Foto: Publicitātes foto

Lai arī šogad Latvijas pārstāvjiem atkal "nenospīdēja" iekļūšana finālā, tas nenozīmē, ka pašu finālu neviens šeit neskatīsies. "Eirovīzijas" dziesmu konkurss latviešu cilvēka kultūrtelpā ienāca pirms 22 gadiem līdz ar "Prāta vētras" puišu pārliecinošo uzstāšanos Stokholmā. Šo gadu laikā ir veidojušies un mainījušies ne tikai mūsu priekšstati par "Eirovīziju", bet arī pats konkurss piedzīvojis dažādas transformācijas. Vai Eirovīzija tiešām ir tikai "lēts balagāns", kurā mūzikai ir visai maza nozīme, bet priekšplānā patiesībā izvirzās valstu politiskās attiecības? Ko "Eirovīzija" vēsta par pārmaiņām pasaulē un kā pati tās veicina?

Šobrīd Eirovīzija ir viens no vecākajiem globāla mēroga televīzijas pasākumiem pasaulē. Tās stāsts aizsākās jau tālajā 1956. gadā ar pirmo konkursu Lugāno, kurā piedalījās tikai septiņas valstis, bet uzvarēja pati rīkotājvalsts Šveice. Starptautiskais dziesmu konkurss ir Eiropas Raidorganizāciju apvienības "lolojums", bet tā idejas autors – organizācijas vadītājs, šveiciešu žurnālists Marsels Bezenšons, kurš iedvesmojās no populārā itāļu Sanremo mūzikas festivāla. Viņa piedāvātajā koncepcijā būtiska bija tieši nacionālā "draudzīgā" sacensība, priekšplānā izvirzot nevis konkrētus dziedātājus, bet to pārstāvētās valstis.

Ņemot vērā toreizējo situāciju pēc Otrā pasaules kara, viens no Eirovīzijas veidotāju galvenajiem priekšnosacījumiem bija absolūts apolitiskums – noteikumi paredz, ka Eirovīzijas laikā aizliegti jebkādi politiski vai līdzīga rakstura dziesmu teksti, runas un žesti. Tas ir Eirovīzijas aspekts, kas gadu gaitā piedzīvojis vislielākās pārmaiņas un sējis visvairāk pretrunu.

Pēdējie divi gadi kopš pandēmijas radītā piespiedu pārtraukuma 2020. gadā Eirovīzijai ir kļuvuši par nozīmīgu vēsturisku pagrieziena punktu. Pagājušajā gadā no dalības konkursā tika diskvalificēta Baltkrievija tās diktatora Aleksandra Lukašenko režīma īstenoto cilvēktiesību pārkāpumu dēļ, turpretī šogad tāds pats liktenis piemeklēja arī Krieviju, ko pēc zināmas svārstīšanās tomēr diskvalificēja pēc februāra beigās uzsāktā noziedzīgā iebrukuma Ukrainā.

"Ja viņiem šogad būtu ļauts uzstāties Eirovīzijā, tas simbolizētu atbalstu Krievijas rīcībai," intervijā "Guardian" pauda šīgada ukraiņu dalībnieku, hiphopa grupas "Kalush Orchestra", līderis Olehs Psiuks, "taču tagad man ir sajūta, ka uzvarējis taisnīgums." Tikmēr pašas Ukrainas pārstāvjiem šogad visai stabili tiek prognozēta uzvara, kas, pašsaprotami, izriet no starptautiskās sabiedrības atbalsta, mākslinieciskās izpausmes faktiski novirzot otrā plānā. 

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!