Atspirdzinošs malks 'Eirovīzijas' faniem – pārdomas par 'Netflix' filmu 

(8)

Tā kā šogad "Eirovīzijas" trakums mums iet secen, varam vismaz daļēji remdēt savas alkas pēc ikgadējās popmūzikas olimpiādes ar Vila Farela radīto pērli "Eurovision Song Contest: The Story of Fire Saga", kas pieejama platformā "Netflix". Uzreiz brīdinām, ka šajā rakstā gaidāmi daudzi "spoileri", tādēļ pirms turpmākajām rindkopām ir vērts vismaz virspusēji iepazīties ar pašu filmu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Vērts brīdināt, ka Vils Farels nav ne Rovans Atkinsons, ne Džims Kerijs vai Edijs Mērfijs, lai patiktu teju visiem, – viņa humors allaž bijis liekams kategorijā "mīli vai nīsti", tādēļ saprotams, ka filmā redzamie pārspīlējumi un muļķīgās situācijas, kurās brīžiem kauna sajūta ņem virsroku pār smiekliem, nebūs pa prātam prasīgākajiem komēdiju pazinējiem. Ja viņam raksturīgais humors netiek celts godā iepretim jūsu ekrānam, labāk veltiet šīs pāris stundas kādai nodarbei, kurā nenāksies pielietot ironiju un mīlestību pret izklaidējošu un vienkāršu saturu.

Kā noprotams, filma vēsta par grūto un neprognozējamo ceļu līdz "Eirovīzijas" skatuvei, un šo stāstu, šķiet, vēlas izdzīvot tūkstošiem mūziķu-amatieru visā Eiropā. Mazajā Islandes pilsētiņā Husavikā vietējā bāra muzikanti Lars un Sigrita jau kopš bērna kājas sapņo par iespēju piedalīties vismaz valsts nacionālajā atlasē, un filmas gaitā viņu iecerētais, protams, piepildās visai neticamu un pārdabisku apstākļu sakritību rezultātā.

Cauri tam braši vijas neizskaidrojami nepiepildīts mīlasstāsts, kas slavas un spriedzes virpulī piedzīvo ne vienu vien šķērsli, tāpat kā dzīves gaitā iesakņojušās un līdz galam neizrunātās problēmas stāsta galvenā varoņa ģimenē. Lai cik banāls nebūtu pamatstāsts, šīs filmas velns pavisam noteikti slēpjas detaļās, referencēs un niansēs.

Atspirdzinošs malks 'Eirovīzijas' faniem – pārdomas par 'Netflix' filmu
Foto: Vida Press

Ikviens, kurš maijā notiekošo dziesmu parādi gaida kā savu dzimšanas dienu, augsti novērtēs bijušo "Eirovīzijas" dalībnieku uzzibsnīšanu krāšņajā filmā – Zviedrijas, Francijas un Moldovas pērnā gada pārstāvji, konkursa uzvarētāji Netta, Džamala, Končita Vursta, Aleksandrs Ribaks, Salvadors Sobrāls, kā arī igauņu operdziedātāja Elīna Nečajeva un citi pagodina ar īslaicīgu vizīti ekrānā. Tāpat pie lomām ticis gan leģendārais BBC komentētājs Greiems Nortons, gan atraktīvais "Wiwibloggs" vadītājs Viljams Lī Adamss un citi ar "Eirovīziju" cieši saistīti cilvēki. Jāatzīst, ka noskaņa filmā ir radīta visai autentiska – gan Islandes nacionālā atlase, gan lielais šovs daudzās detaļās ir apbrīnojami līdzīgs īstajam pasākumam, tāpēc nav šaubu, ka filmas veidotāji šo konkursu ir papētījuši dziļāk.

Atspirdzinošs malks 'Eirovīzijas' faniem – pārdomas par 'Netflix' filmu
Foto: Vida Press

Nevar nepieminēt arī aktieru plejādi – Pīrss Brosnans noteikti nav tas cilvēks, ko mēs sagaidītu šāda veida filmā, tāpat arī Farela partnere filmā Reičela Makadamsa ir apbalvojumiem un spožām lomām rotāta aktrise, kura, starp citu, te ir apbrīnojami līdzīga daudzu iemīļotā Nīderlandes "Eirovīzijas" hita "Calm After the Storm" izpildītājai Ilsei Delangei. Apsveicami, ka arī popmūzikas superzvaigzne Demija Lovato atradusi laiku saspringtajā grafikā un pievienojusies šīs filmas spožajam sastāvam.


Atspirdzinošs malks 'Eirovīzijas' faniem – pārdomas par 'Netflix' filmu
Foto: Vida Press

Tāpat milzīgu uzslavu ir pelnījušas filmā redzamo priekšnesumu atsauces uz iepriekšējo gadu iznācieniem – Baltkrievijas grupa "Moon Fang" ir acīmredzama kopija "Lordiem" un 2018. gada Dānijas iznācienam, bet Krievijas pārstāvja Aleksandra Ļemtova (viņu atveido britu aktieris Dens Stīvenss) priekšnesumā var saskatīt līdzības gan ar 1995. gadā baudīto Filipa Kirkorova priekšnesumu, gan ar 2013. gadā piedzīvoto Rumānijas "Cēzara" numuru ar puskailiem vīriešiem un vampīra tēlu.

