Foto: Reuters/Scanpix
Lai arī pērnais gads pagāja Pasaules gala zīmē un tas uzbudināja visa paranormālā cienītājus, temata ekspertu novērojumi liecina, ka "mazo zaļo vīriņu" aktivitāte pērn bijusi zema. Gan Latvijā, gan pasaulē vispār nezināmi lidojoši objekti jeb NLO konstatēti salīdzinoši retāk, apkopojot dažādus avotus, secinājis Latvijas Anomāliju izpētes centrs "UFOlats".

Latvijā pirmais zināmais NLO fiksēts 1968. gadā, un kopš tā laika spoži, mirgojoši, caurspīdīgi un vēl daudz un dažādi lidoņi pamanīti aizvien biežāk. Sevišķi jāatzīmē pēdējās desmitgades aktivitāti - tas gan arī tāpēc, ka arvien vairāk ir iekārtu, ar kurām fiksēt visu ko neparastu.

Kamēr lielai daļai nezināmo lidojošo objektu dažādi eksperti izcelsmi tomēr cenšas izskaidrot, piesaucot laika apstākļu novērošanas balonus, lidmašīnas, planētas un putekļus uz kameru objektīviem, ne viss patiešām ir izskaidrojams. Pat lielākie skeptiķi atzīst, ka aptuveni 10% NLO izcelsme tā arī paliek noslēpums.

Portāls "Delfi" iepazīstina ar Latvijā fiksētajiem NLO, kā arī dažādiem centieniem skaidrot šo "parādību" rašanos:

Debesu piramīda

Foto: Kadrs no video

Pats pirmais zināmais NLO Latvijas teritorijā fiksēts 1968. gada vasarā. To pamanījis un nofilmējis profesionāls operators Viktors Gudiņš.

Viņš kopā ar filmēšanas grupu kādā Pierīgas militārajā lidlaukā filmējis kadrus ar padomju iznīcinātāja pacelšanos un manevriem propagandas filmas nolūkiem, kad gaisā pamanījis trīsstūrveida objektu. Aculiecinieki fiksējuši, ka tā iekšienē notiek kaut kāda kustība. Tas kādu laiku nekustīgi karājies gaisā līdz pēkšņi izgaisis.

Portāls "old.aliens.lv" norāda, ka uzfilmētais materiāls pēcāk noslepenots, bet atkal izvilkts no arhīviem tikai Perestroikas laikā. Tolaik konstatēts, ka lidojošā objekta šķautnes ir apmēram 30 metrus garas un tas atrodas aptuveni divdesmit kilometru augstumā.

Skeptiķi norāda, ka visai līdzīgi no apakšas izskatās arī hēlija baloni, kurus parasti izmanto laika apstākļu mērījumiem. Savukārt kustīgo objekta iekšieni varot skaidrot ar nelielu skābekļa balonu tā apakšējā daļā, kas dažkārt tiekot ievietots balastam.

Bulduru spožās lodītes

Foto: Kadrs no video

Nākamais plašāk zināmais NLO novērošanas gadījums bijis 1983.gada 3.augustā Bulduros. Šajā reizē savdabīgo lidoni vērojuši tūkstošiem Jūrmalas atpūtnieku, tostarp dziedātāja Laima Vaikule un mūziķis Nikolajs Ševčenko, kuri tobrīd atradās lepnajā Jūrmalas restorānā "Jūras pērle".

"Es toreiz uzstājos "Jūras pērlē". Reiz vakarā kopā ar dejotājiem un mūziķiem debesīs virs jūras novērojām NLO. Tas burtiski katru sekundi mainīja savu atrašanās vietu, te bija lejā, te augšā, pa labi vai kreisi un zigzagveidā joņoja pa debesīm," portāls "old.aliens.lv" citē kādu savulaik publicētu Vaikules interviju.

