Foto: Publicitātes attēli

Jau ziņojām, ka aktieris Brendans Freizers ticis pie jaunas kinolomas. Un arī to, ka tas no viņa prasījis daudz, proti, ievērojamu pieņemšanos svarā (lomā viņš sver 600 mārciņas jeb nedaudz vairāk par 272 kilogramiem). Nu to visu varēsim aplūkot savām acīm, un ne tikai aktiera episko fizisko transformāciju, bet arī lomas psiholoģisko aspektu. Trim "Oskara" balvām nominētā drāma "Valis" ("The Whale") – kinoteātros jau no 17. februāra.

Režisora Darena Aronofska drāmā "Valis" galvenās lomas atveidotājs Brendans Freizers spēlē Čārliju angļu valodas skolotāju, kurš cieš no smagas aptaukošanās un apzinās, ka viņa dienas ir skaitītas. Izmantojot viņam vēl atvēlēto laiku, Čārlijs cenšas atkalapvienoties ar savu reiz zaudēto ģimeni. Lai to izdarītu, Čārlijam ir ar atklātu sirdi jāstājas pretī sen apglabātajām traumām un neizteikto mīlestību, kura viņu vajā jau gadu desmitiem. Taču filma "Valis" piedāvā daudz vairāk nekā tikai ceļojumu pa galvenā varoņa dvēseles tumšajiem nostūriem. Tas ir kā savdabīgs pētījums par vīrieti, kurš mēģina sadzīvot ar smagu nožēlu par kādreiz izdarīto, vēlmi atkal sajust tēva pienākumus un iespējamību saņemt piedošanu par kādreiz izdarīto. Pamatā "Valis" ir stāsts par cilvēka nebeidzamo transformāciju un odiseju pašā sevī.

Kopš režisors Darens Aronofskis pirmo reizi noskatījās lugu, kuru sarakstījis Sems D. Hanters, viņš neskaitāmas reizes ir atgriezies pie domas uzņemt filmu "Valis" pēc šīs lugas motīviem. Darens bija pārsteigts ar kādu inteliģenci un cik bezbailīgā veidā lugas stāstā tiek pētīts tās galvenā varoņa tēls, tajā pašā laikā nesniedzot nekādas vienkāršas un pareizas atbildes uz tur attēlotajām problēmām.

Darens saka: "Man patīk, ka "Valis" aicina saskatīt tā personāžu cilvēcību – šie personāži nav tikai labi vai slikti un tas, ko viņi dara nav tikai melns vai balts – tie pavada dzīvi pelēkos toņos, kā to dara vairums cilvēku un, kuriem ir ārkārtīgi bagāta un sarežģīta iekšējā dzīve. Viņi visi ir pieļāvuši kļūdas, bet viņus visus vieno neizsakāma vēlme mīlēt pat tad, ja citiem šķiet, ka viņi mīlestību nemaz nav pelnījuši. Tas ir stāsts, kurā tiek uzdots vienkāršs, bet būtisks jautājums: vai mēs varam glābt viens otru? Tas šobrīd šķiet svarīgi arī pasaulē, it īpaši, ja šķiet, ka cilvēki vairāk nekā jebkad agrāk ir gatavi uzgriezt viens otram muguru."

No skatuves uz kinoekrāniem

Kad 2012. gadā pirmizrādi piedzīvoja filmas "Valis" sākotnējā lugas versija, visus māca zināmas bažas par to, cik tā būs veiksmīga. Pat vērojot visu uz kompaktās skatuves, teātra skatītāji redzēja, ka galvenais varonis ir iesēdināts dīvānā uz visu lugas laiku. Un kā ar nosaukumu – "Valis"? Taču izrādījās, ka visas bažas bija veltas. Luga kļuva ļoti apmeklēta un iemantoja plašu popularitāti. Tā vietā, lai justos pārāk ierobežoti skatuves minimālajā iekārtojumā, skatītāji slavēja to par plašo panorāmu un daudzpusību, ar kādu ticis parādīts cilvēka gars, bija sajūsmā par lugas varoņu autentiskumu, humoru un tās dziļi aizkustinošo meditāciju par skumjām, piedošanu un grēku izpirkšanu.

Tāpat tika kliedētas arī bažas par neizpratni nosaukuma "Valis" sakarā. Hermana Melvila pasaules slavenais romāns "Mobijs Diks" lugā ieņēma vērā ņemamu nozīmi, gan literāri, gan arī tematiski. Lugas galvenais varonis Čārlijs un kapteinis Ahabs no romāna "Mobijs Diks" nemaz nebija tik atšķirīgi abi vīrieši atrodas sava sapņa meklējumos un ir apsēsti ar fantāziju par citu, labāku nākotni. Pēc veiksmīgās debijas uz skatuves, "Valis" pārcēlās uz dzīvi ārpus Brodvejas, savācot daudzas teātra balvas, tajā skaitā arī Īpašā drāmas galda balvu par nozīmīgu ieguldījumu teātrī. Tas arī veicināja Sema D. Hantera pieaugošo reputāciju kā vienam no izcilākajiem mūsdienu dramaturgiem, kurš savā darbā vienmēr aktuālus eksistenciālus jautājumus pieskaņoja mūsdienu sarežģītajiem apstākļiem.

