (Režisors un producents Igors Linga. - Red. piez.) dzirdēju, ka jūsu koncertā spēlēs arī H-Blockx?
Igors jau visu izstāstīja? Jā, H-Blockx arī būs. Ir doma, ka koncerts būs 24. aprīlī Ķīpenē. Mēs gribam taisīt tādu kā deviņdesmito gadu diskotēku Lingas stilā - diskotēka, tad nospēlē blice, atkal diskotēka, tad H-Blockx ar nelielu apsveikumu (viņi nespēlēs gan pilnu koncertu), un atkal diskotēka.
Kāpēc tieši H-Blockx?
Ar H-Blockx strādājām vienā studijā, viņu producenti producēja arī mūsu dziesmas, tāpēc gribējās viņus uzaicināt.
Šodien Rīgā valda patriotisks noskaņojums (Tiekamies 20. janvārī - dienā, kad pie radio notiek viens no daudzajiem barikāžu atceres pasākumiem - Red. piez.). Vai tu esi savas valsts patriots?
Jā, esmu, bet patriotisko noskaņojumu bojā krīzes un tās neskaidrības, kas notiek valdībā. Tāda sajūta, ka valdībai pašai nav īsti skaidra ne situācija, ne arī tas, kā rīkoties, lai lieki netraumētu cilvēkus. Man šķiet, ka cilvēkiem nav tik sīki jāzina visa tā virtuve, kas notiek. Cilvēkam vajadzētu dzīvot normālā valstī, kur viss ir normāli, kur cilvēks var rēķināties ar savām algām, pensijām, kaut kādām drošībām un tā. Tas mazliet traucē, jo mēs dzīvojam vienreiz šajā pasaulē. Nav taču valstī karš.
Un kā vērtē tautas protestus pret pastāvošo iekārtu 13. janvāra grautiņos? Pats piedalījies?
Nē, es pats nepiedalījos, tāpēc ka, pirmkārt, man ir ģimene mājās. Un man ir svarīgāk palikt kopā ar savu ģimeni, jo bija jau iepriekš brīdinājumi, ka būs provokācija. Otrs ir tas, ka nav nekādas skaidrības šobrīd par partijām un valdību. Kurus var gāzt, kurus celt? Neviena partija nepiedāvā nekādu rīcības programmu. Ir kaut kāda bļaustīšanās un kaut kāda bardaka sajūta, pilnīgs haoss, un vecie politiķi uz tā spēlē. Hipijiem bija tāds labs teiciens - labāk līst dubļos nekā politikā, it sevišķi, ja tu no tā neko nesaproti.
Necik tālu no politikas un protestiem nav arī panku kustība. Deviņdesmitajos gados tu biji pārliecināts panks un cīnījies pret valdošo iekārtu. Kādas ir atšķirības starp panku kultūru tagad un toreiz?
Toreiz viss bija savādāk. Mēs protestējām pret pastāvošo iekārtu un bijām cieši vienoti ar mūziku, jo mūzika bija arī vienīgais, kas bija kaut kas progresīvs un kaut ko pārstāvēja, kur nebija tādas propagandas, ko sniedza valsts tajā laikā. Par mūsdienu pankiem neko sliktu negribu teikt. Pirmkārt, jābūt pārliecībai. Ja cilvēks uzskata, ka viņš ir panks, viņam ir attiecīgi jāievieš kaut kādas novitātes, kaut kas savādāks nekā pārējiem cilvēkiem. Un jāizskatās savādāk. Panku kultūra man joprojām ir tuva, bet uzskatu, ka tagad vairāk ir tie melnie - ar melniem matiem, acīm. Daudzi ir arī tie svētdienas panki.
Tā kā tu savulaik?
Es gluži nebiju svētdienas panks. Es biju panks, kuru ik pa brīdim dauzīja krievi. Uz skolu, jā, es gāju nolaizīts, jo skolu vajadzēja pabeigt, bet tajā pašā laikā, izejot ārā no skolas, saliku auskarus ausīs un saķemmēju matus gaisā. Un sāni man arī skolas laikā bija izdzīti. Skolotājiem bija problēmas, arī drošības komiteja nāca uz skolu. Piedzīvojumi ir bijuši. Arī tā uztvere tajā laikā bija savādāka. Tagad sabiedrība ir demokratizējusies. Kā cilvēks grib justies, tā viņš iet un tā viņš jūtas.
