Debesu ķermenis virzās ātrumu 13,7 kilometri sekundē, un tas pienāks par 60 000 kilometriem tuvāk planētai nekā Mēness.
Asteroīdu 2005. gadā pirmais novēroja Arizonas universitātes astronoms Roberts Makmilans. Zinātnieki to agrāk nebija pamanījuši, jo tas tik pat kā neatstaro gaismu. Atklāt to izdevās, izmantojot radioteleskopu.
Asteroīds ir diezgans "biežs viesis". Tas apriņko Zemi 30 gadu laikā. Tomēr tik tuvu mūsu planētai kā patlaban, tas pietuvojas reizi 200 gados.
Šoreiz "tikšanos" astronomi fiksēs izmantojot radioteleskopus ASV un Puertoriko.
ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes ( NASA) laboratorijas Gladstounā pārstāvji informējuši, ka 2010. gadā izdevies iegūt asteroīda attēlus. Konstatēts, ka tam ir gandrīz pareiza sfēriska forma, un tas lēni rotē ap savu asi, veicot pilnu apgriezienu 18 stundās. Ķermeņa virsma ir tik tumša, ka atstaro gaismu sliktāk nekā ogle.
"2005 YU55" nebūs pirmais asteroīds, kas palido tik tuvu Zemei, taču, parasti planētu "apciemo" asteroīdi, kuru diametrs nepārsniedz pārdesmit metrus, bet šā izmēri līdzinās aviobāzes kuģim. Par šo lielāka debesu ķermeņa vizīte tik tuvu Zemei neesot gaidāma ātrāk par 2020. gadu.
Kā ziņots, Somijas astronomi atklājuši 430 metru diametra asteroīdu, kas varētu palidot tuvu garām Zemei 2016. gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