Režisors Darens Aronofskis noskatījās izrādi tās vienā no agrīnajā iestudējumiem Ņujorkā – viņš tikko bija pabeidzis savu pēdējo filmu un jau domāja par nākamo projektu. Viņš jau bija plaši pazīstams kā vienreizējas un neatkārtojamas kino balss īpašnieks, kura darbi vienmēr bija ārpus pieņemtajām kategorijām un izraisīja sadursmes gan kino kritiķu, gan skatītāju vidū. Viņš sāka savu karjeru ar trilleri "Pi" un guva plašu atzinību ar dramatisko stāstu par atkarībām "Rekviēms sapnim". Par nākamo kļuva zinātniskās fantastikas garā tapusī meditatīvā filma "Strūklaka" un divi mēģinājumi psiholoģiskā kino jomā sporta trilleris "Cīkstonis" un baleta trilleris "Melnais gulbis", par kuru Darens saņēma nomināciju "Oskara" balvai. Tām sekoja žanriski un tematiski pavisam atšķirīgi darbi – eposs "Noass" un mistikas drāma "Māt!"

Aronofskis ļoti maz zināja par to, ko gaidīt no lugas "Valis" – viņš vienkārši nopirka biļetes, jo ieintriģēja tās nosaukums. Pēc tam, kad, beidzoties izrādei, iedegās gaisma, viņš saprata, ka ir jāiegūst tiesības uz šīs lugas ekranizāciju. "Es jutu tik lielu saikni ar lugā atainotajām tēmām, idejām un veidu, kā tas tiek apspēlētas," atzinās Darens. "Par skaistumu lietās, kuras mūsu aizspriedumi padara necilvēcīgas. Tas lika manai sirdij sāpēt un smieties vienlaicīgi. Es jutos iedvesmots no drosmes, ko katrs stāsta varonis atrod sevī. Tas radīja jautājumu, ko man patiktu izpētīt savā filmā – kā to darīt? Toreiz es nezināju, vai tā varētu būt tieši filma, bet tad tikos ar dramaturgu, un mēs abi bijām vienisprātis, ka viņam pašam ir jāpielāgo savs darbs filmas vajadzībām vienīgā problēma bija tā, ka Hanters nekad nebija rakstījis filmu scenārijus."

Būdams dedzīgs visa kā jauna apguvējs, Hanters pieņēma izaicinājumu. "Tā bija iespēja vēlreiz paskatīties uz savu stāstu ar svaigām acīm un, stāstam iegūstot jaunas formas, ļaut augt arī pašam sev," saka dramaturgs.

Foto: Publicitātes attēli

Brendana Freizera atgriešanās

Iejušanās Čārlija lomā būtu unikāla pieredze jebkuram aktierim. Varbūt vēl jo vairāk Brendanam Freizeram, kurš saka, ka, iejūtoties šajā lomai, viņam bija jāņem līdzi visa sava gadiem uzkrātā aktiera bagāža emocionālā inteliģence un gudra humora izjūta, kā arī zaudējuma un dusmu sajūta lai viņa sniegums būtu atbilstošs cilvēkam, kurš atrodas uz posta un atklāsmes robežas.

Būdams viens no Holivudas iecienītākajiem aktieriem, Brendans Freizers ir uz savas ādas izjutis plašu savas karjeras kāpuma un krituma amplitūdu. "Valis" nāca kā kaut kas pavisam cits, ar noteiktu prasību kopumu par īpaši drosmīgu atgriešanos pie galvenās dramatiskās lomas. Tas nebija tikai episkā fiziskā transformācija ne tik daudz kļūšana par Čārliju vizuāli, bet vairāk par lomas psiholoģisko aspektu. Tas bija ļoti svarīgi, lai Čārlijs varētu attaisnot gan skatītāju cerības, gan arī izkāpt no stereotipiem par viņa izskatu.

Brendans Freizers ir atklāts par to, ka viņš cīnījās ar šaubām pirms filmēšanas. "Es atzīstu, ka biju nobiedēts. Man bija patiesas bailes iedziļināties šajā jautājumā, bet tas man tikai radīja vēlmi rakties vēl dziļāk, nekā es domāju, ka varu. Man nekad agrāk tas nebija lūgts apvienot visu, ko esmu iemācījies savā profesionālajā dzīvē, lai atbilstu visiem rakstura veidošanas elementiem, apvienojot tos vienotā veselumā," stāsta aktieris. "Un es biju pateicīgs par šo iespēju."

"Visu savu aktierisko prasmi un pieredzi, kas man ir, esmu ielicis šajā lomā," saka Freizers. "Nebija nekā, no kā es atturētos. Tas viss ir tur. Es satvēru Čārliju aiz dvēseles un neatrāvu to no manas paša tumšās puses, necenšoties neko sentimentalizēt cilvēka dzīves sakarā." Freizers uzskata, ka Čārlijs nekad nav vēlējies nevienam nodarīt pāri ne savai meitai, ne pašam sev. Un tagad viņš atrodas cīņā ar sevi un viņam nav ne jausmas, vai viņš izpirks savus grēkus tā, kā to vēlas pats, un gūs tajā mieru.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!