Fоtо: Publicitātes foto. Projekta "LOKS" komponisti radošājā rezidencē

Alternatīvās kamermūzikas festivālā "Sansusī" šovasar izskanēs daļa no neprasta projekta – četru valstu komponistu kopdarba "LOKS", kas top projektā "Festivallink 2.0". Tas būs četriem dažādu instrumentu kvartetiem, kas tiks spēlēts dažādos veidos četros festivālos četrās valstīs.

Pirms festivāla uz domu apmaiņu tikās projekta dalībnieki no Latvijas: festivāla "Sansusī" mākslinieciskais vadītājs Armands Siliņš-Bergmanis, komponists Krists Auznieks un video mākslinieks Toms Harjo. Sarunu vadīja muzikologs Dāvis Eņģelis.

Šīs sarunas rosinātājs ir festivāls "Sansusī". Mēs runāsim par jaunu mākslas darbu ar nosaukumu "LOKS", un es sākumā saku "mākslasdarbs", šo iespējami vispārīgo apzīmētāju, lai nepiedēvētu tam kaut ko tādu, kas tam nepiedien, bet sarunas gaitā noskaidrosim visu sīkāk. Kā noprotams, klausītāji un skatītāji līdz pat rudenim dažādos veidolos šo mākslas darbu varēs pieredzēt gan festivālā "Sansusī", gan festivālos citur – Somijā, Vācijā un Nīderlandē. Armand, varbūt tu mazliet jau konkretizēt manis ļoti vispārīgi teikto.

Armands Siliņš-Bergmanis: Šis radošais Eiropas projekts aizsākās jau pirms diviem gadiem un tika rakstīts pandēmijas laikā. Šobrīd tas ir diezgan pamatīgi transformējies, patiesībā ļoti labi transformējies, kaut vai ņemot vērā, ka mums pievienojies Toms (Harjo). Sākotnējā versijā bija domāti tikai ierastie tiešsaistes koncerti, kas tagad pārtapuši par reālu mākslas filmu, kas atspoguļos darbu jaunā versijā. Šajā projektā apvienojušies, kā jau minēji, četri festivāli. Somijas "Silence Festival", Nīderlandes "Bachfestival Dordrecht", no Vācijas "Classical Beat", un, protams, "Sansusī". Ideja bija uzaicināt pa komponistam no katras valsts un kopā radīt skaņdarbu, kas tiktu atskaņots visos festivālos. Kopējā ideja ir, ka katrā festivālā būs viens un tas pats skaņdarbs, tikai dažādos aranžējumos, kas gala variantā izskanēs aranžijā 16 instrumentiem, jo katram festivālam ir četru instrumentu ansamblis.

Krist, vai tu vari mūs apgaismot par šo sadarbības koncepciju, kā tas realitātē izpaužas tev un taviem kolēģiem?

Krists Auznieks: Sākotnējā ideja bija pavisam vienkārša: aizsūtījām četrus komponistus uz rezidenci, kur uzbūvējām formu, kā strādāt, kā sadarboties ar cilvēkiem, kas katrs strādā atšķirīgā veidā. Lai to veiksmīgi izdarītu, un, lai arī izdarītu kaut ko atšķirīgu, mēs mēģinājām par to domāt kā par vienotu formu, kurā patiesībā ir pieci dažādi mākslas darbi, kuri arī ir savstarpēji saistīti. Tātad katrā no četriem festivāliem ir četri dažādi kvarteti dažādā instrumentācijā. Vienuviet tas, piemēram, ir modificēts stīgu kvartets, citviet ir pūtēju kvartets, vēl citur tas ir vairāk džeza ansamblis, ceturtajā, "Sansusī", tas ir jaukts ansamblis, kurā ir arī kokle un dziedātājs. Bet mūzika, ko mēs katrs rakstām šiem četriem ansambļiem, patiesībā ir dažāda, bet rakstīta tādā formā, ka, saliekot šos četrus ansambļus kopā, tos ierakstot un iefilmējot, tos var atskaņot vienlaicīgi.

