Runājot par nozīmīgākajiem ar Emira Kusturicas vārdu un daiļradi saistītajiem čigānu mūzikas pasaules vārdiem, viens no slavenākajiem kā Kusturicas, tā visas Balkānu mūzikas kontekstā ir dziedātājs un dzīvā serbu leģenda - Sabans Bahramovičs.
Saukts arī par "Serbijas čigānu karali" vai "Balkānu Frenku Sinatru",
Sabans Bahramovičs
ir daudzpusīgs mūziķis, taču krietni vien iespaidīgāka par mākslinieka apjomīgo daiļradi - ap 650 komponētajām dziesmām, ir Sabana Bahramoviča leģendām apvītā dzīve. Jau pirms kara sākuma Balkānos Bahramoviča dzīves veids un nenoskaidrojamā atrašanās vieta liecināja par mūziķa brīvdomātāja dabu. Šobrīd Sabanam nav ne tālruņa, ne koncertu aģentu, ne preses sekretāra, kā arī, protams, nav savas mājas lapas internetā, līdz ar to mākslinieks parādās kad un kur vien vēlas, ap sevi allaž pulcējot cienītāju pūļus.

Baumo, ka Sabans Bahramovičs dzimis 1936.gada 16.aprīlī Dienvidslāvijas pilsētā Nisā. Pēc četriem gadiem skolas solā, Sabans to pametis un burtiski "no ielas" uzsācis ceļu mūziķa karjeras virzienā. 19 gadu vecumā viņš aizbēg no armijas kādas meitenes dēļ. Par dezertēšanu Sabanam piespriež trīs gadu cietumsodu Goli Otok salā, taču par runāšanu pretim militārās tiesas tiesnesim sodu palielina līdz pieciem ar pusi gadiem. Kļūstot par lielisku cietuma futbola komandas vārtsargu, Sabans iegūst palamu "melnā pantēra" un neilgi pēc sev piespriestā termiņa izciešanas sākuma nokļūst cietuma orķestrī, kur spēlē džezu (galvenokārt Ārmstrongu, Sinatru un Koltreinu) savienojumā ar spāņu un meksikāņu ritmiem. Vēlāk, runājot par šo savas dzīves periodu, Sabans Bahramovičs stāsta, ka cietumā izlasījis teju vai 20 000 grāmatu, kā arī atzīst cietumā pavadīto laiku par lielāko dzīves skolu, kurā Sabans izstrādājis savu dzīves filozofiju, piebilstot, ka cilvēks, kurš ne reizi neesot pabijis cietumā, nemaz nav cilvēks.

Pēc "viesošanās" Goli Otok salas cietumā, Sabans Bahramovičs uzsāk intensīvas mūziķa gaitas. 1964.gadā viņš izdod savu pirmo ierakstu un kopš tā laika ir kopā klajā laidis apmēram divdesmit albumus un ap 50 singliem. Par pirmo nopelnīto naudu Sabans iegādājas baltu Mersedesu un nolīgst divus miesassargus. Leģendas stāsta, ka auto ticis pavisam drīz zaudēts kauliņu spēlē, savukārt meitene, kuras dēļ Sabans nokļuva cietumā, viņu tā arī nav sagaidījusi pārnākam. Mūziķis dibinājis arī savu grupu "Black Mamba", kura koncertējusi teju vai pusē pasaules valstu.

Mūsdienās jorpojām ir gana problemātiski dzīvē sastapt Sabanu Bahramoviču - oficiāli viņš dzīvo Nisā, taču esotjo bieži atrodams kādā Vīnes krogū, kur nedēļas nogalēs emocijas, pateicoties Sabana temperamentam, sitot augstu vilni.

Taču ar Sabana Bahramoviča daiļradi iespējams sastapties gan Gorana Paskaļjeviča filmās "Sunday Lunch" un "The Guardian Angel", gan arī Emira Kusturicas kinolentē "Underground", kuru caurvij Sabana visu laiku slavenākās dziesmas "Mesecina" (oriģināli saukta "Djeli Mara") īpašs aranžējums, ko speciāli filmai veidojis Gorans Bregovičs. Tāpat Sabana Bahramoviča specifiskais vokāls saklausāms arī Emira Kusturicas kinofilmas "Melnais kaķis, baltais kaķis" ("Black Cat White Cat") skaņu celiņā, konkrētāk - dziesmā "Bubamara", kā arī Gorana Bregoviča albumā "Tales and songs of weddings and funerals".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!