Kordziedāšanas tradīcijas un klasiskās mūzikas izcilības – 'The Guardian' raksta par Latvijas kultūru  (1)

"Latvija lepojas ar savām muzikālajām tradīcijām. Līdzīgi kā no Somijas otrpus Baltijas jūrai, arī no Latvijas nāk daudz vadošo diriģentu un mūziķu," raksta "The Guardian" žurnālists, uzsverot, ka tas ir ievērojams skaits, ņemot vērā, ka Latvija ir maza valsts, turklāt ar sarežģītu vēsturi.

Viņš intervējis arī jauno Latvijas kultūras ministru Nauri Puntuli, kurš savukārt britu lasītājiem atgādina, ka tad, kad Latvija tikusi dibināta, tieši kultūra bijis būtiskākais elements, nevis politiskās struktūras. "Vienīgais veids kā mums eksistēt, ir izkopt savu kultūru," sarunā ar "The Guardian" teicis Puntulis. Tāpat kultūras ministrs uzsvēris, ka tieši folklora un tradicionālā kultūra palīdzējusi saglabāt savu identitāti padomju okupācijas laikā.

Tomēr okupācijas gadiem bijis kāds būtisks blakusprodukts – mūzikas skolu tīkls, bezmaksas muzikālā izglītība, kas radījis divu miljonu nācijai radīt tādas starptautiski atpazīstamas zvaigznes kā Mariss Jansons, Andris Nelsons, Elīna Garanča, Kristīne Opolais, Gidons Krēmers, Baiba Skride un Miša Maiskis.

Līdzīgu viedokli "The Guardian" paudis arī Valsts presidents Egils Levits, kurš sarunā uzsvēris, ka ne velti Atmodas laiku 80. gadu beigās dēvē par "Dziesmoto revolūciju", atgādinot, ka kordziedāšanai Latvijā ir īpaši liela sociālā nozīme. "Mūzikas jomā Latvija ir liela valsts," paudis Levits.

Tāpat britu žurālists intervējis festivāla "Rīga Jūrmala" direktori Zani Čulkstēnu, kura uzsver, ka ar vērienīgo festivala programmu vēlas iezīmēt Latvijas vietu pasaules kartē, parādīt, ka mūzikai šeit ir īpaša vieta, ka neesam no mežiem, kur pavadām visu laiku, lasot sēnes, kas, starp citu, arī ir daļa no nacionālās identitātes.

Savu viedokli britu medijam paudis arī viens no festivāla "Rīga Jūrmala" dibinātājiem Pjotrs Avens – daļējas latviešu izcelsmes Krievijas uzņēmējs un miljardieris, viens no galvenajiem festivāla finansiālajiem atbalstītājiem. Viņš saka, ka nākotnē veidotu festivālu vēl apjomīgāku, ne tikai četras nedēļas nogales, tomēr viņš sagaida arī valsts atbalstu, šāda pasākuma rīkošanā.

Pilnā apjomā "The Guardian" publikāciju var izlasīt šeit.

Jau ziņots, ka festivāls "Rīga Jūrmala" turpināsies augustā – trijās nedēļas nogalēs Jūrmalā, Dzintaru koncertzālē viesosies trīs orķestri – Krievijas Nacionālais orķestris un diriģents Mihails Pļetņovs (18.08.), Izraēlas filharmoniskais orķestris un diriģents Zubins Meta (23. un 25.08.) un Londonas simfoniskās orķestris ar diriģentu Džanandrea Nosedu (30. un 31.08.), kā arī pasaules akadēmiskās mūzikas elites pārstāvji – pianisti Marijs Peraija (23.08.), Juidzja Vana (25.08.), Sondžins Čo (30.08.), vijolnieks Vadims Repins (31.08.), čellists Miša Maiskis (16. un 18. 08.), tenors Džozefs Kalleja (17.08.), kā arī tādi solisti, kā ģitārists MILOŠ (17.08.), dziedātāji Dzjina Fana (31.08.) un Benjamins Apls (18.08.), pianisti Jans Ļiseckis (23.08.), Deniss Kožuhins (25.08.) un Likā Debargs (01.09.), vijolniece Aleksandra Konunova (24.08.) un čellists Edgars Moro (01.09.).