Eiropas Kodolpētījumu centra (CERN) zinātnieki, kas strādā ar Lielo hadronu paātrinātāju, trešdien Ženēvā paziņojuši par jaunas elementārdaļiņas atklāšanu, vēsta raidsabiedrība BBC.
Daļiņa atbilstot teorētiski izskaitļotajam Higsa bozonam, kurš piešķir matērijai masu. Higsa bozona eksistence līdz šim nav eksperimentāli pierādīta. Zinātniekiem vēl jāpierāda, ka eksperimentā konstatētā daļiņa patiešām ir Higsa bozons, bet tas diez vai būs zināms trešdien, vēsta BBC.
Eksperimenta rezultātu paziņošanu CERN mītnē Ženevā auditorija apsveikusi ar aplausiem.
"CMS dati norāda uz Higsa bozona eksistenci ar enerģiju 125,3 GeV un datu ticamību ļoti tuvu 99,999%. ATLAS dati norāda uz Higsa bozona eksistenci ar enerģiju 126,5 GeV un datu ticamību 99,999%. Tas nozīmē, ka ilgi meklētais Higsa bozons ir atklāts," trešdien vēstīts Latvijas Universitātes zinātniskā žurnāla "Terra 2,0" interneta vietnē.
Jau ziņots, ka Higsa bozons ir pēdējais mūsdienu elementārdaļiņu teorijas jeb Standarta modeļa elements, kas līdz šim nav bijis novērots, bet postulēts tikai teorētiski. Šī hipotētiskā daļiņa nosaka visu pārējo daļiņu masu, tomēr paša Higsa bozona masu teorijā nav iespējams aplēst. Zinātnieki cerēja, ka noslēpumainās elementārdaļiņas meklējumos palīdzēs Lielais hadronu paātrinātājs.
2011. gadā ASV Ilinoisas paātrinātāja "Tevatron" zinātnieki paziņoja, ka guvuši pierādījumus Higsa bozona eksistencei, savukārt CERN zinātnieki, atkārtoti pārbaudot detektora ATLAS savāktos datus, tomēr neatrada noslēpumainā Higsa bozona pēdas, baumas par kura atklāšanu 2011. gada aprīlī izraisīja milzīgu ažiotāžu zinātnes pasaulē.
Lielais hadronu paātrinātājs tika iedarbināts izmēģinājumiem 2008. gada 10. septembrī, bet vēlāk dažādu traucējumu dēļ tā darbība vairākkārt apturēta un atkal atjaunota.
Paātrinātājs, kas izmaksājis 10 miljardus Šveices franku (4,66 miljardus latu), uzbūvēts pazemē zem Šveices un Francijas robežas. Tā izveide ilgusi gandrīz 20 gadus. Kad Lielais hadronu paātrinātājs darbosies ar pilnu jaudu, tas spēs izraisīt 600 miljonus elementārdaļiņu sadursmju sekundē, protoniem pārvietojoties ar ātrumu, kas ir 99,99% no gaismas ātruma.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