Ševčenko ir vēl precīzāks. Viņš atklāj, ka ap vienpadsmitiem vakarā teju stundu gaisā virs jūras 52 gaismas lodītes veidojušas apgrieztas piramīdas kontūru. Cilvēki šo gaismas šovu vērojuši klusēdami, saprotot, ka tas nav nekas cilvēku radīts. Piedāvājam iepazīties ar video, kurā rekonstruēti vakara notikumi:

Spožais aplis

Foto: DELFI Aculiecinieks

Pēdējo gadu laikā debesīs vērīgu cilvēku uzmanību piesaistījis vēl kāds fenomens. Laiku pa laikam Latviju apciemo liela spīdīga lode, kas attāli novērojama salīdzinoši tuvu horizontam. Vienā gadījumā šķietami nekustīgā lode tomēr pēkšņi sāk kustību un pazūd.

Liepājnieks Māris novērojis šādu objektu kādu laiku stāvam tālumā virs koku galotnēm. Tas tā pastāvējis, līdz pēkšņi izzudis. Video (apakšā) komentāros gan skeptiķi spriež, ka noslēpumainais objekts izskatās pēc pavisam parasta mēness, kas pamazām noriet.

Līdzīgu parādību nofilmējis arī kāds rīdzinieks. Tiesa, šajā gadījumā objekta līdzība ar mēnesi ir daudz acīmredzamāka, vienīgi tas ir netipiski spilgts.

Nedaudz citāds NLO nofilmēts arī Jelgavā no kāda Mātera ielas daudzdzīvokļu nama loga. Šajā gadījumā objekts arī sākotnēji atgādina mēnesi un, līdzīgi kā Rīgā filmētajā materiālā, tas ir netipiski spožs. Atšķirībā no iepriekšējiem diviem gadījumiem, video redzamā spožā bumba pēc kāda laika paliek blāvāka un sāk kustību uz labo pusi līdz izgaist skatienam pavisam.

Bolīds

Foto: Kadrs no video

Visai biedējošu pārsteigumu piedzīvoja tie Latvijas iedzīvotāji, kas 2011. gada 22. maija naktī ap pulksten pus trijiem atradās ārpus telpām. Sestdienas vakara vēlo ballīšu cienītāji un šoferi tonakt glābšanas dienestiem aktīvi ziņoja par spožu objektu gaisā, kas pēc aptuveni četru sekunžu īsa lidojuma uzplaiksnīja un nozuda.

Novērotā parādība bijusi liela, apaļa uguns bumba, kas pēc redzamā izmēra salīdzināma ar mēnesi. Tā bijusi tik spilgta, ka izgaismojusi visu apkārtni, uz brīdi kļuvis gaišs kā dienā. Pēkšņais uzliesmojums daudzus cilvēkus ļoti sabiedējis, un, piemēram, autovadītāji strauji bremzējuši, vēlāk ziņoja LETA.

Vēlāk gan Astronomijas institūta pētnieks Ilgonis Vilks Latvijas Universitātes mājaslapā skaidroja, ka pieredzētā parādība neesot nekas cits, kā vien bolīds jeb spilgts meteors, kurš pēcāk eksplodējis.

No rietumiem uz austrumiem krītošo meteoru bija iespējams redzēt visā Latvijas teritorijā. Savukārt fakts, ka Latvijas Austrumu pusē bijusi dzirdama arī dārdoša skaņa, norāda, ka tas ielidojis atmosfērā visai zemu, iespējams, pat līdz 20 kilometru augstumam. Dažādas novērošanas kameras fiksējušas bolīda lidojuma laikā izstaroto gaismu:

Mazāks bolīds Latvijas un Igaunijas pierobežā konstatēts arī 2007. gada 14. marta pēcpusdienā. Arī šajā reizē pieredzēts īss spilgta objekta lidojums, pēc kā sekojis uzplaiksnījums, un objekts pazudis.

Latvijas meteorīti

Foto: PantherMedia/Scanpix

Visai bieži NLO izskaidrojums ir kāda debesu ķermeņa ielidošana atmosfērā. Mūsu planētu sedzošajā gaisa slānī ik gadu ienāk simtiem meteorīdu, no kuriem tikai retais nonāk līdz zemei. Lielu meteorītu nokrišana ir vēl retāka, taču tas nebūt nenozīmē, ka tā nav iespējama kuru katru brīdi.

