Ērika Ešenvalda talantu novērtējusi Kembridžas Universitātes Trīsvienības koledža, uz diviem gadiem piešķirot rezidējošā mākslinieka stipendiju. Aicināju Ēriku uz īsu sarunu, lai ieskicētu viņa dzīvi tur un šeit, muzikālo noslogotību un iedvesmas avotus.

Tavs vārds pēdējā laikā izskanējis ne tikai jaundarbu vai koncertu sakarā, bet gan dēļ tā, ka Tu esi saņēmis stipendiju radošam darbam Kembridžas Universitātē. Intervijā, ko sniedzi nedēļu pēc pirmās iepazīšanās vizītes, minēji dienas rutīnu, kas iekļauj mūsdienu cilvēkam tik attālas lietas kā kopējās vakariņas, kurās jāvalkā apmetnis!

Kādas tagad ir Tavas attiecības ar ikdienas rutīnu? Vai komponēt ir vieglāk vai grūtāk, ja esi ārpus savas ierastās vides? Kā veidojas Tavas attiecības ar profesoriem?

Rutīnas nav. Ir nemitīga rosība, jaunas sejas un sarunas, grāmatas, partitūru analīze, iespēju jūra. Visai ātri es notvēru, ka jāturas pie aktuālā, svarīgā, noderīgā, nevis jāmēģina skriet visur un vienmēr.

Attiecības, manuprāt, ir ļoti svarīgas jebkuram komponistam. Attiecības ar mūziķiem, diriģentiem, koncertu organizētājiem un, protams, draugiem un ģimeni. Kā Tu izjūti un kop savas attiecības ar cilvēkiem, kas palikuši Rīgā? Vai nepietrūkst arī kora dzīves, koncertu? Nepietrūkst latviskās vides kā tādas?

Pēc katrām desmit dienām, kas pavadītas Kembridžā, es cenšos dažas dienas pavadīt Latvijā pie ģimenes un draugiem. Tad arī aizstaigāju līdz savai bijušajai darbavietai Valsts Akadēmiskajam korim "Latvija".

Man vienmēr licies, ka Tavā mūzikā var ļoti skaidri dzirdēt Latviju. Latviešu muzikālais mantojums, dainas. Vai Tu sevi uzskati par izteikti latvisku mūziķi? Vai Tu tam pievērs pastiprinātu uzmanību? Un kā? Vai arī tas Tev ir pilnīgi dabiski un īpaši nav jāpiedomā.

Nē, drīzāk sevi uzskatu par nosvērtu, domīgu, gaišu un mērķtiecīgu ziemeļnieku. Kaut kas spēcīgi valdzinošs un pašsaprotams man šķiet tajā ledū, atmosfērā, nesteidzīgumā un vides nokrāsās, kādas piemīt Ziemeļiem.

Esi minējis, ka Tev patīk, ja tevi dēvē par komponistu – hameleonu. Dažādiem pasūtījumiem vai meistarklasēm – dažāda mūzika, dažādi stili. Kas šobrīd ir Tavā mūzikas jaunrades dienaskārtībā? Kādas idejas? Un cik ļoti jaunā vide ietekmējusi šādu jaunrades izvēli?

Šis komponēšanas gads man ir noslogots pamatīgi. Latvijas pasūtinājumi: himna pasaules koru olimpiādei, klarnetes koncerts Liepājas Simfoniskajam orķestrim, opera "Iemūrētie" Latvijas Nacionālajai operai, opuss mūzikas vidusskolu simfoniskajam orķestrim, vairāki jaundarbi korim "Latvija", korim "Kamēr...," Latvijas Radio korim, Swedbank korim. Starp ārzemju pasūtinājumiem ir "Britten Sinfonia", kuras pirmatskaņojums notiks Bārbikana centrā Londonā, lielformas opuss festivālam "Voices Now" ar popzvaigznes Imodženas Hīpas un 5 līdz 7 kolektīvu piedalīšanos, psalms Čeltenhemas festivālam, vēl divi Nīderlandes, pieci Lielbritānijas, trīs ASV pasūtinājumi. Nākamā gada aprīlī būšu rezidējošais komponists Portlendas Universitātē (Oregona, ASV), arī Dallasa cer mani noķert ap to pašu laiku. Būšu žūrijas loceklis starptautiskā kompozīciju konkursā Horvātijā.

Intervijas turpinājums atrodams žurnāla "Figaro" jūnija – augusta numurā

Žurnāls "Figaro" nopērkams kafejnīcā "Bonēra", galerijā "Istaba", Spīķeru koncertzālē, Kalnciema ielas vīna veikalā, jaunais žurnāla "Figaro" numurs preses tirdzniecības vietās visā Latvijā būs no 1. septembra.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!