Interesanti fakti par dažām no iecienītākajām šausmu filmām 

Kinolente.lv

Kinolente.lv

Šausmu filmas, protams, nav ikkatram. Nereti to spraigais sižets, nepatīkamie pārsteiguma momenti, kas liek bailēs uzrauties stāvus no krēsla, biedējošie un daudzos gadījumos arī asiņainie kadri – ne visiem ies pie dūšas. Bet, ja šausmu filmas tev ir kā ķirsītis uz brangās filmu kūkas, šis raksts noteikti uzrunās. Dažus no faktiem, iespējams, jau zināji, taču noteikti atradīsies kāds, kas liks plaši jo plaši izbrīnā atvērt acis. Ieskaties!

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Psiho" bija pirmā ASV filma, kurā demonstrēja ūdens nolaišanu tualetē


Laikā, kad tika uzskatīts par nepieņemamu uz lielā ekrāna rādīt podu un kur nu vēl ūdens nolaišanu tajā, Alfrēds Hičkoks saskatīja iespēju savai jau tā šokējošajai filmai pievienot papildu asumiņu – parādot papīra atgriezumu, kas sižetā izrādās svarīgs pavediens, nespēju aizskaloties. Grāmatā pavediens bija vannas istabā atrasts auskars, bet Hičkoks to nomainīja uz papīra gabaliņiem, kas atradās podā, lai pievienotu papildu triecienu skatītājiem, jo tieši tik konservatīvi amerikāņi bija 50. gados.

Trīs lielas šausmu filmu franšīzes iedvesmoja viens un tas pats sērijveida slepkava


Nepieciešams viens īpaši drausmīgs "ķertais", lai iedvesmotu Hanibālu Lekteru, Normanu Beitsu un Ādas Seju, bet tas ir mantojums, ko atstājis šausminošais sērijveida slepkava Eds Geins. Kad viņš beidzot tika noķerts un viņa šausmu māja Plainfīldā, Viskonsīnā, tika atklāta, policija starp daudzām citām zvērībām atrada maskas un abažūrus, kas izgatavoti no cilvēka ādas. Viņa pārsteidzošā nežēlība izrādījās radošs iedvesmas avots kinostāstu veidotājiem.

Visu laiku ienesīgākā šausmu filma ir "Paranormālā aktivitāte"


Tās mikroskopiskā budžeta un lielo panākumu dēļ, 2007. gada filmas "Paranormalā aktivitāte" ieguvums no ieguldījumiem bija 19,758 procenti, absolūti izkonkurējot nākamo ienesīgāko filmu (2015. gada šausmu filma "Karātavas", kuras ieguldījumu ieguvums bija 6,843 procenti). Šīs šausmu filmas uzņemšana izmaksāja vien 60 000 dolāru (aptuveni 52 tūkstošus eiro), realizācija vēl aptuveni 400 000 dolāru (aptuveni 340 tūkstošus eiro), bet galu galā ienesa vairāk nekā 89 miljonus dolāru (aptuveni 75 miljoni eiro).

"Helovīna" scenārijā nebija minēta specifiska izskata maska


Maikla Meiersa maska tika raksturota tikai kā "bāla, ar neizteiksmīgiem vīrieša vaibstiem", un filmas scenogrāfi nonāca pie divām opcijām – abas bija lētas lateksa maskas, kuras nokrāsoja baltā krāsā un kuras par mazāk nekā 2 dolāriem (aptuveni 1,50 eiro) gabalā vietējā rotaļlietu veikaliņā nopirka filmas producents Tomijs Lī Volless. Viena no tām bija klauna personāža maskas kopija ar nosaukumu "Weary Willie", kuru popularizēja aktieris Emets Kellijs, bet otra bija izstiepta kapteiņa Kirka (no seriāla "Zvaigžņu ceļš") maska. Filmas režisors Džons Karpenters izvēlējās balinātu Kirka masku, ņemot vērā tā baismīgi tukšo skatienu, kas lieliski saskanēja ar Meiersa raksturu.

Lai radītu "Radījuma" īpašo efektu, talkā nāca cilvēks, kuram amputētas abas rokas


Viena no neaizmirstamākajām ainām Džona Kārpentera filmā "The Thing" (ko bieži dēvē par "chest chomp") notiek, kad doktors Kūpers (Ričards Disarts) mēģina atdzīvināt Norisu (Čārlzs Halahans) ar defibrilatora palīdzību. Piespiežot defibrilātora lāpstiņas pie pacienta ādas, Norisa krūškurvis atveras un Kūpera apakšdelmi pazūd dobumā, kur tos zem elkoņa līdzeni atdala žokļi.

