EPA-AFI

Etiopijas zinātnieki sestdien paziņoja, ka ticis atklāts galvaskauss, kas varētu piederēt tā sauktajam "iztrūkstošajam posmam" cilvēka attīstībā. Arheologu rokās nonākušā divās daļās sadalītā galvaskausa īpašnieks varētu būt dzīvojis pirms 500-250 tūkstošiem gadu, ziņo AP.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Pēc pētnieciskā antropoloģijas projekta Etiopijā vadītāja vārdiem galvaskauss pieder "ļoti būtiskam periodam un anatomiski ir ļoti tuvs mūsdienu cilvēka galvaskausam".

Izņemot galvaskausu, izrakumos ziemeļaustrumu provincē Afarā arehologi ir atraduši akmens rīkus, kā arī pārakmeņojošās dzīvnieku, tai skaitā cūku, zebru, ziloņu, kaķu un žurku, atliekas.

Galvaskauss var piederēt tiešajam mūsdienu saprātīgā cilvēka (homo sapiens) priekštecim un taisni staigājošā cilvēka (homo erectus) pēctecim, kas pēc pieņemumiem ir izmiris pirms 100-200 tūkstošiem gadu. Par starpposmu starp šiem diviem veidiem ir zināms ļoti maz.

Etiopijas zinātnieki uzskata, ka lai arī atrastā galvaskausa uzbūve ievērojami atšķiras no mūsdienu cilvēka galvaskausa, tā anatomiskās īpašības runā par tuvo radniecību mūsdienu cilvēka.

Tomēr amerikāņu antropologs Ēriks Delsons no Ņujorkas universitātes atzīmē, ka galvaskauss varētu būt piederējis kādam no Homo erectus paveidiem, kas ar laiku izmiris.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form