Atceros, ka jau skolas laikā man ļoti patika divas lietas: spēlēt basketbolu un rīkot pasākumus. Ja jāsaka godīgi, es nekad nebūtu ticējusi, ka mana dzīve tā iegrozīsies. Kad biju maziņa, ļoti daudzi man teica: „Nu kur tu ar savu basketbolu?”. Ja tagad tā padomā, nebūtu es spēlējusi basketbolu, Dievs vien zina, ko es tagad darītu... Droši vien joprojām mazgātu tramvajus pa naktīm, jo izglītībai naudas nebija.
Kad man bija kādi 12 gadi, es gribēju pamest basketbolu, jo gribējās vairāk patusēt ar draugiem, vairāk pastaigāt pa disenēm. Nezinu, kā lai pasaka paldies savai mammai, jo viņa man burtiski aizliedza visu pamest. Viņa teica, ka tad es kļūšu par ielu bērnu varu vieglāk noiet no ceļa.

2000.gadā, kad izveidojās „Avantis”, tika izveidota arī sieviešu basketbola komanda. Tika savāktas dažādas meitenes, kas vienkārši mīl šo spēli un vēlas aktīvi darboties. Es tajā laikā trenējos citā komandā, bet fakts, ka par treneri izvēlēts Pēteris Višņēvics mani intriģēja un līdz ar to var teikt, ka esmu ar šo komandu no tās pirmā treniņa. Pirmajā gadā mums treniņi notika pat līdz 23.00 vakarā un ņemot vērā, ka es strādāju nakts darbu, man nācās daudzus kavēt.

Laikam jau visa tā atmosfēra, kas valdīja komandā lika man pamest to darbu un iet strādāt pa dienu veikalā, tā - lai es paspētu uz treniņiem. Kādu pusgadu es tā novilku. Nevarētu teikt, ka visu dienu nostāvot uz kājām es baigi aktīvi varēju paskriet. Tajā laikā „Avantis” jau bija ieguvis savu popularitāti un izveidojis mazo meiteņu basketbola skolu, kur arī man atradās darbiņš. Treneris paņēma mani kā asistentu un nu es varēju kārtīgi trenēties. Bija 3. gada sākums kopš pastāv šī komanda un mēs vienā brīdī atskārtām, ka tas jau vairs nav vienkārši aktīva laika pavadīšana. Mēs bijām pacēluši savu reitingu un sākām jau trenēties profesionāli.

Zinot, ka izglītība ir ļoti svarīga, Avantis sāka sadarbību ar biznesa augstskolu „Turība”, lai spēlētājas varētu saņemt atlaides mācībām. Tagad esmu „Avantis/Turība” spēlētāja un menedžere, kā arī „Avantis” sporta projektu vadītāja. Divas reizes dienā trenējos un pa brīvdienām mācos „Turībā”. „Avantis” man devis tādu iespēju, kas man pat sapņos nebija rādījies!!! Tagad es pat neticu, ka tas viss notiek ar mani, jo principā es daru to, par ko bērnībā sapņoju, tāpēc arī iesaku citiem aktīvi nodarboties ar sportu, jo tas taču ne tikai piepildīja manus sapņus, bet ir veselīgi...

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit