Foto: AFI
Mārtiņš Sirmais nav no tiem, kas alkst slavas – viņam vienkārši patīk gatavot, turklāt enerģisko rosīšanos pa virtuvi varam redzēt svētdienu rītos TV ekrānā, kad no visiem zināmām lietām top kas gards. Tad tik pašam jāsteidz pie plīts izmēģināt roku, un tā pamazām rodas sajūta, ka Mārtiņš ir viens no mums, jo maltīti gatavojam kopā.

Kas šobrīd tavā dzīvē ir aktualitāte numur viens?

Es taisu no metāllūžņiem mopēdu. Vācu kopā Rīga 13, un man ir jānotapsē beņķis. Meklēju tapsētāju, jo esmu izdomājis, kā gribu to uztaisīt.

Jau pavisam drīz būs klāt pavasaris. Kādu recepti tu ieteiktu pret pavasara nogurumu?

Dīgstus uz palodzēm jāaudzē. Tagad vēl ir bērzu un kļavu sulas. Tie arī ir tie pirmie vitamīni, pirmās minerālvielas no dabas. Nekādi augļi: to tagad nav, arī importa, jo šobrīd nav sezonas - apelsīni ir beigušies, viss ir beidzies.

Vai tev ir kāds iedvesmotājs, kāds izcils pavārs vai cilvēks?

Neviens izcils nav, ir daudzi. Nu visi izcili, bet viņu ir daudz. Man nav viens etalons, pielūgsmes vai apbrīnas objekts. Man nav tāda, nav autoritātes.

Kā top tavas receptes? Vai mēdz jaunas receptes nosapņot, vai tās top kā ideja galvā, vai atklājas pašam eksperimentējot?

Vienīgais, par ko es tā īsti domāju, ir ēdiens. Es esmu aprobežots cilvēks - man nav daudz interešu, es nefilozofēju, vienkārši stāvu pie plīts un strādāju. Man ir daudz grāmatu, arī cilvēki, ar kuriem es komunicēju; mēs pārsvarā runājam par ēdienu, nevis par kaut kādām citām lietām. Es vienkārši esmu tādos cilvēkos, tādā rosolā, kas ir ēdiens, viss par un ap ēdienu. Tad tas viss summējās receptēs, bet tās nav pat receptes - tā ir vienkārši domāšana par ēdienu un darīšana.

Kā tu pabeigtu šo teikumu: „Laba recepte ir..."?

... tas, ko cilvēks apēd, un pasaka, ka ir ļoti labi. Katram tas ir citādāk.

Kas ir tas, ko pašam ļoti patīk gatavot?

Man ļoti patīk gatavot un ēst to, kas tur atrodas, piemēram, ja esi jūrmalā, tad aizbrauc tur, kur ķer zivis, Rimčikā nopērc grilu, pats uzcep zivis un apēd. Ganās pļavā jēri. Kāds droši vien tos jērus arī ēd, viņš taisa tos vislabāk, un tur viņus arī vislabāk gatavot. Tur, kur viņš ir, viņš vislabāk garšo, jo tur viņš ir visilgāk un tur, kur viņu katru dienu arī ēd, ir vislētākais.

Esi izceļojis un strādājis daudzās Eiropas valstīs, bet ne Portugālē...

Jā, esmu strādājis! Lielākajā daļā no valstīm es neesmu saņēmis naudu - neesmu strādājis, bet gatavojis. Strādāt - tas man ir tāds kā svešvārds. Nu jau es nestrādāju, vienkārši tā dzīvoju, speciāli neeju uz darbu, nav piespiešanās.

Vai tava ēst gatavošanas prasme ir dabas dots talants?

Tā ir profesija. Katram cilvēkam dzīvē ir jādara kāda lieta, lai viņš varētu sevi paēdināt, uzturēt ģimeni. Kaut kas vienkārši ir jādara: grāvju rakšana, intervēšana, tēju lasīšana vai govju slaukšana. Vienalga kas, bet tev viena lieta ir jāmāk. Es to tā kā daru un nezinu, vai tur ir kāds talants, neesmu iedziļinājies, un man liekas, ka arī nevajag baigi preparēt to visu, vienkārši darīt un skatīties, kā tas viss izvēršas. Man patīk tas, ko es daru, un visu laiku jāmācās - tu visu laiku kaut kādā ziņā progresē, regresē. Visu laiku kalni, lejas, kalni, lejas...

Kādas grāmatas vēl lasi bez pavārgrāmatām?

Nezinu, tāda viena žanra nav. Es tagad lasu par Zilā kalna Martu. Ir tās kulināro ceļojumu grāmatas, kas man vairāk patīk - pat ne ceļojumi, vairāk ar filozofiskām ievirzēm, kas stāsta, kas ir kas un kāpēc, no kā un kāpēc radies. Es nedomāju, ka es tur kaut ko baigi rubīju un aizraujos, tā ir tā mana izklaide.

To, ka tu gatavo, mēs varam redzēt TV ekrānā, bet, kas mazgā traukus?

Es. Ir arī tā, ka citi cilvēki mazgā, tas atkarīgs no noguruma līmeņa, bet pārsvarā es pats visu daru - nu 90% gadījumu. Bet cilvēki palīdz, nav tā, ka viss vienam.

Par tevi tautā runā kā par ļoti optimistisku, atraktīvu un pozitīvu cilvēku. Kur smelies šo pozitīvo enerģiju, ko pat caur TV ekrānu var just?

Es neesmu nekāds baigais optimists pa lielam, esmu reālists drīzāk, skatos reāli uz lietām. Es nelietoju neko un necenšos rēkt par visiem jokiem. Neesmu pozitīvais tēls, vienkārši skatos, kā ir, tā ir: ja jālamājas, tad jālamājas. Tā ir dzīve, jo tēlot jau nav jēgas, tāpat no tēlošanas nekas labs neiznāk.

Cik ilgi tu varētu iztikt bez gatavošanas?

Kādu nedēļu. Man ir tā bijis. Pēc tam sākas ... Tā ir atkarība. Tas tā vienkārši ir, kad tu visu mūžu esi to darījis, tad vienkārši tu to dari.

Ja tev būtu jāizvēlas jebkāda cita profesija, ko Tu izvēlētos?

Es esmu domājis, nav variantu! (Smejas.) Es varētu tirgot dārzeņus, audzēt dārzeņus - tikai saistībā ar ēdienu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!