Kinoteātros ir klāt jauna filma – krimināls mīlas stāsts jeb romantisks detektīvs no dienvidkorejiešu režisora Parka Čanvūka, kura slavenākās filmas ir "Vecais zēns" ("Oldboy") un "Kalpone" ("The Handmaiden"). Taču pat tad, ja neesi šīs filmas skatījies, tas nav iemesls, lai palaistu garām šo lielisko Parka Čanvūka filmu, kura saņēmusi balvu par labāko režiju 2022. gada Kannu kinofestivālā.
Alpīnistu iecienītas klints pakājē tiek atrasts sakropļots vīrieša līķis. Un neviens pat nenojauš, kā notikumi attīstījušies kriminālajā gultnē. Parādās atraitne, kura drīzāk ir vienaldzīga nekā sērojoša. Un tad tālākie notikumi strauji maina izmeklēšanas gaitu, pārvēršot to aizraujošā duelī. Nejaušs skatiens, nejaušs pieskāriens... Un auksto atsvešinātību nomaina vilinošs solījums, apmātība, gandrīz apsēstība. Kaislības pārņemts, aizdomu un minējumu nomākts, detektīvs iesaistās bīstamā spēlē.
Detektīva Haejuna apsēstībai ar potenciālo slepkavu nav nekāda sakara ar visiem žanra paraugiem, ko esam redzējuši detektīvfilmās. Tas nav "Pamatinstinkts" ("Basic Instinct") un pat ne "Mīlas jūra" ("Sea of Love"). Bet Haejuna pieķeršanās atraitnei Seorajai noteikti nav labākais risinājums, kā aizpildīt zaudējumu savā pasaulē. Viņa laulība ir pārdomāta un sakārtota – to varētu saukt par sava veida "svētdienas laulību", tāpēc sieviete, kurai viņš seko un, kura ir galvenā aizdomās turamā – pamazām kļūst par viņa sirds pavēlnieci.
Stāsts par Seorajas un Haejuna attiecībām tiks sadalīts divās daļās: kad viņa mīlestība nomirs, piedzims viņas mīlestība. Viņu attiecības norisināsies starp čukstiem un kliedzieniem, taču meditatīvi un vienmērīgi aizpildot attālumu starp viņiem abiem. Viņš gatavo viņai vakariņas, viņa liek viņu gulēt. Viņš iesmērēs viņas rokas ar krēmu, viņa nosmērēs viņa lūpas ar balzāmu. Un tad pēkšņi, viņu abu attiecības iegūs otršķirīgu lomu, kad detektīvs atkal pamanīs svarīgu detaļu, kura atgriezīs viņu profesionālajā vidē un liks atvērt acis uz notikušo noziegumu.
Parks Čanvūks ir pārsteidzošs un izdomas bagāts režisors, kuram vienlīdz labi padodās nežēlības, vardarbības, kaisles un maiguma atveidošana uz ekrāna. "Lēmums aiziet" dienvidkorejiešu meistara filmogrāfijā, iespējams, ir viena no atturīgākajām filmām, taču vizuālitātes skaistums un lieliskie montāžas risinājumi rada iespaidu, ka bilde ir nepārsātināta un hipnotizējoša vienlaicīgi.
Režisors, kā apsēsts ar tīņu maksimālismu, spēlējas ar plāniem, krāsām, rakursiem un kadru līmēšanu un dara to nevis snobiski, bet patiesi un apburoši. Šis ir trilleris bez trillera, detektīvs bez ierastās izmeklēšanas, drāma bez mokām un nāves. Nav skaidrs, kādu maģisko formulu režisors atklāja, taču ir absolūti neiespējami atrauties no šī viņa izcilā trika radītā rezultāta.
Protams, ka pats jēdziens "detektīvs iemīlas aizdomās turamajā" – nav jauns un, šķiet, ir ņemts no deviņdesmito gadu Holivudas, taču tas ir korejiešu kino noslēpums, ka šis kino var pārdomāti un novatoriski īstenot vistradicionālākos sižetus.
Pārsteidzoši, bet režisoram izdodas parādīt visu jūtu dziļumu un niknumu starp nejaušajiem mīlniekiem, absolūti neizmantojot gultas ainas vai jebkādu mazāko kailumu. Tas ir pārsteidzoši, cik daudz jutekliskuma un kaislības var nodot ainas ar suši maltīti nopratināšanas telpā vai roku losjona lietošana. "Lēmums aiziet" patiks neparastu drāmu un trilleru cienītājiem un ikvienam, kuram patīk savdabīgs un eksotisks kino.
Filma kinoteātros no 4. novembra!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
