Osvencimas nometnes vārti
Foto: Osvencimas nometnes vārti

Kādā Vācijā iznākušā grāmatā publicēti pārsteidzoši pētījumi par pērkamā seksa un bordeļu biznesa uzplaukumu nacistu uzturētajās koncentrācijas nometnēs, kur ieslodzītajiem par zināmu samaksu vai par labi paveiktu darbu bijis iespējams saņemt seksuālas dabas pakalpojumus.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Grāmatas autors Roberts Šommers savā darbā Das KZ-Bordell atklājis, ka Osvencimas koncentrācijas nometnē darbojies bordelis - šis fakts līdz šim vēstures pētnieku darbos paslīdējis garām, un arī oficiālās holokausta izpētes grupas to vairījušās minēt.

Šis "baltais laukums" plaši pētītajā nacistu koncentrācijas nometņu vēsturē radies divu iemeslu dēļ - pirmkārt, sievietes, kuras nometnēs sniegušas šādus pakalpojumus, par to runājušas nelabprāt, un, otrkārt, bordeļu darbība neiekļaujas kopējā ainā par koncentrācijas nometnēm kā vietām, kur valdījušas fiziskas un psiholoģiskas ciešanas.

Tāpat liela nozīme tajā, ka fakti par bordeļiem noklusēti, bijis Rietumberlīnes iedzīvotāju vēsturiskajai atmiņai - nacistu nometnes viņiem bijis viens no nacionālās pašapziņas pamatiem un ideja par to, ka ieslodzītajiem komunistiem un antifašistiem bijusi iespēja tur baudīt prostitūtu pakalpojumus, būtu pārāk "neērta".

Osvencima gan nav bijusi vienīgā nometne, kuras ieslodzītie par maksu dabūjuši seksu - laika posmā no 1942. līdz 1945. gadam desmit koncentrācijas nometnēs bijis pa bordelim, bet tieši Osvencimā bijis vislielākais no tiem, kurā darbojušās aptuveni 20 meitenes.

Ideja par bordeļu ierīkošanu nometnēs prātā iešāvusies Trešā reiha reihsfīreram un SS strūkturu vadītājam Heinriham Himleram, kurš tādejādi bija iecerējis uzlabot ieslodzīto darba spējas.

Vizīte bordelī tikusi piedāvāta kā bonuss par labi paveiktu darbu, tomēr šī metode gaidītos rezultātus nav nesusi. Himlers gan no savas idejas nav atteicies, un bordeļi funkcionējuši trīs gadus.

Lielākoties starp prostitūtu klientiem bijuši dažādi ieslodzītie funkcionāri, kuri pildījuši ziņotāju uzdevumus un tamlīdzīgi, kā arī tie, kuri spējuši samaksāt divas reihsmarkas.

Pirms apmeklējuma ieslodzītajiem bijis jāiztur medicīniskās pārbaudes, un dzimumakts drīkstējis būt līdz 15 minūtēm garš. Atļauta bija tikai tā saucamā misionāru poza, bet nekādi kontracepcijas līdzekļi izmantoti netika. Tomēr grūtniecības gadījumi bija reti, jo, iespējams, meitenes pirms tam tika sterilizētas.

Par prostitūtām bordeļos strādājušas par 25 gadiem jaunākas meitenes no Vācijas, Polijas un Ukrainas, kuras lielākoties tika izvēlētas no ieslodzīto vidus Ravensbrukas un Birkenavas nometnēs, bet ebrejietes šajā "biznesā" iesaistītas netika.

Pēc autora aplēsēm, pāris gadu laikā par prostitūtām kļuvušas vismaz 200 jaunas meitenes, kurām par sešu mēnešu ilgu darbiņu solīta brīvība, bet, protams, šie solījumi izpildīti netika.

Tiesa gan, izvēlēto meiteņu dzīve nometnēs bijusi vieglāka nekā citiem ieslodzītajiem un tas lielākajai daļai no viņām ļāvis piedzīvot kara beigas - dienas pirmajā daļā meitenes veikušas dažādus saimnieciskus darbiņus, bet pievakarē divas stundas nodarbojušās ar seksuālo pakalpojumu sniegšanu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.
Lasi vēl
 

Comment Form