EK: Eiropā izmirst saldūdens zivis, gliemji un augi
Foto: LETA

Daudzas gliemju, saldūdens zivju un vaskulāro augu sugas Eiropā ir apdraudētas un var izmirt, secinājusi Eiropas Komisija, veidojot Eiropas "Sarkano sarakstu".

Novērtējot aptuveni 6000 Eiropā sastopamās sugas, konstatēts, ka šobrīd izmiršana draud 44% saldūdens gliemju, 37% saldūdens zivju, 23% abinieku, 20% sauszemes gliemju, 19% rāpuļu, 15% zīdītāju un spāru, 13% putnu, 11% saproksilofāgo vaboļu, 9% tauriņu un 467 vaskulāro augu sugām.

"Eiropā un visā pasaulē dzīvojošo cilvēku labklājība ir atkarīga no dabas. Ja neizpētīsim šīs izmiršanas iemeslus un steidzami nerīkosimies, lai to apturētu, mums var nākties maksāt ļoti augstu cenu," paziņojis Eiropas Komisijas vides komisārs Janess Potočniks.

Visapdraudētākā dzīvo būtņu grupa ir saldūdens gliemji. Kādreiz plaši izplatītā "Margaritifera auricularia" sugas gliemene tagad mīt vairs tikai dažās Francijas un Spānijas upēs. Pagājušā gadsimta 80.gados to uzskatīja par gandrīz izmirušu, bet šobrīd tā ir reģistrēta kā īpaši apdraudēta, informē EK, norādot, ka šī gliemene ir viena no divām sugām, kurām izveidots Eiropas līmeņa rīcības plāns, un pašreiz tiek īstenotas programmas, kas ļauj cerīgi raudzīties uz tās nākotni.

"Ņemot vērā, cik ārkārtīgi apdraudētas ir saldūdens zivis un amēbas, varam secināt, ka Eiropas saldūdens ekosistēmas ir tiešām nopietni apdraudētas, tāpēc nekavējoties jāveic aizsardzības pasākumi," norāda IUCN Eiropas Sarkanā saraksta koordinatore Anabella Kutelo.

Nopietni apdraudētas ir arī saldūdens zivis, it īpaši piesārņojuma, pārzvejas, biotopu izzušanas un svešu sugu ieviešanas dēļ. Īpašas briesmas draud storei: uz izmiršanas robežas ir septiņas no astoņām storu sugām, vēsta Komisija.

EK arī atzīmē, ka liela nozīme pārtikas nodrošinājumā ir kultūraugiem radniecīgām savvaļas augu sugām, kas iekļautas vaskulāro augu kategorijā, bet nereti tiek aizmirstas dabas aizsardzības pasākumos. Īpaši apdraudētā "Beta patula" ir tuvu radniecīga kultivētajām bietēm un nozīmīgs gēnu avots pretvīrusu rezistences palielināšanai. Apdraudētas ir arī tādas Eiropā saimnieciski svarīgas kultūras kā cukurbietes, kvieši, auzas un lapu salāti.

Komisija tomēr uzsver, ka "ir arī labas ziņas" un ar labi izstrādātiem dabas aizsardzības pasākumiem gūti panākumi. Tāpēc daudzām sugām, kas aizsargātas ar ES biotopu direktīvu un iekļautas "Natura 2000" aizsargājamo teritoriju tīklā, tagad ir lielākas izredzes izdzīvot, uzskata EK.

Piemēram, Korsikas augs "Centranthus trinervis" no īpaši apdraudēto augu kategorijas sarakstā ir pārcelts pie apdraudētajiem augiem, jo vienīgā zināmā vieta, kur tas sastopams, tikusi stingri aizsargāta. Savukārt apdraudētajiem sauszemes gliemežiem Madeirā pēdējos desmit gados palīdzējusi izdzīvot invazīvo augu, kazu un žurku kontrole.

Eiropas Sarkanajā sarakstā, kas sagatavots pēc tādiem pašiem kritērijiem kā pasaules IUCN aizsargāto sugu saraksts, tikai attiecas uz Eiropu, norādīts aptuveni 6000 Eiropas sugu (zīdītāju, rāpuļu, amēbu, saldūdens zivju, tauriņu, spāru un atsevišķu vaboļu, gliemeņu un vaskulāro augu grupu) aizsardzības statuss. Sugas ir iedalītas astoņās apdraudējuma kategorijās.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Eiropas Komisija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form