Kā teikts medicīnas žurnālā BMJ Open publicētajā rakstā, pētījumā analizēti dati par 1400 Eiropas un Ziemeļamerikas rokmūzikas un popmūzikas zvaigznēm, kuras bijušas slavenas laika posmā no 1956. līdz 2006. gadam.
Zinātnieki agras nāves saistību ar solokarjeru skaidro ar grupasbiedru atbalsta trūkumu, kuram var būt izšķiroša loma mūziķa atturēšanai no veselībai potenciāli bīstamas rīcības.
Kā pazīstamākos traģiska likteņa piemērus viņi min mūziķus Elvisu Presliju, Džimiju Hendriksu, Tupaku Šakuru, Maiklu Džeksonu, Eimiju Vainhausu (attēlā) un Vitniju Hjūstoni.
Eiropā mūzikas zvaigžņu vidējais dzīves ilgums ir 39 gadi, bet Ziemeļamerikas mūziķi dzīvo vidēji sešus gadus ilgāk.
Turklāt Amerikā pāragra nāve piemeklē vidēji katru piekto solo mūziķi, bet Eiropā - katru desmito. Tas tiek skaidrots ar amerikāņu paradumu doties ilgākās koncertturnejās un biežāku aizraušanos ar narkotisku vielu lietošanu.
Eksperti arī atzīmē, ka solo izpildītāji apzināti izvēlas šādu karjeru, balstoties uz sev raksturīgo pieeju dzīvei.
"Viņi daudz ceļo, ilgu laiku atrodas tālu no draugiem un ģimenes un spiesti pastāvīgi uzturēt noteiktu tēlu, nevis būt tādiem, kādi viņi ir. Tas var radīt nepilnvērtības, izolētības un neīstuma sajūtu," izteikusies psiholoģe Hanija Lankastera-Džeimsa, kura specializējas slavenību uzvedības pētīšanā.
Pēc viņas vārdiem, arī pārējiem cilvēkiem dzīvi paildzina pastāvīgi pieejams psiholoģisks atbalsts. Šādā ziņā grupā spēlējoši mūziķi ir izdevīgākā situācijā - viņi ir "vienā laivā".
Pētījums arī parādījis, ka liela ietekme uz pāragru nāvi ir bērnībā piedzīvotais, kā arī etniskā piederība - augstāks risks nomirt jauniem ir tumšādainajiem izpildītājiem.
No alkohola vai narkotiku pārmērīgas lietošanas mirušajiem mūziķiem visbiežāk bijusi grūta bērnība, un bērnībā viņi piedzīvojuši vardarbību.
Pētījuma autori izsaka varbūtību, ka šādiem bērniem muzikālā karjera var šķist kā glābiņš no nelaimīgās bērnības, turklāt tā arī nodrošina bagātu dzīvi, kas šajā gadījumā pamudina uzsākt neveselīgu un riskantu dzīvesveidu.
"Popmūzikas un roka zvaigznes ir viens no paraugiem, kurus visbiežāk atdarina bērni, un aptaujas liecina, ka arvien vairāk bērnu sapņo tieši par šādu karjeru.
Televīzijas talantu šovu un citu jaunu iespēju izplatība, kuras rada interneta popularitāte, var šo sapni padarīt sasniedzamāku, nekā tas bija agrāk. Un ir ļoti svarīgi, lai bērni saprastu, ka psihoaktīvo vielu lietošana un risks nav veiksmes simboli, bet grūtas bērnības sekas," uzsver pētījuma autori.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
