"Kad meistarība sasniegta, pieredze iekrāta, var atļauties improvizēt. Es atļaujos nomainīt dziesmu 15 minūtes pirms koncerta, atļaujos beidzot runāt koncertos, ko nekad neesmu darījusi, turklāt nesagatavotus tekstus - to, ko man tajā brīdī ienāk prātā. Bet tas nekad nevarētu būt tādā līmenī, ja nebūtu bijis iepriekšējā sagatavošanās posma.
Ir foršas tās "fabrikas" un "Okartes akadēmijas", taču tas viss, ja neseko darbs un slīpēšana, ir zūdošs - tāpēc, ka šie cilvēki neiziet sagatavošanās procesu. Nav ielikti pamati! Ir vispirms jāpastrādā, jāuzklāj pieredzes bagāža, jāuzaudzē muskuļi un bišķiņ biezāka āda. Ja tā visa nav, šī "improvizācija" ir vienkārši amatierisms. Uz labu laimi, kā vējš pūš. Tā nav improvizācija, kam ir segums, tas ir gadījums, kas var izdoties un var neizdoties," dziedātāja stāsta žurnālam.
"Kā dziedātāja es zinu, kā vajag - kas attiecas uz tīri man raksturīgu skaņu. Es varētu "easy" sarakstīt simt dziesmu "smooth jazz" nišā - kā Nora Džonsa, Daiena Krolla. Man sanāktu, es zinu. Tikai man būtu garlaicīgi," viņa norāda.
Viņa norāda, ka gadījumā, ja mūzikā aprobežotos tikai ar mieru un harmoniju, viņai "būtu reāli garlaicīgi".
"Gribas arī tādu mūziku, kā taisījām ar Alanu Klārku (dziesma "Wild and Free) - tādu roķīgu. Zinu, ka negribētu darboties tīri rokmūzikā, bet man patīk tās krāsas kā Dženisas Džoplinas, Eimijas Vainhausas balsī, tas sāpīgais, pretrunīgais smilšpapīrs. Pilnīgs pretstats Norai Džonsai. Gribu abas šīs lietas dabūt kopā. Tagad šis akustiskais posms ir finiša taisnē. Man vajag kaut kur aizbraukt. Ir tāds teiciens: problēmas, kas radušās konkrētos apstākļos, nevar atrisināt tajos pašos apstākļos," viņa atklāj.
Jautāta, uz kurieni viņa grasās braukt, Linda Leen atbild: "Vēl nezinu. Ir iestrādes Amsterdamā, varbūt uz Ameriku. Pie cilvēkiem, kas mani jau gaida. Uz dullo kaut kur braukt - nē. Man vairs nav 18."
Tāpat dziedātāja norāda, ka vienatnē ar sevi radīšanas process nesokas tik labi. "Mākslai vajag impulsus, un tos nevar mūžīgi izrakt sevī. Cilvēks ir sociāla būtne. Arī Mocartam bija ķeizara pasūtījumi, un tas ir impulss. Nevar ieslēgties četrās sienās un radīt. Cilvēks ir izsmeļams! Man vislabāk domājas domas un rakstās mūzika, kad esmu ceļā - lidoju lidmašīnā, braucu ar auto," viņa stāsta intervijā žurnālam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