Vai Linga plāno izlaist arī jaunu albumu un kad?
Plānojam uz to pašu koncertu arī izlaist albumu. Daļa dziesmu būs no jaunās paaudzes mūsu dziesmām un daļa būs no vecajām, ko mēs gribam ierakstīt no jauna tādā skatījumā, kādā mēs tās spēlējam šodien, jo ir pagājuši 20 gadi un tā atšķirība ir milzīga. Mums ir izveidojusies maniere, kā mēs tās koncertos pasniedzam. Tas ir kaut kas pilnīgi savādāks. Mēs gribam arī paspēt apvienot albuma izdošanu arī ar DVD izlaišanu, jo mums ne tikai klipi šausmīgi daudz ir sakrājušies, bet arī visādi koncertmateriāli no Dānijas, Vācijas, kur mēs kaut kādos festivālos, mazos koncertiņos esam spēlējuši.
Varbūt ir vēl kas bez gaidāmā koncerta, albuma un plānotā DVD, kas Lingas dzīvē aktuāls?
Būs Lingas grāmata, un to raksta [mūzikas žurnālists] Uldis. Mums ir viens noteikums - jābūt patiesiem. Mēs centīsimies nemelot un neaizklāt kaut kādus notikumus. Viņš ir sācis rakstīt, un mums ar Dienu ir vienošanās, ka Diena izlaiž šo grāmatu. Tēmas jau ir saliktas, mana māmiņa ir sakrājusi visu, kas par Lingām šo gadu garumā ir publicēts. Pieļauju domu, ka tas varētu būt kā tāda bāze, ko mēs attiecīgi apaudzēsim ar mūsu pašu aprakstiem, ko mēs tajā laikā darījām, kādi bija notikumi. Varētu būt diezgan smieklīgi, jo mums mūžīgi viss ir noticis caur asarām un smiekliem.
Kā sadzīvo tavs skatuves tēls ar tavu reālo? Rokmūziķis un Latvijas radio darbinieks?
Es priecājos, ka [pēc horoskopa] esmu dvīnis, līdz ar to es varu mierīgi strādāt Latvijas radio 2, kas citiem nav saprotams. Man vienkārši tā uztvere ir citādāka. Es priecājos, ka man ir iespēja strādāt ar mūziku, kas ir pie mums ražota un radusies. Tā ir unikāla stacija. Šeit ir pilnīgi demokrātiski - vienalga šlāgeris vai roks. Viss ir ļoti labā līmenī, es pat biju tāpēc varbūt daļēji spiests pārrakstīt vecās Lingas dziesmas, jo šī brīža kvalitāte ierakstiem ir pavisam cita, pavisam mainījusies.
Vai tu savus dēlus Svenu un Danu audzini stingri? Vai ļauj pašiem lemt, kas melns, kas balts?
Varbūt daļēji jā, bet tomēr ar stingru roku. Tas vecums vēl viņiem ir mazs. Šobrīd jārada iespēja pamēģināt - ja viņš grib padziedāt, lai dzied. Tas, ko viņš pēc tam darīs, to jau viņš pats lems. Abi divi. Otrais, mazākais, ir vēl patstāvīgāks. Viņam tas lielākais brālis ir kā piemērs, gluži kā man ar Igoru.
Vai jūs ar sievu Eviju plānojat vēl bērnus, varbūt meitenīti?
Šobrīd tā grūti pateikt. Saproti, ja varētu pasūtīt. Iedomājies, būs atkal džeks?! Sievai būs aaaa! Tā jau viņai ar trim džekiem jācīnās. Tas tomēr ir savādāk nekā tad, ja būtu meitene. Pašlaik vēl tā - neiespringstam, bet mēs arī par otro bērnu neiespringām, neizslēdzām. Tas tā vienkārši notika.
Foto: f64 un AFI.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