Kā vienu skaņas vertikāli, saliekot no visiem četriem?

Krists Auznieks: Jā, tātad patiesībā tas ir 16 instrumentālistu skaņdarbs, kas vienojas vienā veselā, ko varēs pieredzēt filmā. Krists: Katrs komponists raksta apmēram 10 minūtes, bet arī tur vēl šī forma mazliet sarežģās, jo katrs no mums raksta piecas minūtes, kas ir tikai mūsu teritorija. Un tad ir piecas minūtes, kas ir tādas kā pārejas starp, piemēram, manu un otra komponista muzikālo materiālu. Un katrā festivālā šīs pārejas mainās.

Tur ir daudz spēles un rotaļas elementu. Un, lai arī pavisam banāli nonācām pie vārda

"LOKS", to saliekot no mūsu vārdu pirmajiem burtiem, šis laika rituma, cikla elements ir klātesošs katrā no koncertiem, un forma izveidojas pēc rotācijas principa. Tāpat kā mēs satikāmies rudenī Sansusī festivālā un iesējām pirmās sēklas, tad augustā jau pavisam agri novāksim ražu.

Uzreiz rodas jautājums, vai četri komponisti, no kuriem viens esi tu, esat muzikāli domubiedri, vai jums ir kādas kopīgas teritorijas, kur jūsu mākslinieciskās intereses pārklājas?

Krists Auznieks: Protams, ka nē. Pavaicā jebkuram komponistam, un droši vien saņemsi atbildi, ka nekas nepārklājas. Šie sadarbības modeļi ir ļoti atšķirīgi visiem komponistu pāriem, jo sanāk, ka katrs festivāls sākas ar cita komponista skaņdarbu. Pirmais koncerts Somijā tūliņ sāksies ar Lauri (Lauri Supponen) darbu, un, kā nosaukumā "LOKS", tālāk ir Ūne (Oene van Geel), Krists, Sofija (Sophia Günst). Pēc tam mēs dodamies tālāk pēc rotācijas – otrajā koncertā pirmais būs Ūnes darbs, un noslēgumā Lauri.

Tātad katru reizi sākam no cita atskaites punkta.

Krists Auzinieks: Tieši tā. Pati forma jau ir rotējoša, un arī pārejas ir atšķirīgas, jo sanāk, ka ik koncertā pārejas raksta citi komponisti, respektīvi, pirmajā koncertā nav pārejas starp burtiem S un L. Pēc S mēs nenonākam atpakaļ sākumā, savukārt nākamajā koncertā jau jābūt pārejai starp S un L, un attiecīgi šīs pārējas vienmēr ir atšķirīgas. Turklāt katrā koncertā ir atšķirīgi instrumenti. Tātad tas ir ļoti, ļoti sarežģīts veids, kādā strādāt. Ja jūs gribat absolūti izniekot savu dzīvi, iesaku šādā formā strādāt, jo tas prasīs absolūti visu jūsu laiku.

Armands Siliņš-Bergmanis: Tikai 10 minūtes.

Krists Auznieks: Jā, bet šādā izšķērdībā ir arī kaut kas ļoti brīnišķīgs.

Toms Harjo: Bet tās nevar būt 10 minūtes, tas ir laiks vienam kvartetam. Tev ir 10 minūtes, 10 pārējiem – sanāk 40 minūtes.

Armands Siliņš-Bergmanis: Kopā tie ir četri varianti. Jā, protams.

Tom, lūdzu, izstāsti mazliet par savu lomu šajā darbā.

Toms Harjo: Kā Krists teica, cilvēki atnāk uz koncertu un pieredz 25% procentus no visa apjoma, pie kā komponisti ir strādājuši. Mans uzdevums ir uztaisīt tādu vietu, kur tu vari atnākt un noskatīties visus simts procentus. To nofilmēt un uztaisīt, sadarbojoties ar komponistiem, samiksēt visu tā, lai būtu iespējams paklausīties, kā visi šie četri koncerti četrās dažādās pasaules vietās skanētu, ja tie būtu vienuviet.