Pirmais zināmais meteorīts Latvijas teritorijā nogāzies 1820. gada 12. jūlijā Līksnā, aptuveni desmit kilometrus no Daugavpils. Vēlā pēcpusdienā ap 17:30 tas uzsprādzis virs ciema, sadaloties sīkākos gabalos no kuriem viens izveidojis teju četrus metrus dziļu krāteri, cits iekritis ezerā, bet pārējie, iespējams, sadalījušies tik sīkos gabalos, ka nav atrasti.

Dažādu lielumu kosmiskie ķermeņi zemi sasnieguši arī 1863. gadā, kad piecus kilogramus smaga meteorīta atlūza tika atrasta netālu no Ošānu ciema Jēkabpils novadā, bet vēl pēc gada aptuveni 10 kilogramus smags bluķis nogāzies Bunkas ciemā Liepājas novadā.

Mistiskus notikumus 2007. gada 4. februāra naktī piedzīvoja Valkas novada Kārķu pagasta iedzīvotāji. Visā pagasta teritorijā, bet galvenokārt tieši Kārķu ciema tuvumā no debesīm nogāzās dažādi objekti, laužot kokus un kāda dīķa ledu, bet dīvainā kārtā netraumējot infrastruktūras objektus, mājas un dzīvās būtnes.

Sākotnēji tika pieļauts, ka dīķī (caurumu ledū pamanīja pirmo) iegāzusies kāda satelīta detaļa vai arī publicitātes iegūšanai NLO kritiena vietu ar uzkarsētu pirts akmeni izveidojis pats dīķa saimnieks. Vēlāk gan nākts pie secinājuma, ka Kārķos nogāzies meteorīts, kas pirms sadursmes ar zemi sadalījies sīkākos gabalos.

Pasaules ievērību Latvija izpelnījās arī ar "Mazsalacas meteorītu", kas uzjundīja baumas par iespējamu NLO avāriju vai plānotu ierašanos. Tām gan nebija ilgs mūžs, jo jau drīz pēc notikušā kļuva zināms, ka meteorīta krāteris ir cilvēku roku darbs, kas veidots uzņēmuma "Tele 2" reklāmas nolūkos.

Gaismas kūļi virs Siguldas

Aukstā 2008. gada 28. decembrī mākslinieks Aigars Truhins virs Siguldas pamanīja un nofotografēja mistiskus gaismas kūļus. Tie ātri vien astronomu un NLO pētnieku vidū kļuva par populāru diskusiju un minējumu tematu.

"Citplanētieši nāk," sava dēla teikto citējis pats Truhins, raksta portāls "tiempo.com". Par spīti NLO pētnieku cerībām arī šai retajai parādībai tika atrasts racionāls izskaidrojums. Bildēs esot redzami ledus kristāli, kas lielajā aukstumā gaisā savdabīgi lauž gaismu līdzīgi kā to dara ūdens pilieni, veidojot varavīksni.

Sarkanie punktiņi

Foto: AFP/Scanpix

Aizvien biežāk Latvijas debesis ieņem sarkani, oranži, dažkārt arī dzelteni un violeti punktiņi, kas te veido trijstūrus, te četrstūrus, bet dažkārt pa gaisu dreifē gluži vieni paši. Skeptiķi, protams, šajos gadījumos nav apklusināmi un norāda, ka šo NLO izcelsme ir acīmredzama - tās ir ķīniešu papīra laternas, ko arī Latvijā aizvien biežāk gaisā mēdz palaist kāzu, dzimšanas dienu un citu priecīgu notikumu gadījumos.

nlo

Kāds Alekss 2009. gada vēlā septembrī portālā "ufo.lv" iesūtījis informāciju par trim uguns bumbām (attēlā), kas no jūras nākot Gaujas virzienā. Pats iesūtītājs gan tūlītēji noliedz versiju, ka redzētie objekti ir ķīniešu laternas, jo, kādu laiku lidojuši, tie vienkārši apstājušies. Pēcāk tie atkal sākuši lidot, bet drīz pazuduši.

nlo

Līdzīgus punktiņus (attēlā) divus gadus vēlāk novērojis cits portāla "ufo.lv" lasītājs Sergejs. Viņš sēdējis pie datora savās mājās Daugavpilī, kad pa logu pamanījis dzeltenu punktiņu, kas attāli lidojis līdz pazudis aiz kādas mājas. Pēc tā vēl viens, tad vēl. Kopumā lidojuši četri atsevišķi punktiņi, taču vienlaikus redzams vienmēr bijis tikai viens no tiem. Tie pa gaisu pārvietojušies bez skaņas un ļoti vienmērīgi.

