Merkurs varētu būt bijis ievērojami lielāks, pirms daļa tā matērijas "izbira" uz Zemes un Venēras pēc sadursmes ar lielu debesu ķermeni, uzskata Bērnes universitātes zinātnieki. Viņi ir pārbaudījuši hipotētisko scenāriju ar datormodelēšanas palīdzību un konstatējuši, ka sadursmē bija jāpiedalās "Protomerkuram", kura masa 2,25 reizes pārsniedza tagadējās planētas masu, un gigantisks asteroīds, divreiz mazāks par mūsdienu Merkuru.
Hipotēzei bija jāizskaidro Merkura anomālais blīvums: zināms, ka tas ir ievērojami lielāks, nekā citām "cietajām" planētām, no kā seko, ka apkārt smagajam metāliskajam kodolam, visdrīzākais, ir plāna mantija un garoza. Ja "sadursmes" versija ir pareiza, tad pēc kataklizmas liela daļa matērijas, ko pamatā veidoja silikātus, planētu atstāja un saglabājās citās vietās Saules sistēmā.

Pētnieki izlēma sadalīt notikumu modelēšanu, no kuriem pagājuši apmēram 4,5 miljardi gadu, divās stadijās - pirmā aprakstīja pašu sadursmi, bet otrā - 10 tūkstošu pārbaudes daļiņu uzvedību. Aprēķini parādīja, ka puse izdalītās matērijas atgriezās uz Merkura četru miljonu gadu laikā, bet pārējā Saules vēja iespaidā tika daļēji "izgrūzta" Venēras un Zemes orbītās, kur tā arī nosēdās. Rezultātā uz Zemes nokļuva 16 kvadriljoni tonnu Merkura putekļu, tā ir apmēram viena 400 tūkstošā daļa mūsu planētas masas.

Bērnē neapgalvo, ka šī versija ir vienīgā iespējamā, bet cer, ka to apstiprinās dati no zondēm. 2011. gadā planētas tuvumā pabūs zonde NASA Messenger, kas veidos minerālu sadalījuma uz planētas virsmas karti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit