"Mēs no tā daudz uzzināsim," sacīja NASA pārstāvis Debs Endrjūss. "Tas mums dos reālas un galīgas zināšanas par tur esošo."
NASA astronauti uz Mēness izkāpa 60.gadu beigās un 70.gadu sākumā programmas "Apollo" ietvaros, taču vairāk uz tā nav atgriezušies.
ASV prezidents Džordžs Bušs uzdevis NASA līdz 2010.gadam nogādāt cilvēkus uz Mēness.
NASA vispirms plāno nosūtīt vairākas robotu misijas, ieskaitot zondi LCROSS, kas ietrieksies Mēnesī, un Mēness izpētes orbitālo aparātu.
Kad LCROSS ietrieksies krāterī, tas radīs piecus metrus dziļu bedri un izmetīs 998 000 kilogramu atlūzu, kuras izpētīs otrā lidaparāta sensori un kameras.
Novērot sprādzienu tiks apmācīti arī desmitiem uz Zemes esošu teleskopu.
Novērošanas satelīts, kas būs daļa no LCROSS, taču darbosies atsevišķi no izpētes orbitālā aparāta, tad izlidos cauri saceltajam mākonim, lai savāktu datus un noraidītu uz Zemi. Tam būs tikai 15 minūtes laika pirms tas arī ietrieksies Mēnesī.
Divās iepriekšējās misijās tika noskaidrots, ka Mēness dienvidpols ir īpaši bagāts ar ūdeņradi, kas, pēc zinātnieki domām, varētu būt saistīts ar skābekli un veido ūdeni.
Ūdens ledus varētu tikt izmantots skābekļa iegūšanai astronautiem un kā oksidētājs raķešu degvielai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