Jēkabpils rajona iedzīvotājs Artis Krustiņš savukārt 2010. gadā novērojis vizuāli iespaidīgu uguns lodīšu veidotu trijstūri (video). Tas pamazām attālinājies līdz pēkšņi izgaisušas divas no lodītēm, bet pēc neilga laika pazudusi arī trešā.

Zāles apļi

Amerikā un daudzviet Eiropā labības lauka vidū ieraudzīt lielu apli vai kādu savdabīgu figūru, ko it kā atstājis citplanētiešu kuģis, var pat apnicīgi bieži. Tikmēr Latvijā zaļie delveri labības laukos nav redzēti vai arī palikuši bez cerētās publicitātes. Tikmēr pie mums novērojama kāda cita NLO klātbūtni "atmaskojoša" parādība - zāles apļi.

Atšķirībā no labības lauku apļiem, kurus var izveidot jebkurš, nostaigājot vai kā citādi nolaužot labības stiebrus, zāles apļus veido pa gandrīz precīzu perimetru augoša zāle, kas ir leknāka par pārējo pļavas zāli. Šādu efektu ar nostaigāšanu izskaidrot nevar, tāpēc ne viens vien NLO gaidītājs dažādos portālos izteicis aizdomas, ka tādi brīnumi radušies ārpuszemes ietekmes rezultātā.

"UFOlats" pārstāvis Jevgeņijs Sidorovs gan šos minējumus sagrauj, atklājot, ka tos veido sēnīte. Pēc iesēšanās kādā vietā, tā gadu no gada pa perimetru aug uz visām pusēm, kamēr apļa vidus savukārt pamazām atmirst. Sēnīte savā augšanas vietā veicina augu spēju uzņemt ūdeni un barības vielas, kas skaidro leknākas zāles apļu veidošanos. Latvijā līdz šim konstatēto zāles apļu lielums sniedzas līdz pat aptuveni 10 metriem diametrā.

Sēnītei mirstot, savukārt rodas spoguļefekts iepriekšējam procesam - vietā, kur tā pēdējos gados augusi, viss nokalst, radot tādu kā izdegušas zemes apli.

Planētas - iekarotājas

Daži NLO novērojumi var izrādīties pat stipri vien tālāki par mūsu atmosfēru. Jūrmalnieks Anatolijs 2009. gadā portālam "ufo.lv" iesūtījis fotogrāfiju ar NLO, kurš pēc pēc paša iesūtītāja vārdiem "ir pārāk tuvs, lai būtu zvaigzne un laiku pa laikam nedaudz kustējies"

Kāds Edvards no Plakanciema bijis vēl konkrētāks, minēto objektu nodēvējot par "mātes kuģi". Viņš norāda, ka objekts, lai gan savas reizes trīs mazāks par mēnesi, bijis ievērojami spilgtāks. Šī iemesla dēļ viņš lēš, ka NLO atradies zemei daudz tuvāk par pavadoni, iespējams, lidinoties tikai pārsimts kilometrus no mums.

Abus iepriekš minētos NLO novērojumus ufologs Jevgeņijs Sidorovs atspēko, norādot, ka šajos attēlos redzamais objekts ir Venēra.

Spēles ar gaismām

Iespējams, ne vienu vien ir nobiedējuši ērmīgi tēli, kas dabā nav bijuši redzami, bet pēcāk parādījušies fotogrāfijās vai uzņemtajos video kadros. Arī Latvijā tādu nav mazums. Tā, piemēram, rīdzinieka Oļega Kuzmenkova mazā meitiņa 2008. gadā ar telefonu uzņēmusi attēlu, kurā tētis, vēlāk rūpīgāk apskatot foto, pašā saules centrā pamanījis jocīgu objektu.

