Rīgas Domā 16. aprīlī plkst. 19.00 notiks starptautiski atzītā, izcilā latviešu komponista Pētera Vaska jubilejas koncerts, kurā izskanēs arī skaņdarba "Da pacem, Domine" pasaules pirmatskaņojums, portālu "Delfi" informē koncerta rīkotāji VSIA "Latvijas Koncerti".

Pētera Vaska mūzikas skaistumu varēs baudīt Latvijas Radio kora, "Sinfonietta Rīga" un diriģentu Sigvarda Kļavas un Normunds Šnē lasījumā. Vijole – Sandis Šteinbergs.

"Koncerta programmu esmu iecerējis veidot kā dievkalpojumu," atklāj Pēteris Vasks. "Iesākumā lai skan tēvreize. Katram komponistam, ja viņš ir ticīgs cilvēks, vajag mūžā šādu darbu komponēt."
Pētera Vaska jubilejas koncertā skanēs lūgšana "Pater Noster"; slavinājums Dieva skaistajai pasaulei skaņdarbā "Musica Apassionata"; meditācija "Vientuļais eņģelis"; melanholiskas smeldzes cauraustais skaņdarbs "Musica Serena"; opuss "Mūsu māšu vārdi", kas vēsta par mūsu tautu un tās likteni; meditācija "Klusuma auglis", kas vedīs pa lūgšanas, ticības, mīlestības, kalpošanas un miera ceļu.

Iesākumā lai skan tēvreize. Katram komponistam, ja viņš ir ticīgs cilvēks, vajag mūžā šādu darbu komponēt.
Pēteris Vasks

Par savu jaundarbu "Da pacem, Domine" Vasks saka: "Par lūgšanu vienmēr esmu domājis kā par liela, garīga spēka koncentrēšanu. Ja cilvēks sevi tā mobilizē, viņa sauciens nepaliek bez atbildes. Man lūgšana vienmēr ir aktīva, nevis pasīva. Šodien, kad komponēju "Da pacem, Domine", tajā klātesošs ir izmisuma pilns sauciens par šo laiku un rītdienu. Šī ir lūgšana par mūsu trako pasauli. Ko citu var darīt šai neizprotamajā laikā, kā vien cerēt, ka cilvēkos tā vairos ticību, mīlestību un iekšēju spēku".

Pēteris Vasks dzimis 1946. gada 16. aprīlī Aizputē. Savulaik kontrabasa spēli apguvis Lietuvas Mūzikas akadēmijā pie Vītauta Sereikas. Savas "nepareizās" pagātnes dēļ, tikai vēlāk viņu uzņēma Latvijas Konservatorijas kompozīcijas nodaļā, Valentīna Utkina klasē. Vasks jau ilgus gadus bijis un ir ceļa rādītājs daudziem jaunajiem skaņražiem, no 1989. gada kompozīcijas pamatus ierādot Emīla Dārziņa mūzikas skolas audzēkņiem, par komponistu raksta muzikoloģe Inga Žilinska.

Cik vēl man atlicis, es gribētu rakstīt lūgšanas un lūgt par mums visiem, skaņu valodā
Pēteris Vasks

Radošajā laukā – skaņu valodā Vasks runā par globālām un pārlaicīgām tēmām, tādām, kā dzīvība un nāve, naids un piedošana, harmonija un disonējošs haoss, kas viņa darbos ne vienmēr gūst risinājumu, taču allaž rosina pārdomām. Vienlīdz būtiska Vaskam ir garīgā tematika, savas tautas sirds balss, dabas vīzijas, ko skaņās palīdz atklāt putnu balsu imitācijas, korāļa žanrs, vairākkārtēji, neatlaidīgi skaņu vai ritma motīvu atkārtojumi un vēl citi semantisku nozīmi guvuši mūzikas izteiksmes līdzekļi. Būtiska viņa mūzikā ir lūgšana – gan tiešā veidā kā tēvreize ("Pater Noster"), ko latviešu skaņražu vidū iedrošinājušies komponēt vien daži, gan plašākā nozīmē. "Cik vēl man atlicis, es gribētu rakstīt lūgšanas un lūgt par mums visiem, skaņu valodā", sarunā ar Žilinsku sacījis komponists.

Jau kopš aizvadītā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem Pēteris Vasks saņem kompozīcijas pasūtījumus un sadarbojas ar labi pazīstamiem mūziķiem visā pasaulē. Te būtu jāmin Ostrobotnijas kamerorķestri un diriģentu Juhu Kangasu, vijolnieku Gidonu Krēmeru un orķestri "Kremerata Baltica", čellistu Dāvidu Geringu, flautistu Mihailu Faustu, "Kronos kvartetu", "The Hilliard Ensemble", Latvijas Radio kori un Sigvardu Kļavu, "Sinfonietta Rīga" un Normundu Šnē, pianistu Vestardu Šimku, čellisti Solu Gabetu un daudzus citus izcilus kolektīvus un māksliniekus.

Foto: Publicitātes foto

Vairākus Vaska skaņdarbus oriģinālbaletu iestudējumos izmantojuši arī dažādu valstu horeogrāfi.

Pēteris Vasks ir Rudens kamermūzikas festivāla patrons. Ar viņa gādību 2011. gadā tika dibināts "Pētera Vasks fonds", kas rūpējas par latviešu mūzikas attīstību un tās veicināšanu, bet ik vasaru Mežotnes pilī risinās kamermūzikas festivāls – "Ielūdz Pēteris Vasks. Vasara. Mežotne."

Par spilgtu radošo darbību Pēteris Vasks vairākkārt saņēmis balvas un dažādus pagodinājumus gan Latvijā, gan daudzviet ārvalstīs. 1994. gadā viņš tika ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekli, bet 2001. gadā par Zviedrijas Karaliskās Mūzikas akadēmijas goda locekli. Par nozīmīgu devumu kultūras attīstībā 1996. gadā Vaskam piešķīra Vīnes Universitātes Herdera balvu un Baltijas Asamblejas balvu, savukārt 1993., 1997. un 2000. gadā komponists kļuva par Lielās mūzikas balvas laureātu.

Pēteris Vasks apbalvots arī ar Triju Zvaigžņu ordeni. Par Vaska radošo mantojumu rūpējas viena no pasaulē ievērojamākajām mūzikas izdevniecībām – "Schott Music International".

Biļetes uz Pētera Vaska jubilejas koncertu nopērkamas "Biļešu paradīzes" kasēs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!