Džezs izdzīvojis cauri bagātīgiem un raibiem muzikālajiem laikiem un laukiem. Mūsdienu Latvijā izaugusi jauna džezmeņu paaudze, kas pieslienas te amerikāņu, te skandināvu tradīcijai, meklējot pašai savu – latviskā džeza – rokrakstu. Bieži tas aizved arī diezgan eksperimentālos plašumos. Tikmēr savu stabilo rokrakstu izkopis saksofonists un flautists Deniss Paškevičs, kas izteikti dzirdams arī viņa jaunākajā, kopā ar savas paaudzes somu trompetistu Miko "Gunu" Karjalainenu radītajā un vismaz pagaidām tikai digitāli izdotajā albumā "Reflections".
Denisu var uzskatīt par tā sauktās vidējās paaudzes Latvijas džezmeni. Tās, kas turpināja kopt džeza tradīciju brīdī, kad bija iestājusies nosacīta pauze starp padomju laiku spīdekļiem un Nīderlandē, Dānijā un vēl citviet izglītojušos jauno džezmeņu paaudzi, nepiemirstot, ka liels nopelns tādas izaugšanā ir arī džeza izglītības attīstībai jauno laiku Latvijā.
Nav nekāds noslēpums, ka Denisa gaitas aizsākās ar fankmūziku Latvijā atgriezušo vai varbūt pat pa īstam ieviesušo grupu "Time After Time", kuras dalībnieki aizgājuši katrs savu gana spilgtu muzikālo ceļu. Paškevičs apzināti devies džeza virzienā, ļaujoties arī eksperimentiem, kas šobrīd rezultējušies pat modulāro sintezatoru piedāvātās skaņu sintēzes apgūšanā ar skatuves vārdu TEN KA.
Brīvā džeza albumu "Variations", kas tapa kopā ar vecās paaudzes avangarda dižgaru – Krievijā dzimušo lietuviešu–izraēliešu pianistu Vjačeslavu Gaņeļinu – un arīdzan pieredzes bagāto Ukrainā dzimušo lietuviešu–izraēliešu sitaminstrumentālistu Arkādiju Gotesmanu, novērtējis arī vadošais amerikāņu džeza žurnāls "DownBeat". Tāpat atzinību gan pašmājās, gan ārpus tām guvuši ieraksti kopā ar amerikāņu pianistu Āronu Pārksu, dāņu ģitāristu Kristiānu Franku un vēl citiem starptautiski zināmiem mūziķiem. Tāpat nav piemirsts par Latvijas jauno džezmeņu izglītošanu, kas šobrīd galvenokārt notiek Liepājā, kur Deniss vada bigbendu. Vārdu sakot, pilns spektrs, kā jau pienākas īstam, starptautiski zināmam džezmenim.
Starptautiskajai džeza dienai par godu izdotā "Reflections" gadījumā jāatgriežas pie jau minētā rokraksta. Tieši šāds – labskanīgs, melodisks un diezgan laisks – džezs ir pasaule, kurā Deniss ausīmdzirdami jūtas vislabāk. Kā zivs ūdenī ar "The Beast" jeb Nezvēru pie krūtīm. Minētais Nezvērs ir Latvijā dzīvojošā vācu saksofonmeistara Bernda Šīles pēc Denisa pasūtījuma radītais saksofons, kas klausa uz nots un ļauj izpausties precīzi tā, kā mākslinieciski gribas, nevis tā, kā ļauj kāda konkrēta zīmola ražots mūzikas instruments.
Jaunais albums iespēlēts kopā ar ne mazāk virtuozo somu trompetistu Miko "Gunu" Karjalainenu, kārtējo reizi apliecinot Denisa spējas sadarboties ar līdzvērtīgiem citvalstu meistariem, brīvi komponējot un saspēlējoties labākajās džeza tradīcijās. Džezam tik piemērotajā Latvijas Radio 1. studijā ar Ivaru Ozolu pie skaņu pults talkā pieaicinātas jau pārbaudītas vērtības pašmāju džezā – taustiņinstrumentālists Madars Kalniņš un kontrabasists Andris Grunte, kā arī tā sauktās jaunās džeza paaudzes bundzinieks Jānis Jaunalksnis.
Visi priekšnosacījumi, lai rastos jauns, kvalitatīvs Latvijas džeza ieraksts, kas tad arī ir noticis. Jaunais albums sākas ar kopējo toni momentāni nosakošu Denisa skaņdarbu "Laivas", kas ar pirmajām taktīm iesvingo patīkamā nemirstīgo džeza vērtību sajūtā, ļaujot brīvi izspēlēties kā Karjalainenam, tā Kalniņam un pašam autoram. Proti, uzreiz tiek pieteikti visi trīs albuma mūzikas autori, akcentējot, ka šis ir profesionāļu kopdarbs, nevis viena mākslinieka muzikālā vīzija.
"BUG" ir jau "fancīgāks" Madara skaņdarbs, kas ieved albumu plašākos muzikālajos ūdeņos, tomēr saglabājot kopējo relaksēto noskaņu, kāda piemīt gandrīz visiem pēdējo padsmit gadu ierakstiem ar Denisa piedalīšanos. To varētu dēvēt arī par Nezvēra savaldīšanas māku un izvešanu pastaigā. Paškeviča spēlei piemīt no tās neatraujams lirisms, tajā pašā laikā ļaujot nojaust apzināti slāpētu jaudu un spēlēšanas procesa nesasteigtu izbaudīšanu. Iespējams, šī arī ir viņa rokraksta īsā definīcija. Vai vismaz viena no tās versijām.
Albuma pirmo padsmit minūšu ieskrējienu paredzami piebremzē balāde "Last Night", kurā visspilgtāk atklājas tās autors Madars Kalniņš. Temps pamazām tiek atgūts ar Karjalainena skaņdarbiem "Two Steps" un "Wisdom", ko izrotā Denisa rotaļīgā flautas spēle. Šis instruments viņam ļauj būt citādam, jo Nezvērs tajā brīdī palaists atpūsties un flauta drīzāk ir dāma, ar ko vienkārši ir patīkami uzdejot un pakoķetēt.
Albuma otro pusi ievadošais "Aramaic Man" arī ir verbāli garīgam vēstījumam veltīts fjūžena (fusion – angļu val., red.) ievirzes skaņdarbs, bet "Brussels" jau piedāvā lauztu ritmu draivu, lai arī joprojām albuma diezgan mierīgajai kopējai noskaņai atbilstošā manierē. Viena no galvenajām lomām atkal jau atvēlēta taustiņiem, taču šoreiz jau "Rhodes" klavierskanējumā. Abas kompozīcijas radījis Deniss Paškevičs.
Arī uzņemto gaitu turpinošo "Resonance" un vēl mierpilnāko "Jasmina", bet noslēdzas "Reflections" ar mūsdienu džeza albumam piedienīgu enerģisku un salīdzinoši eksperimentālu brīvību darbā "Manago Blues", kura autors ir somu viesis, tomēr tajā nedaudz svabadākā pavadā palaists arī Nezvērs. Kopumā konceptuāli, profesionāli un baudāmi. Noteikti spēcīgs kandidāts uz šā gada labākā Latvijas džeza albuma titulu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