Ufologs Jevgeņijs Sidorovs skaidro, ka šādi gadījumi ir reti, taču bildē redzamais objekts ir radies, kameras digitālajai matricai sazīmējot tukšajā (pārgaismotajā) laukumā tur neesošu attēlu. Tādi efekti parasti ir novērojami, bildējot ļoti spilgtus gaismas avotus.

Nereti fotogrāfijās kameru dēļ parādās arī citas dīvainības. Visbiežāk tie ir pilnīgi balti vai gaiši dažāda izmēra punkti vai laukumi. Lai gan ufologi, kā arī spoku un citu pārdabisku būtņu meklētāji vēlētos domāt, ka tie ir mums nezināmas būtnes, visbiežāk redzamie laukumi ir putekļi, migla vai nokrišņi, kurus izgaismojusi fotoaparāta zibspuldze vai kāds cits tuvumā esošs gaismas avots. Piemēram iepazīstinām ar foto no "UFOlats" arhīva:

bumbas

Gaismu spēles, bildējot saules halo, pērnā gada pavasarī pamanīja arī portāla "Delfi" aculiecinieki, blakus saulei ievērojot vairākus dīvainus NLO.

Netrūkst gan arī tādu NLO fiksēšanas gadījumu, kurus radījusi nevis kamera, bet fotogrāfam garām palidojis putns vai kukainis.

Citas mistērijas

Portālam "Delfi" aculiecinieki laika gaitā iesūtījuši NLO fotogrāfijas, kurām izskaidrojumus tā arī neesam pratuši atrast ne mēs, ne aptaujātie eksperti. Viens no tādiem ir pirms vairāk nekā gada fotografētais "krītošais objekts", kuru iesūtīja "Delfi Aculiecinieka" autors Aleksandrs.

Savukārt titulbildē redzamo NLO 2008. gadā ceļā starp Suntažiem un Mālpili pamanījis un organizācijai "UFOlats" nosūtījis Oļegs Zeltiņš. Viņš pa autobusa logu esot vēlējies bildēt tikai rapšu lauku, bet debesīs ievērojis savdabīgu uguns līniju. Lai gan portālā "ufo.lv" izskan minējumi, ka redzamo līniju veidojušas lidmašīnas izplūdes gāzes vai kāds krītošs meteorīds, vienprātības par izcelsmi tomēr nav.

Ne visos gadījumos NLO aculieciniekiem pie rokas bijušas arī kameras, tāpēc daudzi redzētie NLO tā arī palikuši tikai pašu aculiecinieku un ufologu neatrisināmas mistērijas.

Tā, piemēram, 2004. gada jūlijā kāds kandavnieks vienpadsmitos vakarā mākoņainajās debesīs manījis lielu, spīdīgu objektu lidojam Ziemeļaustrumu virzienā. Tam neesot bijusi lidmašīnai raksturīgās dūmu astes, turklāt ātrums bijis ievērojams, jo skatam tas nozudis trīs minūšu laikā. Līdzīgu objektu manījis arī kāds talsenieks, tiesa aptuveni nedēļu agrāk.

Tukumniece Evita savukārt ziņo, ka NLO manījusi 2000. gada ziemā, kādā vēlā nakts stundā mežā pie Jumpravas ezera. "(..) intuitīvi pagriežot skatu uz mašīnas aizmuguri, pamanīju no mežā spīdam pulsējošu spilgtu gaismu. Zinu to vietu, tur ir vieni brikšņi, nedomāju, ka tās varēja būt mašīnas vai baterijas ugunis. Gaisma bija pārāk spilgta un nedabiski zilgana, ne tāda kā mašīnas izstarota, pulsēja uzstājīgi vienā ritmā. Sajutos ļoti neomulīgi un tādēļ mudināju draugu doties ātrāk projām," portālā "ufo.lv" raksta parādības lieciniece.

Objekts esot bijis tuvu, taču lai arī viņas draugs bijis neierasti nemierīgs, viņa sapratusi, ka viņš nemaz neredz vai izliekas nemanām šo parādību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!