Zviedru matemātiķis Lenarts Karlesons ticis pasludināts par 2006. gada Ābela prēmijas uzvarētāju par izcilu darbu matemātikā. Balvas vērtība ir apmēram 500’000 Ls un tā apbalvo disciplīnu, ko ignorē Nobela prēmijas.
Balva pasniegta par profesora Karlesona darbu harmoniskajā analīzē, it īpaši par viņa pierādījumu Furjē virknei. Balvu pasniedz Norvēģijas zinātņu akadēmija.

“Bija ļoti daudz labu kandidātu, ko varēja izvēlēties, tāpēc es esmu ļoti laimīgs,” profesors Karlesons paziņoja BBC ziņām. Viņam balvu pasniegs Norvēģijas karalis apbalvošanas ceremonijā 23. maijā. Starptautiskā Abela komiteja, kas noteica uzvarētāju, prof. Karlesonu raksturoja sekojoši: „Karlesons vienmēr ir tālu priekšā citiem. Viņš koncentrējas uz tikai visgrūtākajām un dziļākajām problēmām. Tikko tās ir atrisinātas, viņš ļauj citiem izpētīt viņa atklāto karaļvalsti un pats dodas uz vēl mežonīgākiem un tālākiem zinātnes nostūriem. Viņš ne tikai ir atrisinājis milzīgu neatrisinātu problēmu, bet arī radījis rīkus, ko mēs visi izmantosim matemātikā” (prof. Markuss de Sotojs)

Ābela komiteja paziņoja, ka īpaši būtisks bijis viņa darbs ar Furjē virkni. 1807. gadā franču matemātiķis Žans Baptists Furjē sāka matemātiskas nozari, kas pazīstama kā harmoniskā analīze, kad viņš atklāja, ka periodiskus dabas fenomenus – tādus kā elektrisko strāvu vai skaņas viļņus var aprakstīt kā summu no vienkāršiem matemātikas pamatblokiem – oscilējošiem sinusa vai kosinusa viļņiem.

Matemātiķi uzskatīja, ka jebkuru dabas fenomenu var vienkāršot, to sadalot summā no vienkāršiem sinusu vai kosinusu viļņiem. Taču 150 gadus to nevarēja pierādīt, līdz 1966. gadā profesors Karlesons publicēja dokumentu, kas pierādīja, ka Furjē ideja bija patiesa visiem šādiem piemēriem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!