Lai šo skatu panāktu, par specefektiem un grimu atbildīgais Robs Botins (pazīstams ar savu darbu "Robokops", "Atcerēties visu", "Septiņi" un "Cīņas klubs") atrada vīrieti, kurš rūpnieciskās avārijas laikā bija zaudējis abas rokas zem elkoņa. Botins vīrietim pielāgoja divas apakšdelmu protēzes, kas tika radītas no vaska kauliem, gumijas vēnām un želatīna. Tad platleņķa kadram viņš vīrietim pielāgoja ādai līdzīgu masku, kuras aprises tika ņemtas no Disarta sejas iespieduma ģipsī, un ielika mākslīgās roku daļas krūškurvja dobumā, kur tās sažmiedza mehanisku žokļu pāris. Kad aktieris atrāva savu roku daļu, atdalījās mākslīgie apakšdelmi. Pārējais ir praktisko efektu vēsture.

"Blēras raganas projekta" zvaigznes izmantoja GPS izsekošanas ierīces, lai uzzinātu tālākās instrukcijas


Producenti ieprogrammēja speciālus punktus GPS ierīcē, lai dalībnieki atrastu piena pudeļu kastes ar trīs mazām plastmasas tvertnēm. Katrā plastmasas kārbā bija piezīmes par to, kur stāsts virzās katram aktierim, turklāt ar papīrā izlasīto nevarēja dalīties ar pārējiem diviem. Kopš tā brīža viņi varēja brīvi improvizēt dialogu, ja vien ievēroja sniegtos vispārīgos norādījumus.

"Kliedzienu" oriģināli bija domāts saukt par "Šausmenīti"


Sākotnējais filmas nosaukums bija "Šausmenīte" ("Scary Movie"), bet brāļi Vainstīni filmas uzņemšanas vidū to nomainīja uz "Kliedziens" ("Scream"). Kā runā, šāds lēmums tika veikts, jo Hārvijs Vainstīns automašīnā kopā ar brāli Bobu klausījās Maikla Džeksona dziesmu "Scream". Viņi bija vienisprātis, ka šāds nosaukums ir kā radīts šausmu filmai.

Kā zināms, arī nosaukums "Šausmenīte" drīz vien uzsāka ceļu pie skatītājiem kā piecu filmu sērija, kurā galvenokārt tiek parodētas šausmu filmas, tostarp arī jau pieminētais "Kliedziens".

"Bērnu spēlītes" iedvesmoja īsts notikums


1909. gadā Kejvestas gleznotājs un autors Roberts Eižens Oto apgalvoja, ka viens no viņa ģimenes kalpotājiem uz bērnības rotaļlietu lelles "Roberts" ir uzlicis vudū lāstu. Tiek teikts, ka lelle mistiski pārvietojusies no istabas uz istabu, apgāza mēbeles un veda sarunas ar Oto. Lelle "Roberts" tika atstāts bēniņos līdz Oto nāvei 1974. gadā, kad jaunie īpašnieki pārcēlās uz viņa Floridas mājām. Jaunā ģimene arī apgalvoja, ka māja ir savienota ar lelli un tajā notiek visai dīvainas un nervus stindzinošas aktivitātes.

Tagad lelle "Roberts" ir apskatāma Austrumu Martello muzejā Kejvestā, Floridā. Muzejs ziņo, ka ik dienas Roberts saņem vēstules, kurās cilvēki lūdz viņam piedošanu, jo tic – lelle viņus nolādējusi, jo, viesojoties muzejā, tie, nelūdzot Robertam atļauju, viņu fotografējuši vai smējušies par viņu.

Tiek lēsts, ka Stenlijs Kubriks pats uzdrukāja visas Džeka "darba" lapas


Neviens nav pilnīgi pārliecināts, vai Kubriks tiešām ir uzrakstījis 500 lappuses ar teikumu "Viss darbs un neviena luga padara Džeku par trulu zēnu" filmā "Mirdzums". Kubriks netika traucējis rekvizītu nodaļu ar šo uzdevumu, lapu veidošanā izmantojot savu rakstāmmašīnu. Tā bija rakstāmmašīna, kurai bija iebūvēta atmiņa, tāpēc lapas faktiski varēja ražot bez cilvēka iesaistīšanās.

Bet atsevišķās lappusēs, kas redzamas filmā, ir dažādi izkārtojumi un kļūdas. Daži apgalvo, ka režisoram būtu bijis raksturīgi katru lapu sagatavot atsevišķi. Diemžēl mēs nekad neuzzināsim, kā bija patiesībā – Kubriks līdz pat aiziešanai viņsaulē uz šo jautājumu neatbildēja.

Tags

#Stenlijs Kubriks #Džons Kārpenters #Alfrēds Hičkoks #Kino #Šausmu filmas
Raksta titulbilde: Shutterstock
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form