Dziedātājai Ievai Kerēvicai (attēlā) piemīt vidzemnieces spīts. Iespējams, tieši spīts un neatlaidība palīdzēja viņai un Madonas zaļās krāsas korim uzvarēt TV3 muzikālā spēkošanās šova Koru kari 2 finālā, kā arī iegūt 15 000 eiro, kas tiks ziedoti Madonas slimnīcas dzemdību nodaļai jaunas aparatūras iegādei.
Arī dāvanā iegūtos 40 kilogramus Karūnas šokolādes Madonas koristi plāno uzdāvināt Madonas rajona bērniem, kuru sadzīves apstākļi nav tik spīdoši. Jau šobrīd Ieva atrodas sava dzimtā Madonas rajona Dzelzavas pagastā, kur viņai nepieciešamas vien pāris dienas pie dabas, lai atgrieztos veselība un enerģija.
Ieva, tu šova finālā ar pēdējiem spēkiem kāpi uz skatuves un tik atbildīgā brīdī neatstāji savus koristus, lai gan tev bija nopietnas veselības problēmas.
Vispār jā. Pārslodze, emocijas, uztraukums un nervozēšana darīja savu. Un nebija jau tikai Koru kari - vēl bija uzstāšanās kopā ar Igo Latvijas pilīs un muižās. Tāpēc vienā brīdī ķermenis teica - stop! Principā nonstopā strādāju jau no augusta mēneša, kad sākām ar kori mēģināt. Tā katru nedēļu režīms, un nav bijis laika ne atpūsties, ne kam citam. Koristi noguruši un pārguruši, bet bija jāsavācas un to mēs veiksmīgi izdarījām.
Taču režīms ir attaisnojušies - tu kopā ar savu kori šovā paliki līdz pat finālam un cīnījies par uzvaru.
Fināla raidījumā man bija liels miers. Laikam paļāvos absolūti uz Dieva gribu, jo tāpat viss jau bez mums ir izlemts, atliek vienkārši ļauties. Šādu pozīciju mēģinu ieturēt arī citos dzīvē izšķirīgos brīžos, pieņemot lēmumus. Tāds miers...
Jā, tas gan, jo atšķirībā no emocionālā Jelgavas kora vadītāja Žorža Siksnas tu visu šova laiku biji mierīga un nosvērta.
Nezinu... Varbūt tas skan filozofiski, bet man tas personīgi saistīts ar to, ka es jau esmu tikai daļa no pasaules un ap mums notiek daudz lielākas lietas. Līdz ar to ir skaidrs, ka viss tāpat jau ir izdomāts. Un es pieturos pie tā. Un rodas paļāvība.
Kad vasaras nogalē Madonas kultūras namā bija Madonas koristu atlase, vai juti, ka tiksiet līdz finālam?
Man bija skaidrs, ka no jebkura sastāva, savāktas komandas var kaut ko uztaisīt un attīstīt. Tas man uzreiz bija skaidrs. Es gan nezināju, cik tālu mēs iesim, bet zināju, ka koris mainīsies un attīstīsies.
Sākumā bija grūti izveidot komandu, atrast kopīgu valodu ar koristiem?
Sākumā, kā jau visi kori, arī mēs taustījāmies. Mēģinājām saprast, kas un kā notiek. Grūtākais bija sestais un septītais šova raidījums, kad jau esam gandrīz pusceļā, bet spēki sāk zust un ir jāatrod iekšējais stimuls, lai turpinātu.
Klusi un mierīgi aizkulisēs gatavojāties saviem priekšnesumiem, nevienas intrigas, nevienas skarbākas piezīmes konkurentu virzienā...
Nu, jā, jo tas bija pats svarīgākais. Nedrīkst novērsties. Ja tev ir kāds mērķis, tad nevar pa labi un pa kreisi novērsties. Kur nu vēl intrigas un publiskas ķengāšanas? No tā ir jāizvairās, jo tas traucē un ietekmē. Protams, lasījām jau arī par savu kori dažādus interneta lietotāju komentārus. Protams, ka interneta diskusijas ir vairāk kā miskaste nekā normāla diskutēšana, bet mēģinājām viens otrā uzturēt modru garu, neskatoties ne pa labi, ne pa kreisi. Vienkārši koncentrēties darbam. Tas nostrādāja. Man liekas, ka tas vienmēr nostrādā.
Pirms izgājām uz skatuves uzstāties, mums bija arī savs rituāls, bet vienalga to neatklāšu. Pirms katra uznāciena, pirms katras dziesmas mums ir rituāls. Tas ir ļoti svarīgs brīdis, kurā šis tas ir izrunāts, varbūt apstiprināts. Katrā ziņā tajās pāris minūtēs notiek ļoti zīmīgas lietas, kas ir palīdzējušas uz skatuves.
Madonas korim jau ir ieplānoti koncerti. Zinu, ka pirmais lielkoncerts paredzēts 20. decembrī kinoteātrī Rīga.
Jā, koncerti būs. Pirmais koncerts būs kinoteātrī Rīga, bet jau nākamā gada sākumā 10. janvārī uzstāsimies Madonā. Gaidīsim koncertos!
Šovā esi vizuāli mainījusies, jo tavas rudās matu cirtas tagad ir blondas.
Jā, man jau patīk tie rudie toņi. Es domāju, ka drīz atgriezīšos pie rudajiem toņiem, jo īstenībā esmu diezgan ugunīga sieviete. Šobrīd mani mati ir dabiskajā matu tonī.
Vai tavi vecāki Dzelzavā par tevi un Madonas kori turēja īkšķi?
Jā, man liekas, ka vecāku telefona rēķins ir sitis augstu vilni, un zinu, ka daudzi no manas dzimtās puses ir kā traki spieduši pa pogām.
Šajā šovā pierādījās, ka vidzemnieki tikpat stipri atbalsta savējos novadniekus kā latgalieši.
Jā, tā tam ir jābūt. Man liekas, ka Madonas korim un personīgi man nostrādā vidzemnieces spīts. Tas ir tāds spīts – man ir grūti, nē, es varu. Tas baigi nostrādā.
Tevi visos raidījumos klātienē atbalstīja arī tavs mīļotais vīrietis Ģirts Bisenieks, kas veidoja arī kora horeogrāfiju.
Jā, viņš dzīvoja visu šo laiku kopā ar kori. Uztaisīt kora numuru mums bija vienlīdz grūti. Ja es ar kora kormeistaru Valdi Tomsonu rakstījām dziesmu aranžiju, tad Ģirtam ar Ingu Raudingu bija jāveido horeogrāfija.
Nenoliedzami šova laikā esi izpelnījusies arī lielāku publicitāti. Vai netraucē, ka mediji tagad seko katram solim?
Šad tad ir nogurdinoši, bet, ja mana profesija ir publiska, tad tas ir neizbēgami.
Taču neesi izpelnījusies skandālistes slavu?
Nu, pagaidām vēl nē. Nezinu, kā būs nākotnē.
Vai tagad tev izdosies atrast laiku sev un aizbraukt atpūsties uz siltākām zemēm?
Ja ne ārpus robežām, tad noteikti uz saviem laukiem un - mežā iekšā. Staigāsim pa zināmām meža takām; tas ir lielisks veids, kā atgūt enerģiju. Nevajag jau neko īpaši darīt, vien staigāt pa mežu līdz spēku izsīkumam. Īpaši liela pauze jau nesanāks, jo ir koncerti gan ar Igo, gan kori. Varbūt vienu nedēļu pēc šova izdosies atpūsties.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