Arī galveno varoņu spožajā pusfināla iznācienā ir smalki iepīts Ukrainas 2014. gada šovs, kurā vīrietis skrēja ratā, ko parasti izmanto kāmīšu nodarbināšanai. Nenoliedzami, arī citas filmā dzirdamās pērles ir kā atsauce uz bieži vien konkursā dzirdētajām mīlas dziesmām ar pārspīlēti utopiskiem vārdiem un uzspēlētajiem šoviem ar neloģisku saturu.

Ja meklējam darvas pilienus filmas medus mucā, tad pirmkārt jānorāda uz nevajadzīgi izstiepto garumu, ko daudzi var teikt arī par pašu "Eirovīziju", tāpat konkursa fani noteikti šķobīja galvu, kad pusfinālā punkti tika paziņoti no katras valsts atsevišķi, kā tas allaž notiek tikai lielajā finālā. Vērīgākie skatītāji arī pamanīja mums glaimojošo kļūdu, ka Latvija tabulā ievietota divreiz. Nav arī saprotams, kādēļ filmā Islandes varas iestādes centās nepieļaut savas valsts dalībnieku uzvaru konkursā, jo zināms, ka lielais konkurss ir ne tikai iespaidīga līmeņa reklāma valstij, bet arī neliels enerģijas lādiņš valsts ekonomikai. Arī par konkursa norises vietu izraudzītā Edinburga šķiet neloģiska izvēle, ņemot vērā Lielbritānijas necilos panākumus un plašās iespējas rīkot konkursu lielākās pilsētās, taču to visu varam piedot, ņemot vērā to, ka Vila Farela meistardarbos bieži vien loģiku meklēt ir lieki un gluži vienkārši ir jāļaujas, lai absurda reibums nes tālāk cauri stāstam.

Kopējais filmas stāsts neļauj atslābt ne mirkli, un aktīvā dinamika neliek īpaši garlaikoties. Pat ja pamata stāsts šķiet viegli prognozējams un līdz mielēm klišejisks, to nekavējoties papildina kāds puslīdz veiksmīgs joks, pārspīlēta ironija par notiekošo vai pat prāta tumšākajos nostūros negaidīts sižeta pavērsiens. Par filmas emocionālo triumfu droši varam saukt brīdi, kad ieskanas, iespējams, visu laiku populārākā islandiešu dziesma "Hoppipolla", kas, atskaņota tai piemērotā momentā, spēj novest līdz asarām ikvienu jūtīgāku dvēseli, un šajā filmā tas izdarīts ar Dāvja Bertāna cienīgu precizitāti.

Pateicoties šim mākslas darbam, "Eirovīzija" nekad nav bijusi tik aktuāla un populāra kā šobrīd, un, domājams, daudzi ASV iedzīvotāji par šo konkursu uzzināja, tikai pateicoties Farelam, kamēr šīs reliģijas uzticīgākie sekotāji kaut nedaudz veldzēja savas slāpes pēc ikgadējā dziesmu festivāla. Filma jau šobrīd ieguvusi plašu atpazīstamību visā pasaulē – pirmajās dienās tā bija aktuālākā "Netflix" filma Latvijā, Islandē, ASV, kā arī daudzās "Eirovīzijas" dalībvalstīs, un, lai gan kritiķu vērtējums noteikti nebūs augsts, "Eirovīzijas" fanu acīs šī filma vēl ilgi būs Bībeles lomā.

Filmas tituldziesma "Husavik" nedaudz pārsteidzoši iekaro mūzikas topus, un līdz pat šai dienai tā atrodas pirmajā vietā Islandes "Spotify" topā, kur atrodamas vēl četras dziesmas no filmas. Tāpat "Husavik" ieguvusi 16. vietu ASV digitālajā dziesmu topā un filmas pirmajā nedēļā iespraucās pat "Worldwide iTunes chart" pirmajā desmitniekā.

Daži popkultūras apskatnieki jau spekulē par iespējamu "Oskara" nomināciju filmas skaņu celiņa nominācijā – ja šajā jautājumā vērā tiktu ņemti tikai panākumi dažādos topos, šī filma pavisam noteikti būtu starp galvenajiem pretendentiem uz balvu.

Varam secināt, ka uz filmu noteikti jāskatās gluži tāpat kā uz pašu "Eirovīzijas" konkursu – bez milzīgām cerībām uz vēsturē paliekošu kvalitāti un nozīmīgām filozofiskām atziņām, bet ar veselīgu entuziasmu, vieglu ironiju un gatavību nonākt pārsteigumu pilnā starmešu diskotēkā. Ja meklējam citātu, ko varam aizgūt no filmas, tad teksts, kas izskanēja Husavikas bārā: "Jā, viņi ir nejēgas, bet viņi ir mūsu nejēgas," ir obligāti izmantojams kā pirms "Eirovīzijām", tā pirms dažāda līmeņa sporta sacensībām, lai atminētos galveno iemeslu, kāpēc vispār tiek turēti īkšķi. Un pavisam noteikti ir vērts apdomāt savas dzīves izvēles un smadzeņu darbības kvalitāti, ja pēc filmas noskatīšanās kaut reizi galvā neieskanējās lustīgais šlāgeris "Ja ja Ding Dong", ko vēl ilgi spēlēs Islandes jautrākajos bāros.

Tags

#Eirovīzija #Končita Vursta #Netflix #Rovans Atkinsons
Raksta titulbilde: Vida Press
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form