Tamāras kapa vietu jau apmeklējis Ingušijas republikas vadītājs Junuss-Beks Eikurovs, kurš speciālistiem licis alu rūpīgi izmeklēt, kā arī arheoloģisko atradumu vietai nozīmējis apsardzi, lai nodrošinātos pret kapeņu izlaupītājiem.
Valdniece Tamāra mirusi laika posmā starp 1209. un 1213. gadu - precīzs viņas nāves laiks nav zināms, tāpat kā noslēpumā ir tīta arī viņas pēdējās atdusas vieta.
Saskaņā ar leģendu valdniece pati likusi viņas kapa vietu paslēpt - Tamāra baidījusies, ka Turcijas sultāns Nukardīns viņas kapenes izlaupīs, jo Tamāra bija atteikusies ar viņu precēties un pieņemt islāmticību.
Šobrīd vēsturniekiem ir vairākas alternatīvas versijas par Gruzijas valdnieces kapa atrašanās vietu.
Saskaņā ar vienu no šīm versijām Tamāra mirusi Agarani pilī, kas šobrīd pazīstams ar nosaukumu Kodžoras cietoksnis (tas atrodas netālu no Tbilisi). Pēc tam viņas mirstīgās atliekas tikušas pārvestas uz Mchetu, bet tad - uz valdnieku kapenēm Gelati, kur arī apbedītas.
Savukārt saskaņā ar Vatikāna rīcībā esošo informāciju Gruzijas valdniece apbedīta Palestīnā.
Taču pastāv arī versija, ka Tamāra apbedīta senā kristiešu templī mūsdienu Ingušijā. XIII gadsimtā mongoļu - tatāru iebrukumu dēļ praktiski visi inguši bija spiesti pārcelties uz dzīvi kalnos vai to piekājē.
Gruzijā Tamāra tiek uzskatīta par vienu no izcilākajām valdniecēm - tieši viņas valdīšanas laikā Gruzijas valstij bija visplašākās robežas visas tās pastāvēšanas vēsturē. (Tolaik Gruzijas sastāvā ietilpa mūsdienu Armēnijas teritorija, gandrīz visa Azerbaidžāna, daļa Turcijas un Krievijas dienvidu reģioni.)
Vēsturiskās hronikās teikts, ka par Tamāras politiskajiem talantiem esot sajūsminājies pats Ivans Bargais - dodoties iekarot Kazaņu, cars saviem karavīriem stāstījis par šīs jaunās gruzīnu sievietes (Tamāra kronēta 14 gadu vecumā) gribasspēku un vīrišķību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