Vai uz taviem pleciem līdzās kinematogrāfam gulstas arī vizuālā identitāte, vai tev apmēram ir skaidrs, kā tas varētu izskatīties?

Toms Harjo: Ar vizuālo identitāti es jaukties iekšā negribu. Tā kā šie koncerti notiks pilnīgi atšķirīgās vidēs, tad cenšos maksimāli nejaukties tajās iekšā. Un, ja par kinematogrāfiskiem paņēmieniem, tad varbūt mēs varam runāt tikai par papildu gaismām, lai palīdzētu izcelt to vidi, kur notiek pats koncerts.

Armands Siliņš-Bergmanis: Es vēl gribu papildināt par vizuālo. Mums, kas veidoja šo projektu no mākslinieciskās puses, viens no uzstādījumiem bija, ka katrā festivālā ir atšķirīgs vizuālais veidols, vai arī kaut kas nāk klāt vizuāli šim skaņdarbam. "Sansusī" variantā esam nolēmuši, ka mums tas vairāk būs redzams tērpos un vietā, kura tiks izvēlēta koncerta norisei.

Toms Harjo: Man bija iespēja būt klāt rezidencē "Sansusī", kad šie četri komponisti satikās, un mazliet parunāt ar viņiem par ieceri un procesu, par ekspektācijām. Filmā mēs noteikti rādīsim to, kā spēlē mūziķi un pašu koncertu, bet vienlaikus arī tiks filmēti paši komponisti, kuri klausīsies savus darbus katrā vietā. Man šķiet, tas ir ārkārtīgi aizraujošs žanrs, kad, piemēram, "Youtube" skaties, kā cilvēki reaģē uz kaut ko. Šeit mēs iekāpsim līdzīgā teritorijā.

Vai kaut kas būtu vēl piebilstams? Varbūt tiem klausītājiem, kas dosies uz "Sansusī"?

Armands Siliņš-Bergmanis: Ja vien ir iespēja izsekot šiem trim atskaņojumiem arī citās valstīs un iespēja aizbraukt uz tiem, domāju, tas ir to vērts. Un arī pasekot šiem četriem festivāliem ar dažādām identitātēm. Mēs patiesībā satikāmies vairāk caur projekta prizmu. "Sansusī" bija pazīstami tikai ar "Silence Festival" Somijā. Neliels laikmetīgās mūzikas un laikmetīgā cirka festivāls. Šī projekta kontekstā mēs iepazināmies ar "Classical Beat" no Vācijas, kas ir vairāk uz jauniešiem vērsts, un tāpēc tur vairāk džezs iezogas. Savukārt "Bachfestival Dordrecht" Nīderlandē, protams, ļoti daudz strādā ar Baha mūziku dažādās interpretācijās un veidos.Bija interesanti skatīties, kā mēs paši mēģinām un varam atrast kopīgu valodu, jo iesākumā mūsu kopīgā lieta bija tas, ka visi esam mazie festivāli, un tas bija mūsu pirmais akcents, caur ko satikties. Komponistu izvēle notika, visiem mākslinieciskajiem vadītājiem balsojot. Katrs piedāvāja noteiktu skaitu potenciālos komponistus, ar kuriem tika iepazīstināti pārējie. Tad nu viņi, būsim godīgi, arī diezgan intuitīvi izvēlējās šo četrinieku, kas šobrīd strādā kopā. Kad es satiku šos četrus komponistus vienkopus rezidencē... es nevaru pateikt, ka viņi būtu līdzīgi, katrs par sevi viņi, protams, ir atšķirīgi, bet man liekas, ka tā enerģija, kas veidojās rezidencē, vēlmē radīt šo darbu kopā, izveidoja šo sajūtu, ka patiesībā tas ir četru komponistu kopums, bezmaz jau kā kolektīvs. Un tāpēc ar nepacietību gaidu katru no atskaņojumiem.

Alternatīvais kamermūzikas festivāls festivāls "Sansusī" notiks šogad no 9. līdz 11. augustam, Aknīstes novada Susējā.

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !