Nacionālā bibliotēka pieliek punktu strīdā par smirdīgajām grāmatām
Foto: Privātais arhīvs

Pēc "Delfi" publikācijas nu jau vairākas dienas sociālajos tīklos nerimst kašķis par influenceres Betas Beidz izteikumu LTV šovā, kas aizvainoja gan grāmatizdevēju Viju Kilbloku, gan daudzus literatūras cienītājus. 1. aprīlī strīdam punktu pielika Latvijas Nacionālā bibliotēka.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Atgādinām, ka LTV šovā "Ko tu proti, Latvija?" savu talantu veikli salikt Rubika kubu demonstrēja kāda meitene, kura šo prasmi apguvusi no videopamācībām. Šova vadītāja Beāte Bērziņa sarunā ar jaunieti izteicās: "Man likās, ka to mācās no biezām, vecām, smirdīgām grāmatām!"

Dzirdētais satriecis uzņēmēju Viju Kilbloku. Viņa feisbukā neslēpj sašutumu, kā kaut ko tādu var atļauties sabiedriskais medijs, savukārt sociālajos tīklos izcēlās varenas diskusijas: vecas grāmatas smird vai nesmird? Taisnība ir Bērziņas vai Kilblokas pusē?

Ar analīzi un kompetentu skaidrojumu klajā nākusi Latvijas Nacionālā bibliotēka. "Katrā jokā vai neveiksmīgi veidotā teikumā ir daļa patiesības. Diskusijas temats par TV raidījumā pieminētajām "vecajām, smirdīgajām grāmatām" kopumā ir vērtīgāks nekā tajā iesaistīto apvainojumi," skaidro bibliotēka un ielej kašķī patiesības gaismu.

1) Grāmatām novecojot, noveco arī tajās izmantotie materiāli – piemēram, līme, āda, tinte, protams, papīrs un citas ražošanas izejvielas. Oksidējoties jeb esot saskarē ar skābekli, šīs vielas laika gaitā sadalās. Papildus šo procesu stimulē saskare ar gaismu, telpas temperatūru, mitrumu.

2) Nātrija hidroksīds, etilbenzols, furfurols, toluols, benzaldehīds, arī hlors ir tikai daži no ķīmiskajiem savienojumiem, kas izdalās oksidēšanās rezultātā, turklāt katram no tiem ir specifisks aromāts - dažādu pakāpju saldens, skābs, sāļš, turklāt tas viss kopā vienotā kokteilī.

3) Mūsdienās papīra ražošanā vien iespējams izmantot pat līdz 3000 dažādu vielu, no kurām visbiežāk pielieto ap 200. Vienlaikus nevajadzētu uztraukties, ka mūsu grāmatplaukti ir pilni ar "dzīvu indi", jo papīra ražošana ir pakļauta ļoti detalizētam sertifikācijas procesam.

4) Būtiski ir arī apstākļi, kādos grāmatas tiek glabātas, jo tās ļoti viegli uzņem apkārtējo aromātus. Mājās tie ir mūsu gatavotie ēdieni, sadzīves ķīmija, arī sviedri, smaržūdeņi, cigarešu dūmi u.c.

5) Liela nozīme ir mitrumam. Īpaši, ja grāmatas tiek glabātas nepiemērotos apstākļos, tajās var veidoties dažāda veida pelējuma sēnes. Tātad grāmatai nav jābūt vecai, lai tā savdabīgi ostu. Pietiek, ka tā tiek glabāta nepiemērotos apstākļos vai atrodas vietā, kur gaisā ir nepatīkams aromāts.

6) Bibliotēku krātuvēs ir specifiska gaisa temperatūra (16°-18° C) un mitruma līmenis (līdz 45%), turklāt grāmatu "veselības stāvoklis" tiek uzraudzīts – vai neveidojas pelējums un t.s. grāmatu mušiņas.

7) Smakas vai smaržas katrs uztveram individuāli. Kāds, ienākot LNB krātuvēs, no aromāta buķetes viebj degunu, citam tā saistās ar ko romantisku un tikai bibliotēkām raksturīgu. Taču svarīgākais – grāmatas tiek turētas atbilstošos apstākļos un lasītas (arī lai apgūtu Rubika kuba salikšanu).

Skandalozo izteikumu autores Bērziņas un arī LTV skaidrojumu par notikušo var izlasīt šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.