Pētījumu autori ir Džonatans Overpeks no Arizonas Universitātes un Bete Oto-Blīsnere no Nacionālā atmosfēras pētījumu centra Kolorādo štata Boulderas pilsētā. Pētījumu rezultāti publicēti populārzinātniskā žurnāla "Science" piektdienas numurā.
Iepriekšējā lielā globālā sasilšana notika pirms 129 tūkstošiem gadu, kad līdzīgi paaugstinājās ūdens līmenis pasaules jūrās.
"Pēdējoreiz, kad Arktikā bija ievērojami siltāks nekā pašlaik, Grenlandes ledāji kūstot izraisīja jūras līmeņa celšanos par diviem vai trim metriem," informēja Overpeks.
Abi zinātnieki radīja Zemes klimata ainu pirms 129 tūkstošiem gadu, izmantojot klimata modelēšanas datoru, ledāju modeli un paleoklimata datus no seniem koraļļu rifiem un okeānu nogulumiežiem. Salīdzinot to ar klimata prognozēm, viņi konstatēja lielas līdzības starp pašreizējo globālās sasilšanas tendenci un to, kas notika pēdējā laikposmā starp ledus laikmetiem.
Svarīga atšķirība ir tā, ka globālo sasilšanu pirms 129 tūkstošiem gadu izraisīja Saules radiācijas pastiprināšanās pēc izmaiņām Zemes noliekumā un orbītā, bet tagadējo globālo sasilšanu rada galvenokārt siltumnīcas efekta gāzu piesārņojums. Vēl viena atšķirība ir tā, ka toreiz siltāks bija galvenokārt Arktikā un tikai vasarās, bet tagad Zeme sasilst visu gadu un abos polos.
Overpeks prognozēja, ka globālās sasilšanas rezultātā Antarktikā notiks nevis vispārēja ledus kušana kā Grenlandē, bet ledāju sadalīšanās gabalos un jaunu aisbergu iegāšanās jūrā, kur tie cels ūdens līmeni līdzīgi kā ledus gabaliņi dzēriena glāzē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
