Grūti atcerēties reizi, kad Ķīpsalas halle būtu tik ļoti “vārījusies” kā šovakar, tai pilnībā atrodoties balkānu rokmūzikas gūstā.
Vieta: Ķīpsalas halle, Rīga

Laiks: 2005.gada 12.aprīlis, pulksten 20:00

Vērtējums:


Prātā raisot neizbēgamas asociācijas ar pagājušā gada 8.oktobrī Ķīpsalas hallē notikušo Gorana Bregoviča un viņa Kāzu un bēru orķestra uzstāšanos (kā koncerta norises vietas, tā arī mūzikas stilu līdzības dēļ), viņa ilggadējs kolēģis Emirs Kusturica un “The No Smoking Orchestra” savas nepilnu divu stundu ilgās uzstāšanās laikā tomēr krietni spilgtāk iemiesoja kā patiesās balkānu roka tradīcijas, tā arī mentalitāti, ļaujot Ķīpsalas halles apmeklētājiem otrdienas vakarā gan izdancoties uz skatuves, gan pāris reižu saņemt minerālūdens “dušu” no grupas līdera Neles.


Šī laikam nebūtu tā īstā reize un pateicīgākais mūzikas stils, kad mērīt un vērtēt, cik kvalitatīvi strādājuši apskaņotāji un par cik toņiem koncerta noslēgumā bija atskaņojusies Kusturicas ģitāra. Cilvēki, kas bija atnākuši, lai klausītos (nevis izbaudītu), ātri vien aptvēra savu kļūdu un nekautrējās doties mājup. Pārējie, kurus svilinošie “The No Smoking Orchestra” ritmi tā arī nespēja iekustināt, atradās praktiski visā Ķīpsalas halles garumā izvietotajās sēdvietās, kamēr karstasinīgākie, bīstoties no apsargu un aizmugurē sēdošo asajiem skatieniem (abi gan uz koncerta beigām samierinājās ar savu likteni; apsargi – ar haosu pie skatuves, sēdošie – ar pakaušu jūru sev acu priekšā), devās “izveidot” fanu zonu.


Koncertu uzsākot un noslēdzot ar Padomju savienības himnas atskaņojumu, pasākums jau no pirmajām tā minūtēm ieguva pa daļai ironisku, taču pilnīgi noteikti “dzīvu” nokrāsu, kas absolūti nerīmējās kopā ar Ķīpsalas hallē izvietotajām sēdvietām. Taču pietika ar pēc neilgā instrumentālā ievada uz skatuves uzskrienošo “The No Smoking Orchestra” līderi Neli Karajiliču un koncertu ievadošā skaņdarba ‘Drang Nach Osten’ pirmajiem akordiem, lai lielākajai daļai klausītāju rastos neapslāpējama vēlme izbaudīt patieso šai mūzikai piemēroto agregātstāvokli – deju. Turpinot līdzīgā noskaņā, koncerta sākuma daļā galvenokārt bija atrodami “The No Smoking Orchestra” senāku dienu skaņdarbi, piemēram, ‘Devil In The Business Class’ vai ‘Romeo & Juliet’, pēcāk ķeroties klāt arī koncertturnejas galvenajam iemeslam – Emira Kusturicas filmas “Dzīve ir brīnums” skaņu celiņam un dziesmām ‘Vasja’, ‘Karakaj’ un visu koncertu simboliski caurvijušajam ‘Wanted Man’, kura laikā uz skatuves norisinājās neskaitāmi vijoles spēles priekšnesumi. Ar ovācijām uzņemot sekojošos ‘Evergreen’, ‘Pitbull’ un, protams, ‘Djindji Rindji Bubamara’, koncerta pirmo daļu noslēdza ‘When Life Was A Miracle’. Pēc bezierunu (nerimstošās ovācijas nedeva izvēles iespēju) atgriešanās uz skatuves, “The No Smoking Orchestra”, izpildot kādu serbu valodas tautasdziesmu, atkal atgriezās pie jau pieminētā ‘Wanted Man’, kuras laikā uz skatuves tika ļauts kāpt visiem, kas vien izrādīja šādu vēlmi, lai vienotos kopīgā (veselo sa)prātu aizmirstošā dejā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit